Augsti godātais veselības ministra kungs, atdodiet maniem pacientiem rehabilitāciju
Inguna Rožkalne-Žubure08.04.2016.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministram ne silts, ne auksts, kad pret viņa lauku slimnīcu iznīcināšanas politiku iebilda slimnīcu biedrība, nopietnu rakstu uzrakstīja deputāts Mārtiņš Šics. Nepietika, ka pieklājīgi un korekti par rehabilitācijas iznīcināšanu uzrakstīja rehabilitācijas profesors Aivars Vētra. Gunta Belēviča nostāja ir, ka rehabilitācija nav tā vieta, kur naudu tērēt. Ja nu kāds vispār grib rehabilitāciju – tad rehabilitācija var būt tikai Rīgā.
Es nevaru saprast, kas notiek ar ministru – katru nedēļu viņš pauž pilnīgi pretrunīgu viedokli. Vēl martā ministrs televīzijā, radio, Ministru kabinetā un uz ielas stāstīja, ka lauciniekiem pienākas līdzvērtīga veselības aprūpe, tādēļ jaunie ārsti jāsūta uz laukiem. Nākamajā rītā skaties – ministrs noņēmis naudu lauku slimnīcām, atdevis Rīgas stacionāriem. Jo Rīgā, lūk, esot garākas rindas.
Pirms nedēļas ministrs paziņoja, ka divas trešdaļas ārstu (un medicīnas) esot Rīgā. Bet pēc brīža lauku slimnīcām noņem naudu, lai tās nekādi nevarētu samaksāt lauku ārstiem algu. Bet visvairāk ministrs lauku slimnīcām ir atņēmis naudu rehabilitācijai, īpaši bērnu rehabilitācijai. Varbūt vaina jāmeklē ministra padomdevējos.
Un tomēr – mani visvairāk uztrauc mani lauku pacienti, kas man zvana un stāsta, ka viņiem tagad gan pēc izmeklējumiem, gan uz fizikālām procedūrām, gan pie speciālista būšot jābrauc uz Rīgu.
Man ir daudz pēcinfarkta un sirds operāciju pārcietušu slimnieku, kas dzīvo laukos un savulaik ārstējušies pie manis. Piemēram, pacientam brauciens no Alūksnes uz Rīgu (vienā virzienā) ilgst no 4 stundām 10 minūtēm līdz 5 stundām, cena – no 8 eiro 40 centiem līdz 8 eiro 90 centiem). Nerunāsim par tiem 2 eiro, kas jātērē alūksnietim par pārbraucienu ar tramvaju Rīgā uz Stradiņa slimnīcu, bet vēlāk atpakaļ uz autoostu. Kopējie izdevumi aptuveni 22 eiro tikai ceļam, bet laika patēriņš 16 stundas. Labi, ja pacients desmaizi sasmērējis līdz un paņēmis bērza sulas plastmasas pudelē dzeršanai.
Un tas tikai tādēļ, lai saņemtu kardiologa konsultāciju, veiktu veloergometriju vai ehokardiogrammu un saņemtu rehabilitācijas plānu nākamajam atveseļošanās etapam... Un mans pacients saka– šie izmeklējumi Alūksnē kā maksas pakalpojumi maksā nedaudz lētāk nekā ceļa nauda.
Augsti godātais ministra kungs! Vai jūsu plāns atņemt lauku slimnīcām rehabilitāciju ir plāns piespiest pacientus maksāt par pakalpojumu? Atcerieties, ministra kungs, rehabilitācija ir jāveic iespējami tuvu dzīves vietai!
Man ir žēl manu pacientu!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.