Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Latvijas Nacionālais arhīvs jau sen padarījis pētniekiem pieejamus padomjlaiku tiesu spriedumus un saglabātos krimināllietu materiālus, Ivara Bičkoviča vadītā LR Augstākā tiesa jau vairākus mēnešus stīvējas, dažādos veidos mēģinot paturēt "ierobežotas pieejamības informācijas" statusā Nacionālajam arhīvam nezināmu iemeslu dēļ nenodotus krimināllietu materiālus, kuros, iespējams, parādās arī jaunās grāmatas „Kolaborants” galvenā „varoņa” – bijušā Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesneša Romualda Vonsoviča vārds. Pietiek šodien publicē pēdējo no vairākām vēstulēm un informācijas pieprasījumiem, kas nosūtīti Augstākajai tiesai, - šī ir atbilde uz šīs iestādes prasību pamatot, kāpēc gan tai vajadzēt kādu iepazīstināt ar šo krimināllietu materiāliem:

LR Augstākajai tiesai

Atbildot uz Jūsu iestādes darbinieka P. Dzalbes 31.10.2019 vēstulē Nr. 10-1/11-1330nos? (rokraksts nav salasāms) izteikto lūgumu, nosūtu manas Latvijas Žurnālistu savienības biedra kartes kopiju. Vienlaikus norādu uz Jūsu iestādes atbildību šajā kopijā atrodamo personas datu glabāšanā un izmantošanā.

Atbildot uz minētajā vēstulē izteikto lūgumu pamatot manu 15.10.2019 izteikto vēlmi iepazīties ar krimināllietu materiāliem, norādu Jums uz advokāta Laura Liepas publikāciju žurnālā Jurista vārds, par ko Jūsu iestādē, iespējams, ir kāda informācija.

Šajā publikācijā minēts: „VDK dokumentu publicēšana ir neliela daļa no lustrācijas procesa, kas Latvijai kā pēctotalitārai zemei bija jāpaveic.

PSRS bija represīva valsts iekārta ar būtiskiem indivīda tiesību ierobežojumiem, kas tika piemēroti plašā spektrā – no īpašuma tiesību atņemšanas, pārvietošanās brīvību ierobežojumiem līdz vārda brīvības un biedrošanās tiesību liegumam.

PSRS pastāvēšanas pēdējā desmitgadē vairs nenotika masu represijas, tomēr tā joprojām bija ideoloģiski totalitāra iekārta, un tajā dzīvojošo tiesības bija būtiski ierobežotas.

Represīvas iekārtas nekad nav anonīmas, tām ir konkrēti upuri un tikpat konkrēti lēmumu pieņēmēji, to īstenotāji un izpildītāji. Represīvas iekārtas nevar pastāvēt bez atbalstītājiem, jo pilsoņu nepakļaušanās un pretdarbība novestu pie iekārtas sabrukuma vai paralīzes, kā to pierādīja Solidaritātes kustība Polijā.

Tāpēc lustrācijas procesa nozīmīga sastāvdaļa ir apzināt gan iestādes un personas, kas bija iesaistītas totalitārās un represīvās sistēmas uzturēšanā, gan tās atbalstītājus.”

Mans pieprasījums un vēlme iepazīties ar konkrēto krimināllietu materiāliem ir pamatoti ar nepieciešamību iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar konkrētu represīvās padomju okupācijas varas atbalstītāju aktivitātēm tiesu sistēmas ietvaros. Atļaušos piebilst, ka ir dīvaini, ka Jūsu iestādes darbiniekam P. Dzalbem šādas lietas nav pašsaprotamas.

Vienlaikus norādu, ka Jūsu iestādes vadītāja Ivara Bičkoviča vārds ir atrodams VDK aģentūras kartotēkā, turklāt padomju okupācijas laikā minētais I. Bičkovičs ir aktīvi sadarbojies ar okupācijas varu kā padomju tautas tiesnesis.

Šādā situācijā izsaku nopietnas šaubas, vai kolaboracionista I. Bičkoviča pakļautībā esoši darbinieki var pieņemt patstāvīgu, objektīvu lēmumu par iespēju žurnālistam iepazīties ar padomju okupācijas laika un tam sekojošu gadu krimināllietu materiāliem.

Lato Lapsa

Rīgā 2019. gada 30. novembrī.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...