Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā likumprojektā “Par valsts budžetu 2019. gadam” nav paredzēts finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019. gada 1. septembra, un, balstoties uz 2019. gada 20. februāra LIZDA Padomes ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu, 2019. gada 20. martā no plkst. 8.30 līdz plkst. 11:00 pie Latvijas Republikas Saeimas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk - LIZDA) organizēs izglītības un zinātnes darbinieku piketu.

Piketējot LIZDA pieprasīs Saeimai un valdībai pildīt:

1. Izglītības likuma (turpmāk - IL) 53. panta trešo daļu: “Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par MK apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”,

2. 2018. gada 15. janvāra MK rīkojumu Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim”,

3. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. - 2020. gadam noteikto, ka izglītībā strādājošo vidējā darba alga (bruto) salīdzinājumā ar vidējo darba algu valstī - 2020. gadā ir vienāda,

4. Pirms 13. Saeimas vēlēšanām LIZDA un politisko partiju noslēgtās vienošanās, kas paredz panākt, lai 13. Saeima un MK nodrošina, ka tiek pildīts 2018. gada 15. janvāra MK rīkojums Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim”.

Atsaucoties uz 2019. gada 14. marta Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” Jūsu sniegto interviju, kurā norādījāt, ka, lai panāktu iepriekšminēto LIZDA prasību izpildi, pirms proaktīvu akciju rīkošanas - sākotnēji nepieciešams meklēt risinājumus sarunu ceļā, vēlamies informēt par LIZDA īstenotajām aktivitātēm.

Lai aktualizētu jautājumu, ka 2019. gada valsts budžetā tiek paredzēts finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019. gada 1. septembra, LIZDA:

- 07.06.2018., 23.11.2018., 31.01.2019., 14.03.2019. - nosūtījusi vēstules Saeimas

komisijām, frakcijām, Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk - IZM), Finanšu ministrijai (turpmāk - FM) par priekšlikumiem un prioritārajiem pasākumiem 2019. gada valsts budžetā un vidējā termiņa budžetā,

- 08.01.2019. un 22.02.2019. - Saeimas frakcijām un IZM nosūtījusi priekšlikumus Valdības deklarācijai un rīcības plānam,

- 08.02.2019. - nosūtījusi vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ar aicinājumu organizēt kopsēdi,

- 01.03.2019. - nosūtījusi vēstuli Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijai ar aicinājumu sēdē izskatīt jautājumu par izglītības nozarē uzsākto reformu ilgtspēju pedagogu darba samaksas kontekstā,

- 25.02.2019. - nosūtījusi vēstuli Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai I. Mūrniecei, Ministru prezidentam A.K. Kariņam, IZM, FM, Saeimas frakcijām par LIZDA Padomes lēmumu un prasībām nodrošināt pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi,

- 12.03.2019. - Eiropas Komisijai nosūtījusi vēstuli par spēkā esošu likumu nepildīšanu,

- 13.03.2019. - nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam A.K. Kariņam par iespējamiem finanšu avotiem pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai,

- 14.03.2019. - nosūtījusi vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei par tikšanās iespējām ar LIZDA pirms piketa.

LIZDA piedalījusies sekojošās sēdēs un tikšanās, kurās aktualizēts jautājums par finansējumu 2019. gada valsts budžetā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei:

- 04.02.2019. - Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē par 2019. gada Valsts budžeta sagatavošanas aktuālajiem jautājumiem,

- 05.02.2019. - MK sēdē par informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2019., 2020. un 2021.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta 2019., 2020. un 2021.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" izstrādes procesā",

- 06.02.2019. - Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomes sēdē par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020., 2021. gadam un valsts budžetu 2019. gadam,

- 08.02.2019. - MK ārkārtas sēdē par likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" un likumprojektā "Par valsts budžetu 2019.gadam" iekļaujamajiem pasākumiem,

- 14.02.2019. - kopā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju E. Baldzēnu tikšanās ar Ministru prezidentu A.K. Kariņu;

- 20.02.2019. - organizēta LIZDA Padomes ārkārtas sēde (no MK piedalījās - A.K. Kariņš, I. Šuplinska, J. Reirs, A. Ašeradens, no Saeimas- E. Papule, R. Jansons),

- 21. 02.2019. - Valdības rīcības plāna projekta apspriedē,

- 27.02.2019. - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par 2019. gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu,

- 27.02.2019. - tikšanās ar Zaļo un zemnieku savienības frakciju,

- 27. 02.2019. - tikšanās ar frakciju “Saskaņa”,

- 05.03.2019. - MK sēdē par 2019.gada valsts budžeta likumprojektu,

- 06.03.2019. - tikšanās ar frakciju “JAUNĀ VIENOTĪBA”,

- 13.03.2019. - tikšanās ar IZM ministri I. Šuplinsku,

- 14.03.2019. - tikšanās ar partiju Latvijas Reģionu Apvienību.

