Augstākās Tiesas senatora amatā iecelts Levitam pietuvināts zaļknābis, kurš iepriekš nevienu dienu nav strādājis pat ne rajona tiesneša amatā
N. Andersons23.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izmantojot caurumus likumā “Par tiesu varu”, par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi iecelts Jānis Pleps, kurš līdz tam bija Egila Levita padomnieks un kura darba pieredze administratīvajās tiesās aprobežojas ar vienu gadu tiesneša palīga amatā.
“Rīgas pilī tiesneša zvērestu valsts prezidentam Egilam Levitam deva Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Pleps,” medijus informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.
Uzrunājot Plepu, valsts prezidents uzsvēra, ka līdzšinējā Plepa darba un akadēmiskā pieredze būs liels ieguvums tiesu varai. "Šīs zināšanas būs ārkārtīgi vērtīgas, spriežot tiesu administratīvo tiesību jomā," pauda prezidents.
Tiesa gan, šī darba pieredze, ja ir jāaplūko konkrēti fakti, neliecina par “ārkārtīgi vērtīgām zināšanām”, drīzāk pretēji.
Likuma “Par tiesu varu” 54. pants nosaka prasības Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam: “Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz 10 gadu kopējais darba stāžs tiesneša amatā un kurš saņēmis pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu. Izņēmuma gadījumā uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprināts rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir maģistra vai doktora grāds un kurš saņēmis pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.”
Jānis Pleps nevienu dienu nav nostrādājis pat ne rajona tiesas tiesneša amatā vai tikai Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša profesijā. Saskaņā ar oficiālo biogrāfiju visa viņa saskare ar darbu tiesā ilgusi vienu gadu no 2005. gada jūnija līdz 2006. gada jūnijam, kad viņš bijis tiesneša palīgs Administratīvajā apgabaltiesā. (Vēlāk tam pievienojusies darba pieredze Satversmes tiesneša palīga amatā, taču šinī gadījumā, ieceļot par senatoru Administratīvo lietu departamentā, tā ir nederīga, jo tiesnešu darbu regulē likums “Par tiesu varu”, turpretī Satversmes tiesu regulē speciālais Satversmes tiesas likums.)
Jānis Pleps bijis teorētiķis, kurš tāpat nav strādājis ne par advokātu, ne prokuroru: viņa biogrāfijā redzami tādi amati kā “Jurista Vārda” redaktors, Saeimas Juridiskā biroja padomnieks, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks utt., bet ne tiesneša pieredze.
Augstajā amatā viņam ļāvusi nokļūt vēl viena izņēmuma norma, kas paredz: “Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, kā arī saņēmusi pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.”
Saskaņā ar oficiālo biogrāfiju kopš 2007. gada Jānis Pleps sācis strādāt par lektoru biznesa augstskolas “Turība” Juridiskajā fakultātē, kur bijis Publisko tiesību katedras lektors, vēlāk docējis arī Latvijas Universitātē un ieņēmis akadēmiskos amatus.
Kā rāda notikumu gaita, Egils Levits sācis virzīt savu padomnieku bez nekādas pieredzes tiesneša amatā uz ietekmīgo posteni AT Senātā faktiski tajā pašā momentā, kad J. Pleps, “aiz matiem pievelkot”, atbildis pašām minimālākajām un formālākajām prasībām: pretendents sasniedzis nepieciešamo 40 gadu vecumu 2022. gada sākumā, tomēr pēc tam vajadzējis nogaidīt līdz rudenim, kad septembrī kandidāts varējis deklarēt arī 15 gadus kopš darba uzsākšanas “Turībā”. Praktiski nekavējoties sākta J. Plepa virzīšana, kas vainagojusies ar balsojumu Saeimā 13. oktobrī.
Interesanti, ka balsojumu par tiesneša profesijā nekad nestrādājušā J. Plepa iecelšanu uzreiz Senātā izdarījis vēl iepriekšējais Saeimas sastāvs – tas pats, kurš gada sākumā noraidīja Sanitas Osipovas kandidatūru uz tieši to pašu vakanci Senāta Administratīvo lietu departamentā sakarā ar pieredzes trūkumu un nekompetenci. Pretēji Jānim Plepam S. Osipovai bija vismaz pilnvērtīga darba pieredze Satversmes tiesas tiesneses un – vēlāk – priekšsēdētājas amatā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
