Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Attiecību trijstūra” ietvaros greizsirdības mākta cilvēka noalgotu privātdetektīvu atskaites, kas nonākušas Pietiek rīcībā, ir devušas negaidītu efektu – tās demonstrē, kā augsta Satiksmes ministrijas amatpersona savām personiskajām vajadzībām izmanto ne tikai dienesta auto, bet arī nodokļu maksātāju tāpat apmaksātus autovadītāja pakalpojumus, savukārt ministrijas komunikācijas daļa tiek izmantota, lai ierēdni „piesegtu”.

Objekts šķērsoja krustojumu pie sarkanās gaismas un pazuda

Kā var noprast no privātdetektīvu atskaitēm, kurās pievienoti apjomīgi videoieraksti un fotoattēlu kolekcijas, šī trijstūra ietvaros nokļuvis Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, kurš vienlaikus pērn spējis nopelnīt arī 45 tūkstošus eiro valsts akciju sabiedrības Latvijas Jūras administrācija un Latvijas autoceļu uzturētājs. Tieši viņa gaitas divas detektīvu ekipāžas novērojušas šā gada aprīlī.

U. Reimaņa amatpersonas deklarācija rāda, ka viņš pēc laulību beigām 2010. gadā vairs oficiāli nav precējies, taču no publiski pieejamām ziņām detektīvi secinājuši, ka viņš savrupmājā Baltezerā, Senču prospektā dzīvo kopā ar 1973. gadā dzimušo Ditu D. un viņas nepilngadīgo meitu.

Atskaitē par 20. aprīli detektīvi aprakstījuši Satiksmes ministrijas valsts sekretāra došanos uz Rīgas centru ministrijas automašīnā Škoda Octavia ar valsts numuru KO-4310, ko vadījis ministrijas autovadītājs. Interesi izraisa ne tikai spilgti aprakstītā braukšanas maniere, bet arī laiks, cikos augstais ierēdnis dodas uz darbu un cik ilgi viņu gaida ministrijas autovadītājs:

„Plkst. 7:30 pie adreses piebrauca automašīna Škoda. Autovadītājs no automašīnas neizkāpa. Plkst. 9:30 objekts iznāca no mājas, nosvilpās ar sporta svilpi un iesēdās automašīnā.

Automašīna virzās pa maršrutu: Senču prospekts, Tallinas šoseja, viadukts – virziens uz Rīgu. Automašīna kustību sāka strauji. Maršrutā līdz pat Juglai, kad sākās sastrēgums, vadītājs brauca agresīvi, pārkāpa pieļauto braukšanas ātrumu, ap 90 – 100 km/h, strauji mainīja braukšanas joslas. Braucot pa Brīvības ielu, krustojumos ar Džutas ielu un Gustava Zemgala prospektu, šķērsoja to pie “stabila” dzeltenā gaismas signāla.

Tālākais maršruts: Senču, Zirņu, Skanstes, Hanzas, Eksporta ielas. Vairākkārtīgi autovadītājs brauca agresīvi. Eksporta un Citadeles ielu krustojumu veica pie sarkanās gaismas, kā sakarā objekts ap plkst. 10:25 tika pazaudēts. Iespējams, ka savu kustību tas turpināja uz Vanšu tiltu. Pie adreses Gogoļa ielā 3 objekts pēc pazaudēšanas un līdz plkst. 12:00 netika konstatēts.”

Gandrīz izraisa avāriju – un atkal pazūd

Savukārt valstiskos pienākumus U. Reimanis beidzis pildīt jau pirms četriem pēcpusdienā, kad kopš izbraukšanas no mājām pagājušas nepilnas sešarpus stundas. Turklāt, dodoties uz mājām ar dienesta auto, ierēdnis līdzi paķēris arī bērnu – pēc visa spriežot, savas neformālās dzīvesbiedres meitu:

„Plkst. 15:55 sāka kustību pa maršrutu Turgeņeva, Krasta, 11. novembra krastmala, Elizabetes, Brīvības iela, virzienā uz Juglu. Brauc vienmērīgi, “neraustās”, satiksmes noteikumus ievēro. Netālu no mājām veic viennozīmīgu pārbaudīšanās manevru, apbraucot apkārt kvartālam. Ap plkst. 16:25 iebrauc mājās. Abi ar meiteni ieiet mājās.”

