Atvainojiet, bet Egilam tiešām ļoti gribas palikt tajā amatā, un Sarmīte izdomāja, ka šis raksts palīdzēs
Andra Levite, Egila Levita sieva06.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gandrīz visas Eiropas valstis piedzīvo sabiedrības novecošanos un ar to saistīto profesionālā darba stāža pagarināšanu. Paaudze pēc manis ir uzaugusi ar digitālajiem rīkiem un prasmēm. Man šīs zināšanas bija jāapgūst un laiku pa laikam jāatsvaidzina. Mūžizglītība nedrīkst būt tikai nākotnes projekts, tai ir jābūt šodienas realitātei. Neapšaubāmi − mūsdienās mūžizglītība iekļauj digitālās prasmes visās dzīves jomās, arī veselības nozarē.
Digitālās prasmes ir noderīgas:
lai izvairītos no nevajadzīgi atkārtotām, pacientam dārgām un psiholoģiski nomācošām izmeklēšanām;
lai saudzīgi apietos ar pacienta sensitīvajiem datiem;
lai vairāk un efektīvāk laiku varētu veltīt pacientam un mazāk − darbam ar dokumentiem.
Jau šobrīd ārstniecības iestādes Latvijā izmēģina dažādus mākslīgā intelekta risinājumus, lai uzlabotu gan pacientu datu drošību, gan precīzāk noteiktu diagnozi. Mums ir, kur augt. Potenciāls ir liels.
Jāpiebilst, ka dažkārt risinājumiem nav jābūt sarežģītiem. Vēlos pieminēt attālinātās medicīnas jeb telemedicīnas pakalpojumu, kas varētu būt pamats ārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Taču arī telemedicīnai nepieciešamas digitālās prasmes abās ekrāna pusēs − gan veselības jomas darbinieka, gan pacienta.
Ārstniecības pakalpojumu pieejamība jau ilgstoši ir Latvijas veselības nozares izaicinājums, ko ietekmē sabiedrības novecošanās un medicīniskā personāla trūkums.
Starptautiska zināšanu un inovāciju pārnese
Mūsdienās dalīšanās ar informāciju un pieredzi starp veselības nozarē strādājošajiem ir ierasts zināšanu pārneses formāts, kur digitālās prasmes ir jo īpaši svarīgas.
Latvijai veselības nozarē patlaban ir vairāki starptautiskās sadarbības projekti ar Šveici, Skandināvijas valstīm, Izraēlu u.c. Šī sadarbība ne vien veicina Latvijas veselības nozares konkurētspēju Baltijas valstu mērogā, bet arī sniedz lielu atbalstu iedzīvotājiem.
Īpaši vēlos pieminēt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Veselības aprūpes attīstības centra projektu. Tā laikā plānots attīstīt jaunus aprūpes pakalpojumus, īstenot medicīniskos pētījumus un turpināt paplašināt sadarbību ar dažādiem zinātnes un inovācijas centriem, uzlabojot pacientu izredzes izveseļoties un liekot uzsvaru uz personalizētu un precīzijas medicīnu.
Tuvākajā laikā arī gaidāms izmēģinājumprojekts grūtnieču attālinātai monitorēšanai sadarbībā ar Izraēlas ārstniecības iestādēm.
Digitālo prasmju apguve – paaudžu vai nostājas jautājums?
Digitālo prasmju apgūšana nav tikai paaudžu izaicinājums, bet arī atvērtās nostājas jautājums. Ir ērti piekopt profesionālo konservatīvismu, jo jaunu tehnoloģiju apgūšana prasa piepūli.
Piemēram, Kembridžas Universitātes slimnīcā personāls piedzīvoja divus grūtus digitālās transformācijas gadus, bet pēc datu plūsmas sistēmas ieviešanas neviens ne par kādu cenu nevēlas vairs atgriezties pie agrākās kārtības. Jaunā datu sistēma ieviesa skaidrību un atviegloja ikdienas darbu, piemēram, lai sekotu pacientu izmeklējumiem.
Apbrīnojami dinamiskā un nenogurstošā Riga TechGirls komanda ir izstrādājusi un no šī gada marta piedāvā jaunu IT mācību programmu – šoreiz veselības jomā strādājošiem kolēģiem – Cilvēcīgi par tehnoloģijām.
Pareizi saprotot darba dzīves prasības, Riga TechGirls komanda jaunajā programmā piedāvā četrus dažādus moduļus: pacienta pieredzes dizains, datu apstrāde veselības aprūpē, digitālie rīki veselības aprūpē un mūsdienās pieejamās tehnoloģijas.
Visi moduļi ir noderīgi mūsu ikdienā pacientu veselības aprūpei. Es arī pieteicos šai programmai. Priecāšos mācīties kopā ar jums.
Seko mums 
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.