Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kļūst skaidrāki iemesli, kuru dēļ Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētā AS Ventbunkers, kas savulaik tika uzskatīts par visu Ventspils tranzītuzņēmumu māteskompāniju, divus gadus slēpa savu 2016. gada darbības pārskatu. Revidenti – auditorkompānija Grant Thornton Baltic Audit SIA – ir norādījuši uz 69,3 miljoniem eiro, kas ir ieguldīti un par kuru atgūstamību nav skaidrības.

Kā norādījuši revidenti savā „atzinumā ar iebildi par finanšu pārskatu”, Meroni kontrolētais Ventbunkers 2016.gada 31.decembrī ir uzrādījis milzīgu ieguldījumu meitas akciju sabiedrībā Latvijas Naftas tranzīts 69,37 miljonu eiro apmērā.

Taču šī summa ir nevis palikusi Latvijas Naftas tranzītā, ko tāpat kontrolē Meroni, bet gan aizplūdusi tālāk. „Meitas akciju sabiedrības Latvijas Naftas tranzīts būtiska aktīvu daļa ir izvietota aizdevumos vietējām un ārvalstu kompānijām,” konstatējuši auditori.

Taču revidentu nopietnākā piebilde ir saistīta ar aizplūdušo nepilno 70 miljonu eiro atgūstamību. „Revīzijas laikā mēs nevarējām pārliecināties par meitas akciju sabiedrības Latvijas Naftas tranzīts aktīvu atgūstamības apmēru,” savā atzinumā ierakstījuši auditori.

To, kā desmiti miljonu eiro no „arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Meroni tāpat kontrolētā AS Latvijas Naftas tranzīts ir aizplūduši nezināmā virzienā, Pietiek jau ir aprakstījis.

„2017. gada 31. decembrī no visiem Sabiedrības bilancē atspoguļotajiem naudas līdzekļiem attiecīgi 24 456 tūkstoši EUR (2016. gada 31.decembrī 27 686 tūkstoši EUR) Sabiedrības vārdā pārvaldīja trešā persona. Kā izklāstīts finanšu pielikuma 13. piezīmē, Sabiedrības pašreizējā vadība pilnībā nekontrolē šos naudas līdzekļus,” atzinuši Latvijas Naftas tranzīta auditori no Grant Thornton Baltic Audit SIA.

„Revīzijas laikā mēs nevarējām no attiecīgās bankas, kur šie naudas līdzekļi tiek turēti, iegūt tiešu apstiprinājumu minēto naudas summu esamībai, lai gan tikām saņēmuši iepriekš minētās trešās personas apliecinājumu par iepriekš minēto naudas summu esamību. Iepriekš minēto apstākļu dēļ mēs nevarējām gūt pietiekamu pārliecību par iepriekš minēto naudas summu esamību un atgūstamības apmēru 2017. gada 31.decembrī,” teikts revidentu atzinumā.

No paša uzņēmuma gada pārskata piezīmēm ir noprotams, ka nekontrolējamie naudas līdzekļi ir noguldīti vārdā nenosauktā bankā, taču noguldījums ir veikts īpatnā formā, kā rezultātā noguldījumu kontrolē nevis uzņēmuma oficiālā vadība, bet gan citas personas – visticamākais, pats Meroni.

„Daļa no naudas bankā 29 275 296 USD (24 456 068 EUR) (2016.gadā - 29 184 293 USD) apmērā atrodas bankas kontos, no kuriem 29 000 000 USD ir depozītnoguldījums, bet 275 296 USD nauda bankā, pār kuriem esošajai Sabiedrības vadībai nav pilnīgas kontroles,” aprakstīts uzņēmuma gada pārskatā.

Tāpat revidenti norādījuši, ka Meroni kontrolētā uzņēmuma bilancē 2017. gada beigās ir bijuši iekļauti ilgtermiņa debitoru parādi ar uzskaites vērtību – 103,94 miljoni eiro, kas ir gandrīz četras piektdaļas no visiem Latvijas Naftas tranzīta aktīviem, un revidenti ir norādījuši uz nopietnām neskaidrībām arī attiecībā uz šīm summām.

„Sabiedrības vadība nav veikusi atkārtotu komercķīlu vērtēšanu uz gada pārskata parakstīšanas brīdi. Revīzijas gaitā mēs neguvām informāciju, kas ļautu ar pietiekamu precizitāti noteikt, vai uz revidentu ziņojuma izsniegšanas brīdi ilgtermiņa debitoru parādu atgūstamības apmēru,” teikts Grant Thornton Baltic Audit SIA atzinumā.

Kā zināms, līdz šim Latvijas Naftas tranzītam ir izdevis noslēpt to, kurp tālāk aizplūduši gandrīz 80 miljoni eiro, kurus šai kompānijai vajadzēja saņemt pēc tam, kad tā 2015. gada rudenī uzņēmumam Euromin Holdings (Cyprus) Limited – faktiski Vitol grupai pārdeva 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.

Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad būtiski augstāka nekā 1,77 eiro. Vēl augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darījumā ar Latvijas Naftas tranzītu nopirktās akcijas. Ja par šādu cenu Meroni būtu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.

Kā jau ziņots, 2018. gadā klajā nāca dokumenti, kas rādīja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šī darījuma: izrādās, pārrunas, lai gūtu atļauju darījumam, veiktas nevis ar Rīgas apgabaltiesu, kuras pārziņā līdz ar Aivara Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arī viņa arestētās mantas pārvaldīšanas uzraudzība, bet gan ar LR Ģenerālprokuratūru, kuru tolaik jau vadīja Ēriks Kalnmeiers.

Prognozējams, ka neatkarīgi no Lemberga krimināllietas iznākuma cietēja no šīs afēras būs Latvijas valsts – vai nu tā neiegūs tai pienākošos mantu, vai arī Lembergs varēs piedzīt no tās zaudējumus par tās pārziņā esošās mantas izsaimniekošanu.

An error has occured