Atstājot Ventspils mēra krēslu “Latvijai un Ventspilij” rokās, deputāti no “Meroni saraksta” un JKP apshēmojuši paši sevi
N. Andersons07.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aivara Lemberga līdzšinējā vietnieka Jāņa Vītoliņa ievēlēšana par domes priekšsēdētāju varētu būt sekas caurkritušai aizkulišu shēmai opozīcijas deputātu starpā: sarunātā balsošanas shēma izgāzusies, jo Nacionālās apvienības deputāts to izjaucis, pie kam... netīšām.
Apstākļos, kuros A. Lembergs nevar klātienē pildīt deputāta pienākumus, priekšsēdētāja un vietnieku vēlēšanās balsu skaits ir seši pret seši. Tāds rezultāts bija mēra vēlēšanās ceturtdien, taču pirmdien atkārtotā kandidātu izvirzīšanā J. Vītoliņš negaidīti ieguva septīto balsi un tika ievēlēts par Ventspils mēru. Vakarā kļuva zināms, ka par viņu nobalsojis vienīgais NA pārstāvis jaunievēlētajā domē Kārlis Vočtavs, kuru par to vēlāk soctīklos gan kritizēja, gan uzslavēja.
Savukārt tagad kļuvuši zināmi aizkulišu apstākļi. Vairāki opozīcijas deputāti, kuru vidū tikuši minēti t.s. “Meroni saraksta” un Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji (tātad tie būtu Ģirts Valdis Kristovskis, Dace Korna un Bruno Jurševics), apsprieduši versiju, ka par J. Vītoliņu vajadzētu nobalsot arī opozīcijas deputātiem, jo tad visi varētu no viņa kaut ko prasīt vai arī regulāri publiski pārmest visu ko: “Mēs par viņu balsojām, bet viņš nav attaisnojis mūsu cerības!”
Šāda opozīcijas rīcība, pieslejoties vēlēšanu uzvarētājiem un pēkšņi izrādot tiem atbalstu, nav nekas jauns — jau ceturtdien tā notika, piemēram, apvienotajā Ludzas novadā, kur iepriekš naidīgie politiskie spēki nobalsoja par absolūto uzvaru guvušo Edgaru Mekšu, cerot pieglaimoties un tikt pie kāda vicemēra amata (netika vis).
Tāpat arī Tukuma novada jaunajās robežās vēlēšanas zaudējušie “vecie zagļi” (tautā saukti arī par “tumbočkas naudas grupējumu” vai “pretīgo astotnieku”) kopā ar uzvarētāju pārstāvjiem balsoja par agrāko Smārdes pagastveci, vēlāk — Engures domes priekšsēdētāju Gundaru Važu nu jau kā apvienotā Tukuma novada mēru, cerot tikt pie kāda vicemēra amata (un arī netika vis). Līdzīga situācija bijusi vēl citur Latvijā.
“Ja tiek virzīts jebkurš cits, izņemot no Lembergu ģimenes, tad mēs šo situāciju varētu apsvērt, jo mūsu mērķis ir strādāt,” TV sacīja JKP deputāts Bruno Jurševics. Tāpat Kristovskis pieļāvis balsot par kādu citu “Latvijai un Ventspilij” pārstāvi.
“Opozīcijai objektīvi trūkst balsis, lai ievēlētu vadītāju no savas puses. Tāpēc iepriekš visas (!) opozīcijas partijas vienojās atbalstīt citu kandidātu no “Latvijai un Ventspilij”. To publiski LTV pauda Jurševics un Kristovskis,” - tā lasāms vienā no Ventspils partiju iekšējām sarakstēm.
Taču pirms balsojuma vairāki no opozīcijas partijām ievēlētie deputāti saņēmuši pretējas instrukcijas (iespējams, ka no savu sarakstu sponsoriem) un nosprieduši pretējo — ka nekādā gadījumā nevarot balsot par kādu no “Latvijai un Ventspilij” kandidātiem.