Taču interesantākie notikumi ar šo dienesta auto, kas bijis novietots U. Reimaņa Baltezera mājās, sākušies tās pašas dienas vakarā: „Plkst. 19:30 iesēžas automašīnā Škoda. “Apmet līkumus” pa rajonu: izskatās, ka pārbaudās. Lielā ātrumā izbrauc uz šosejas, pārdroši apdzen citas mašīnas.

Rāda pagriezienu un pārkārtojās, lai brauktu Rīgas virzienā, tad, pārkāpjot noteikumus, veic negaidītu apdzīšanas manevru, gandrīz saskrienoties ar pretī braukošo smago a/m, un aizbrauc Salaspils virzienā. Līdz ar to objekts tika pazaudēts ap plkst. 20:00. Līdz 22:30 objekts mājās neatgriezās. Novērošana tika pārtraukta.”

Dienesta auto ar dienesta šoferi ved „kungu bērnu” uz skolu

Nākamajā dienā U. Reimanis uz darbu vispār nav devies, savukārt tā pati dienesta automašīna izmantota, lai viņa dzīvesbiedres meitu nogādātu skolā: „Plkst. 13:05 tika fiksēts, ka no mājas sāk kustību automašīna Škoda v/n KO-4310, kuras novērošana tika arī uzsākta.

Automašīna virzījās pa maršrutu Tallinas šoseja, Viadukts, virziens uz Rīgu, Siguldas šoseja, Brīvības gatve, Cēsu iela, Mēness iela. Braukšanas stils atšķīrās no iepriekšējā dienā konstatētā, lai gan satiksmes intensitāte bija tāda pati. Pie Rīgas Franču liceja, adresē Mēness iela 18, plkst. 13:15 automašīna apstājās, un no tās izkāpa bērns (meitene, kura fiksēta 20. aprīlī kopā ar objektu), kas devās mācību iestādes virzienā.”

 Dienesta automašīna un autovadītājs personiskām vajadzībām izmantoti arī 27. aprīlī – tad U. Reimanis līdz Satiksmes ministrijas ēkai Rīgas centrā atbraucis ar pats savu automašīnu, taču pēc tam meiteni uzticējis nodokļu maksātāju apmaksātajam autovadītājam:

„Plkst. 8:40 ierodas darbā Gogoļa iela 3. Meita gaida mašīnā. Tā kā uz piebraukšanas laiku visas vietas aizņemtas, objekts savu automašīnu pameta uz brauktuves, iepretī darba vietai. Izskatījās, ka kavē ierašanos darbā. Ap plkst. 8:45. iznāca autovadītājs “Sirmais”. Noparkoja objekta automašīnu. Meita pārsēdās automašīnā Škoda, valsts Nr. KO-4310, automašīna aizbrauca.”

Ministrija mēģina izlocīties

Nezinot, ka dienesta automašīnas pārvietošanās ir detalizēti fiksēta, Satiksmes ministrijas amatpersonas ilgāku laiku centās no precīzu atbilžu sniegšanas izvairīties, savukārt pats U. Reimanis sākotnēji mēģināja izlikties, ka viņam ar šīs automašīnas izmantošanu vispār nav nekāda sakara.

„Komunikācijas departaments ir pareizais adresāts šim jautājumam un noteikti centīsies operatīvi sniegt atbildi,” pavēstīja ierēdnis. Taču patiesībā komunikācijas daļa darīja visu iespējamo, lai prasīto informāciju slēptu un U. Reimani „piesegtu”.

Vispirms ministrija apgalvoja, ka „20.aprīlī amata pienākumu izpildei izmantoja ministrijas vadība (valsts sekretāra vietnieks) Rīgā un Rīgas rajonā”, bet „21.aprīlī amata pienākumu izpildei izmantoja vairāku ministrijas struktūrvienību nodarbinātie Rīgā un Rīgas rajonā”.

