Auditori: Meroni pārvaldītais „Latvijas Naftas tranzīts” nodevis trešajai personai vairāk nekā 24 miljonus eiro un tos vairs pilnībā nekontrolē
PIETIEK27.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētā AS Latvijas Naftas tranzīts ir nodevusi trešajai personai vairāk nekā 24 miljonus eiro un tos vairs pilnībā nekontrolē, - šāds ir revidentu atzinums par uzņēmuma 2017. gada pārskatu, kas iesniegts ar vairāk nekā gada nokavēšanos un tikai tad, kad Valsts ieņēmumu dienests apķīlājis tā naudas līdzekļus vairāk nekā septiņu miljonu eiro apmērā.
„2017. gada 31. decembrī no visiem Sabiedrības bilancē atspoguļotajiem naudas līdzekļiem attiecīgi 24 456 tūkstoši EUR (2016. gada 31.decembrī 27 686 tūkstoši EUR) Sabiedrības vārdā pārvaldīja trešā persona. Kā izklāstīts finanšu pielikuma 13. piezīmē, Sabiedrības pašreizējā vadība pilnībā nekontrolē šos naudas līdzekļus,” atzinuši auditori no Grant Thornton Baltic Audit SIA.
„Revīzijas laikā mēs nevarējām no attiecīgās bankas, kur šie naudas līdzekļi tiek turēti, iegūt tiešu apstiprinājumu minēto naudas summu esamībai, lai gan tikām saņēmuši iepriekš minētās trešās personas apliecinājumu par iepriekš minēto naudas summu esamību. Iepriekš minēto apstākļu dēļ mēs nevarējām gūt pietiekamu pārliecību par iepriekš minēto naudas summu esamību un atgūstamības apmēru 2017. gada 31.decembrī,” teikts revidentu atzinumā.
No paša uzņēmuma gada pārskata piezīmēm ir noprotams, ka nekontrolējamie naudas līdzekļi ir noguldīti vārdā nenosauktā bankā, taču noguldījums ir veikts īpatnā formā, kā rezultātā noguldījumu kontrolē nevis uzņēmuma oficiālā vadība, bet gan citas personas – visticamākais, pats Meroni.
„Daļa no naudas bankā 29 275 296 USD (24 456 068 EUR) (2016.gadā - 29 184 293 USD) apmērā atrodas bankas kontos, no kuriem 29 000 000 USD ir depozītnoguldījums, bet 275 296 USD nauda bankā, pār kuriem esošajai Sabiedrības vadībai nav pilnīgas kontroles,” aprakstīts uzņēmuma gada pārskatā.
Tāpat revidenti norādījuši, ka Meroni kontrolētā uzņēmuma bilancē 2017. gada beigās ir bijuši iekļauti ilgtermiņa debitoru parādi ar uzskaites vērtību – 103,94 miljoni eiro, kas ir gandrīz četras piektdaļas no visiem Latvijas Naftas tranzīta aktīviem, un revidenti ir norādījuši uz nopietnām neskaidrībām arī attiecībā uz šīm summām.
„Sabiedrības vadība nav veikusi atkārtotu komercķīlu vērtēšanu uz gada pārskata parakstīšanas brīdi. Revīzijas gaitā mēs neguvām informāciju, kas ļautu ar pietiekamu precizitāti noteikt, vai uz revidentu ziņojuma izsniegšanas brīdi ilgtermiņa debitoru parādu atgūstamības apmēru,” teikts Grant Thornton Baltic Audit SIA atzinumā.
Kā zināms, līdz šim Latvijas Naftas tranzītam ir izdevis noslēpt to, kurp tālāk aizplūduši gandrīz 80 miljoni eiro, kurus šai kompānijai vajadzēja saņemt pēc tam, kad tā 2015. gada rudenī uzņēmumam Euromin Holdings (Cyprus) Limited – faktiski Vitol grupai pārdeva 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.
Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad būtiski augstāka nekā 1,77 eiro. Vēl augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darījumā ar Latvijas Naftas tranzītu nopirktās akcijas. Ja par šādu cenu Meroni būtu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.
Kā jau ziņots, 2018. gadā klajā nāca dokumenti, kas rādīja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šī darījuma: izrādās, pārrunas, lai gūtu atļauju darījumam, veiktas nevis ar Rīgas apgabaltiesu, kuras pārziņā līdz ar Aivara Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arī viņa arestētās mantas pārvaldīšanas uzraudzība, bet gan ar LR Ģenerālprokuratūru, kuru tolaik jau vadīja Ēriks Kalnmeiers.
Prognozējams, ka neatkarīgi no Lemberga krimināllietas iznākuma cietēja no šīs afēras būs Latvijas valsts – vai nu tā neiegūs tai pienākošos mantu, vai arī Lembergs varēs piedzīt no tās zaudējumus par tās pārziņā esošās mantas izsaimniekošanu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