Daži no opozīcijas pārstāvjiem pavadījuši četrus līdz desmit gadus, lamājot “Latvijai un Ventspilij”, tāpēc tagad neesot iespējams atbalstīt ne J. Vītoliņu, ne kādu citu kandidātu. Būšot jādomā jauna politiskā shēma, tajā skaitā jācer uz priekšsēdētāja neievēlēšanu divu mēnešu laikā, kas ļaušot cerēt uz atkārtotām vēlēšanām.
Iznākumā pieci no sešiem opozīcijas deputātiem pēdējā brīdī tomēr nomainījuši domas un nobalsojuši pret J. Vītoliņu, pat ja savējam kandidātam B. Jurševicam nav bijusi cerība iegūt mēra krēslu. Taču savu nostājas maiņu šie “kažoka metēji” nezināmu iemeslu dēļ nav darījuši zināmu NA deputātam K. Vočtavam — iespējams, katrs no pārējiem uzskatījis, ka to darīs kāds cits.
Tomēr, tā kā 27 gadus vecajam mazajam uzņēmējam un hokeja kluba “Ventspils hokeja savienība” līdzdibinātājam šis ir pirmais vēlētais amats un līdz balsojumam par J. Vītoliņu viņa politiskā pieredze bijusi precīzi piecu dienu garumā, tad pie politiķu shēmošanas nepieradušais K. Vočtavs nav sapratis “signālus”, ka pārējie perina kaut kādu shēmu, un vienīgais no opozīcijas nobalsojis tā, kā bijis pirms tam kopīgi nospriests.
Līdz ar to “Meroni saraksta” un JKP deputāti, steigšus nomainot vienu politisko shēmu pret otru, iznākumā apspēlējuši paši sevi un nodrošinājuši A. Lemberga tuvākā politiskā līdzgaitnieka J. Vītoliņa ievēlēšanu mēra amatā.
NA Ventspils un novada nodaļas vadītājs Andis Zariņš, kurš pats sekmīgi pārvēlēts deputāta amatā novada domē un pirmo reizi ieņems priekšsēdētāja vietnieka amatu, aģentūrai LETA atzinis, ka ar “Latvijai un Ventspilij” pārstāvjiem nav slēgtas it nekādas vienošanās saistībā ar K. Vočtavu vai viņa balsojumiem. Balsojuma rezultāts bijis pārsteigums pat NA saraksta aktīvistiem.
Toties rezultāts ir drīzāk likumsakarīgs, ja ņem vērā ilgtermiņa procesus. Bruno Jurševics agrāk bijis “Tēvzemei un Brīvībai” Ventspils nodaļas vadītājs, bet nolaidis šo nodaļu uz grunti un tad pieslējies JKP — tagadējā NA nodaļa vēlāk izveidota no nulles, savukārt visiem tās biedriem ir labi zināms B. Jurševica negatīvais devums.
Savukārt Kristovskis pirms dažiem gadiem publicējis biezu autobiogrāfisku grāmatu “Pieskāriens”, kurā aprakstījis savas ilggadējās jaunības attiecības ar LPSR VDK Ventspils pārvaldes čekistiem Rubeni un Andriksonu, savukārt vēl viena “Jaunās Vienotības” Ventspils deputāte Dace Korna atrasta “čekas maisā” ar aģentes kartīti uz segvārda “Filologs”. Šādos apstākļos būtu dīvaini gaidīt, lai nacionālists veidotu politisku aliansi kopā ar tādiem cilvēkiem.
Pietiek jau aprakstīja secinājumus, ka vēlētāji paradoksālā kārtā nomainījuši nevis Ventspils domes pozīciju (absolūto uzvaru atkal izcīnījusi “Latvijai un Ventspilij” A. Lemberga vadībā), taču vēlētāji nomainījuši opozīciju: skandālistu un kašķa meklētāju vietā ievēlēti garlaicīgi un prognozējami NA un “Latvijas Attīstībai” pārstāvji.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
