Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aivara Lemberga līdzšinējā vietnieka Jāņa Vītoliņa ievēlēšana par domes priekšsēdētāju varētu būt sekas caurkritušai aizkulišu shēmai opozīcijas deputātu starpā: sarunātā balsošanas shēma izgāzusies, jo Nacionālās apvienības deputāts to izjaucis, pie kam... netīšām.

Apstākļos, kuros A. Lembergs nevar klātienē pildīt deputāta pienākumus, priekšsēdētāja un vietnieku vēlēšanās balsu skaits ir seši pret seši. Tāds rezultāts bija mēra vēlēšanās ceturtdien, taču pirmdien atkārtotā kandidātu izvirzīšanā J. Vītoliņš negaidīti ieguva septīto balsi un tika ievēlēts par Ventspils mēru. Vakarā kļuva zināms, ka par viņu nobalsojis vienīgais NA pārstāvis jaunievēlētajā domē Kārlis Vočtavs, kuru par to vēlāk soctīklos gan kritizēja, gan uzslavēja.

Savukārt tagad kļuvuši zināmi aizkulišu apstākļi. Vairāki opozīcijas deputāti, kuru vidū tikuši minēti t.s. “Meroni saraksta” un Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji (tātad tie būtu Ģirts Valdis Kristovskis, Dace Korna un Bruno Jurševics), apsprieduši versiju, ka par J. Vītoliņu vajadzētu nobalsot arī opozīcijas deputātiem, jo tad visi varētu no viņa kaut ko prasīt vai arī regulāri publiski pārmest visu ko: “Mēs par viņu balsojām, bet viņš nav attaisnojis mūsu cerības!”

Šāda opozīcijas rīcība, pieslejoties vēlēšanu uzvarētājiem un pēkšņi izrādot tiem atbalstu, nav nekas jauns — jau ceturtdien tā notika, piemēram, apvienotajā Ludzas novadā, kur iepriekš naidīgie politiskie spēki nobalsoja par absolūto uzvaru guvušo Edgaru Mekšu, cerot pieglaimoties un tikt pie kāda vicemēra amata (netika vis).

Tāpat arī Tukuma novada jaunajās robežās vēlēšanas zaudējušie “vecie zagļi” (tautā saukti arī par “tumbočkas naudas grupējumu” vai “pretīgo astotnieku”) kopā ar uzvarētāju pārstāvjiem balsoja par agrāko Smārdes pagastveci, vēlāk — Engures domes priekšsēdētāju Gundaru Važu nu jau kā apvienotā Tukuma novada mēru, cerot tikt pie kāda vicemēra amata (un arī netika vis). Līdzīga situācija bijusi vēl citur Latvijā.

“Ja tiek virzīts jebkurš cits, izņemot no Lembergu ģimenes, tad mēs šo situāciju varētu apsvērt, jo mūsu mērķis ir strādāt,” TV sacīja JKP deputāts Bruno Jurševics. Tāpat Kristovskis pieļāvis balsot par kādu citu “Latvijai un Ventspilij” pārstāvi.

“Opozīcijai objektīvi trūkst balsis, lai ievēlētu vadītāju no savas puses. Tāpēc iepriekš visas (!) opozīcijas partijas vienojās atbalstīt citu kandidātu no “Latvijai un Ventspilij”. To publiski LTV pauda Jurševics un Kristovskis,” - tā lasāms vienā no Ventspils partiju iekšējām sarakstēm.

Taču pirms balsojuma vairāki no opozīcijas partijām ievēlētie deputāti saņēmuši pretējas instrukcijas (iespējams, ka no savu sarakstu sponsoriem) un nosprieduši pretējo — ka nekādā gadījumā nevarot balsot par kādu no “Latvijai un Ventspilij” kandidātiem.