Taču, saņemot jautājumus par braucienu detaļām, ministrijas pārstāvji sāka putroties. Uz jautājumu, kur tieši un kādus tieši amata pienākumus pildīja U. Reimanis, 20. aprīlī pēc pulksten 19.30 ar dienesta auto izbraucot no savas dzīvesvietas, ministrija vispirms paskaidroja, ka „pēc minētās automašīnas 20. aprīlī ieradās Satiksmes ministrijas (SM) autovadītājs un pēc plkst 19:00 ar to aizbrauca uz SM autostāvvietu”.

Taču ministrija tā arī nespēja sniegt skaidru atbildi, kādā veidā Satiksmes ministrijas autovadītājs ieradās pēc ministrijas auto Baltezerā. „Autovadītājs pēc auto neieradās ar sabiedrisko transportu, bet automašīnu. Tā nebija Satiksmes ministrijas automašīna, ar ko atbrauca autovadītājs,” apgalvoja ministrija, taču tā arī nespēja paskaidrot, kur palikusi šī cita automašīna, ja reiz autovadītājs devies prom ar U. Reimaņa dienesta auto.

Ministrija un ierēdnis nolemj klusēt

U. Reimanim joprojām klusējot, vēl pamatīgāk ministrija putrojās skaidrojumos saistībā ar detektīvu fiksēto dienesta auto izmantošanu bērna pārvadāšanai, līdz beidzot nolēma, ka prātīgāk būs pat nemēģināt atbildēt.

Vispirms ministrija apgalvoja, ka „jūsu norādītajā laikā automašīna Škoda (ar valsts reģistrācijas numuru KO-4310) atradās Satiksmes ministrijas iekšpagalma stāvvietā, Gogoļa ielā 3, Rīgā”, taču pēc tam atklāja, ka autovadītājs divas stundas „izvadāja Satiksmes ministrijas korespondenci (MK, Ārlietu ministrija, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs)”.

Pēc jauniem uzvedinošiem jautājumiem izrādījās, ka, lai gan „saskaņā ar automašīnas vadītāja sniegto informāciju, 21.04.2018. viņš nav vedis SM korespondenci uz Franču liceju”, viņš tomēr „pieļauj, ka todien braucis pa Mēness ielu (gar Franču liceju) Rīgā”.

Savukārt uz jautājumiem, kas bija persona, kas no auto izkāpa pie Franču liceja, un kas bija persona, kas autovadītājam bija devusi rīkojumu šo personu uzņemt automašīnā un turp nogādāt, vairs nevēlējās atbildēt ne U. Reimanis, ne arī Satiksmes ministrijas Komunikācijas daļa.

Tāpat pat izvairīgas atbildes no U. Reimaņa vairs netika saņemtas uz jautājumu, kādām vēl personiskām vajadzībām viņš pēdējos mēnešos ir izmantojis Satiksmes ministrijas automašīnas un ministrijas autovadītāja pakalpojumus.

Valsts kontrole nav sadzirdēta

Jautājums par dienesta automašīnu un autovadītāju izmantošanu privātām vajadzībām iepriekš aktualizējās 2016. gadā, kad atklājās, ka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs izmantojis ministrijas auto un šoferi, lai uz savu jauno mītnes vietu pārvestu savu „līgavaiņa skapi”.

Kad 2017. gadā kārtējo reizi publiski tika pieminēts tas, kā Ventspils mērs Aivars Lembergs savām vajadzībām izmanto brīvostas luksusauto, Valsts kontrole paziņoja, ka dienesta autotransporta izmantošana privātām vajadzībām nav normāla prakse.

Valsts kontrole norādīja, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka, ka autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba un amata pienākumu pildīšanai.

Savukārt izmantošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi, aizrādīja Valsts kontrole. Taču, kā redzams no detektīvu fiksētajiem faktiem, Satiksmes ministrijā šis aizrādījums nav sadzirdēts.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...