Augstākajām valsts amatpersonām ir kolosāla iespēja parādīt savu saliedētību ar sabiedrību, bet...
Kasīklis15.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kad norit jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ierobežošanas pasākumi, Latvijas sabiedrība sevi parāda no labākās puses un ir tikpat saliedēta kā pirms 30 gadiem, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) atzina Valsts prezidents Egils Levits.1
Varu tik piekrist E.Levita vārdiem, tikai diemžēl manā skatījumā vārdā “sabiedrība” E.Levits neieskaitīja ne sevi, ne ministrus, ne arī Saeimas priekšsēdētāju.
Vaicāsiet, kādēļ tā domāju? Nez, vai domāsiet citādāk, izlasot, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu Saeimas priekšsēdētāja reprezentācijas izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt 95 procentus, Ministru prezidenta - 95 procentus, bet ministru - 90 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem mēnesī.
Šogad ik mēnesi Valsts prezidents saņem 1192 eiro, Saeimas priekšsēdētāja un premjers - 1132, bet ministri - 1073 eiro lielu piemaksu, kas ir paredzēta reprezentācijas izdevumu segšanai. Saskaņā ar esošo likumdošanu normatīvie akti neparedz izdevumu pierādīšanas pienākumu. Tas nozīmē, ka katram amatam atvēlētā summa tiek izmaksāta kopā ar algu.2
Nedrīkst noniecināt kā E.Levita, tā arī premjerministra, ministru un Saeimas priekšsēdētājas paveikto pēdējā laikā. Jautājumi, kuri viņiem jārisina, nav vienkārši. Tas, ka ar tiem tomēr visnotaļ veiksmīgi tiek galā, – šaubu nav.
Tomēr vārdiem par saliedētību vajadzētu būt ar kādu segumu. Īpaši situācijā, kad daudziem samazinās ienākumi vai tiek pat zaudēts darbs. Tamdēļ īsti nav saprotams, kādēļ tad visas augstās amatpersonas ar reāliem darbiem neparāda, ka arī tās ir saliedētas. Kā parādīt – vienkārši: šajā laikā atsakoties no reprezentācijas izdevumu saņemšanas vai, ja šāda iespēja normatīvajos aktos nav paredzēta, saņemto summu noziedojot cīņai pret Covid-19. Īpaši, ka šajā laikā ne par kādiem reāliem reprezentācijas izdevumiem pat īsti nevarētu būt runas, jo viss notiek attālināti. Kur tad šo summu izmantos? Skatoties reāli – tā sanāk bez maz vai piemaksa tā pat vien.
Valsts pārvaldes darbību reglamentējošajos tiesību aktos nav definēts arī termins „reprezentācijas izdevumi”. Termina „reprezentācijas izdevumi” saturs noteikts vairākos nodokļu jautājumus regulējošos ārējos normatīvajos aktos. Reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai.3
Iepriekš minēto skaidrojumu par reprezentācijas izdevumiem sniedza Valsts kontrole, jau 2014.gadā sniedzot revīzijas ziņojumu par Satversmes tiesas gada pārskatu sagatavošanas pareizību.
Precīzāks reprezentatīvo pasākumu mērķis ir atsegts valsts pārvaldes iestādes administratīvo tēla veidošanas pasākumu nodrošināšanas izdevumu vadlīnijās, pasakot: Plānojot administratīvos izdevumus, iestāde paredz arī izdevumus valsts pozitīvā tēla veidošanai, sadarbības veicināšanai un sabiedrisko attiecību īstenošanai, veidojot priekšstatu par iestādi kā par līdzvērtīgu un respektablu sadarbības partneri, kas savukārt sekmē kontaktu dibināšanu un uzturēšanu un iestādei labvēlīgāku lēmumu pieņemšanu.
Šāda rakstura izdevumi ir administratīvo izdevumu daļa, un tie paredzēti, piemēram, viesu un delegāciju uzņemšanai, informatīvo un izglītojošo pasākumu organizēšanai, valsti/iestādi simbolizējošu priekšmetu iegādei vai izgatavošanai, u.tml. (turpmāk – valsts tēla veidošanas pasākumi) atkarībā no iestādes funkcijām un darba specifikas. Iestāde, plānojot minētos izdevumus, rūpīgi izvērtē pasākumu svarīgumu un sasniedzamo rezultātu.4
Šo izlasot paliek pavisam neomulīgi. Sanāk, atsevišķām amatpersonām ir paredzēti reprezentatīvie izdevumi, viņu vadītajām iestādēm arī. Man vienam liekas, ka sanāk dubultā?
Turklāt – pašsaprotama šķiet nepieciešamība pēc reprezentācijas izdevumiem privātuzņēmējiem. Viņiem jācenšas savu uzņēmumu parādīt labākā gaismā, izcelt to uz apkārtējo fonu. Ko ar reprezentācijas izdevumiem vēlas panākt valsts pārvalde un manis nosauktās amatpersonas?
Savulaik E.Levits bija izteiktākais Latvijas Republikas Satversmes preambulas piekritējs un tās autors. Preambulā citastarp ir teikts: Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.5
Šajā sakarā man tad jautājums – ko prezidents, ministru prezidents, ministri un Saeimas priekšsēdētāja, kā personas, var vēl reprezentēt? Kādu tēlu veidot!? Vai nu valsts nodrošina saviem iedzīvotājiem labklājību, drošību utt., vai nē. Darbi ir tie, kas parāda vislabāk.
Jā, ārvalstu viesiem jāorganizē kā sanāksmes, tā pusdienas un jādāvina suvenīri, bet – tam jau līdzekļi ir paredzēti šo iestāžu budžetos.
Tagad ir īstais laiks E.Levitam, I.Mūrniecei, K.Kariņam un visiem ministriem parādīt, ka viņi patiesi ir saliedēti ar sabiedrību šajā izaicinājumiem pilnajā laikā. Turklāt laikā, kad budžetā ir nepieciešami finanšu līdzekļi.
Varētu iet arī solīti tālāk un beidzot saprast, ka viņiem it kā reprezentācijas izdevumiem paredzētā summa nav nekas vairāk kā banāls algas papildinājums, un ierosināt veikt grozījumus normatīvajos aktos, kā rezultātā amatpersonām šādus papildu līdzekļus vairs neizmaksātu, jo tas nav ne lietderīgi, ne izkontrolējami.
Protams, vienmēr paliek otrais variants – gudri runāt par saliedētību un citām augstām matērijām, aicināt iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret atalgojuma samazināšanu, jo vajag tak solidarizēties, bet pašiem turpināt dzīvot kā iepriekš – cepuri kuldami.
1 https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/levits-covid-19-raditaja-krizes-laika-sabiedriba-ir-tikpat-saliedeta-ka-pirms-30-gadiem-14237889
2 https://nra.lv/ekonomika/latvija/310664-amatpersonu-reprezentacijas-terini-nemazinas-ari-arkartas-situacijas-laika.htm
3 http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2014/2.4.1-3_2014/revzin_st_28apr14.pdf
4 https://www.fm.gov.lv/files/valstsbudzets/2016/FMZinop08_260516_izd_parskat.pdf
5 https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