Daži no opozīcijas pārstāvjiem pavadījuši četrus līdz desmit gadus, lamājot “Latvijai un Ventspilij”, tāpēc tagad neesot iespējams atbalstīt ne J. Vītoliņu, ne kādu citu kandidātu. Būšot jādomā jauna politiskā shēma, tajā skaitā jācer uz priekšsēdētāja neievēlēšanu divu mēnešu laikā, kas ļaušot cerēt uz atkārtotām vēlēšanām.

Iznākumā pieci no sešiem opozīcijas deputātiem pēdējā brīdī tomēr nomainījuši domas un nobalsojuši pret J. Vītoliņu, pat ja savējam kandidātam B. Jurševicam nav bijusi cerība iegūt mēra krēslu. Taču savu nostājas maiņu šie “kažoka metēji” nezināmu iemeslu dēļ nav darījuši zināmu NA deputātam K. Vočtavam — iespējams, katrs no pārējiem uzskatījis, ka to darīs kāds cits.

Tomēr, tā kā 27 gadus vecajam mazajam uzņēmējam un hokeja kluba “Ventspils hokeja savienība” līdzdibinātājam šis ir pirmais vēlētais amats un līdz balsojumam par J. Vītoliņu viņa politiskā pieredze bijusi precīzi piecu dienu garumā, tad pie politiķu shēmošanas nepieradušais K. Vočtavs nav sapratis “signālus”, ka pārējie perina kaut kādu shēmu, un vienīgais no opozīcijas nobalsojis tā, kā bijis pirms tam kopīgi nospriests.

Līdz ar to “Meroni saraksta” un JKP deputāti, steigšus nomainot vienu politisko shēmu pret otru, iznākumā apspēlējuši paši sevi un nodrošinājuši A. Lemberga tuvākā politiskā līdzgaitnieka J. Vītoliņa ievēlēšanu mēra amatā.

NA Ventspils un novada nodaļas vadītājs Andis Zariņš, kurš pats sekmīgi pārvēlēts deputāta amatā novada domē un pirmo reizi ieņems priekšsēdētāja vietnieka amatu, aģentūrai LETA atzinis, ka ar “Latvijai un Ventspilij” pārstāvjiem nav slēgtas it nekādas vienošanās saistībā ar K. Vočtavu vai viņa balsojumiem. Balsojuma rezultāts bijis pārsteigums pat NA saraksta aktīvistiem.

Toties rezultāts ir drīzāk likumsakarīgs, ja ņem vērā ilgtermiņa procesus. Bruno Jurševics agrāk bijis “Tēvzemei un Brīvībai” Ventspils nodaļas vadītājs, bet nolaidis šo nodaļu uz grunti un tad pieslējies JKP — tagadējā NA nodaļa vēlāk izveidota no nulles, savukārt visiem tās biedriem ir labi zināms B. Jurševica negatīvais devums.

Savukārt Kristovskis pirms dažiem gadiem publicējis biezu autobiogrāfisku grāmatu “Pieskāriens”, kurā aprakstījis savas ilggadējās jaunības attiecības ar LPSR VDK Ventspils pārvaldes čekistiem Rubeni un Andriksonu, savukārt vēl viena “Jaunās Vienotības” Ventspils deputāte Dace Korna atrasta “čekas maisā” ar aģentes kartīti uz segvārda “Filologs”. Šādos apstākļos būtu dīvaini gaidīt, lai nacionālists veidotu politisku aliansi kopā ar tādiem cilvēkiem.

Pietiek jau aprakstīja secinājumus, ka vēlētāji paradoksālā kārtā nomainījuši nevis Ventspils domes pozīciju (absolūto uzvaru atkal izcīnījusi “Latvijai un Ventspilij” A. Lemberga vadībā), taču vēlētāji nomainījuši opozīciju: skandālistu un kašķa meklētāju vietā ievēlēti garlaicīgi un prognozējami NA un “Latvijas Attīstībai” pārstāvji.

https://www.pietiek.com/raksti/ventspils_paradokss_veletaji_nomaina_nevis_lembergu,_bet_gan_domes_opoziciju/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...