LIZDA uzskata, ka ir veiktas visas iespējamās aktivitātes, lai jautājumu risinātu pārrunu ceļā, nerīkojot piketu. Tā kā iepriekš uzskaitīto aktivitāšu rezultātā nav panākti kompromisi un finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019. gada 1. septembra nav rasts, LIZDA Padome ir nolēmusi savas prasības paust, organizējot izglītības un zinātnes darbinieku piketu.

Ar 2018. gada 15. janvāra MK rīkojumu "Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim” grafiks tiek apstiprināts un norādīts, ka tas īstenojams atbilstoši šī rīkojumā minētajiem pasākumiem un ņemot vērā attiecīgā gada valsts ekonomisko situāciju. LIZDA norāda, ka Latvija joprojām ir to valstu vidū, kas visstraujāk tuvinās ES vidējiem rādītājiem un izaugsme 2018. gadā palielināta līdz 4,7 % (2019. gada Eiropas pusgads - novērtējums par progresu strukturālo reformu īstenošanā, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā un koriģēšanā, un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 veikto padziļināto pārskatu rezultāti).

MK rīkojumā, tiek norādīti arī trīs finanšu resursi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai: izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, izglītības procesa efektivizēšana, papildu finansējuma no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta piešķiršana.

L LIZDA uzskata, ka turpinās intensīvs darbs pie izglītības iestāžu tīklu sakārtošanas.

Pēdējos trīs gados (2016.-2018. pēc IZM datiem) ir slēgtas 42 izglītības iestādes, 36 - ir pievienotas citai izglītības iestādei, 40 - reorganizētas apvienojot, 37- ir mainīta izglītības pakāpe. LIZDA skatījumā, iepriekšminētie dati liecina par nozīmīgu izglītības iestāžu optimizācijas procesu.

2. Izglītības procesa efektivizēšanā būtiski akcentēt, ka Latvijas izglītības sistēma labi darbojas mācību sasniegumu ziņā, pamatprasmju rādītāji saskaņā ar ESAO Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) vērtējumu joprojām krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju. (2019. gada Eiropas pusgads - novērtējums par progresu strukturālo reformu īstenošanā, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā un koriģēšanā, un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 veikto padziļināto pārskatu rezultāti). LIZDA norāda uz virkni reformām, kuras jau ir īstenotas vai atrodas realizēšanas procesā:

- Jaunas, uz kompetencēm balstītas mācību programmas pirmsskolās tiks īstenotas no 2019./2020. mācību gada, bet pamatskolas un vidusskolas izglītībā - pakāpeniski laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam. Ir apstiprinātas Pirmsskolas izglītības vadlīnijas, Pamatizglītības standarts un izstrādāts projekts Vidējās izglītības standartam.

- Izstrādāti jauni MK noteikumi vidusskolām, nosakot to kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, kas stāsies spēkā 2020. gadā, lai saņemtu valsts finansējumu.

- Būtiski paātrinājies profesionālās izglītības un apmācības reformu temps: līdz 2018. gada beigām tika atjaunināta lielākā daļa profesiju standartu (230 no 242 standartiem). Pakāpeniski tiek ieviestas modulārās profesionālās izglītības programmas un izvērsta mācīšanās darbavietā. Tiek īstenoti plāni par visaptverošas prasmju stratēģijas izstrādi.

- Par pabeigtu var uzskatīt internātskolu reformu, samazinot internātskolu skaitu no 15 (2016./2017.mācību gadā) līdz 7 (2018./2019.mācību gadā). Šobrīd notiek diskusija par atlikušo internātskolu reorganizēšanu.

- Nozīmīgas reformas tiek īstenotas iekļaujošās izglītības jomā: no 2020. gada 1.septembra tiks uzsākta četru speciālo izglītības programmu īstenošana vispārējās izglītības iestādēs; IZM veidotā starpinstitucionālā darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus jauniem MK noteikumiem par vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām, kuri jāapstiprina ne vēlāk kā līdz 2019.gada 1.septembrim.

- Sešās augtākās izglītības iestādēs tiek pilnveidotas pedagoģijas programmas.

- Ir sākusies pakāpeniska pāreja līdz 2021. gadam uz latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu.

LIZDA uzskata, ka iepriekšminētie pasākumi izglītības reformu īstenošanai pierāda, ka izglītības process tiek strauji efektivizēts.

3. Lai rastu papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta LIZDA ir vērsusies ar vēstuli pie Ministru prezidenta A. K. Kariņa, ar lūgumu izvērtēt sociālo partneru rosinātos finansējuma avotus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2019.gada 1.septembra.

LIZDA kā iespējamos finansējuma avotus rosina izmantot:

- Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē, kas mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā;

- Liepājas cietuma kompleksa būvniecības finansēšanas atlikšana;

- Meža apsaimniekošanas liberalizēšana, veicot grozījumus 2012.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.936 “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”;

- 2019.gada budžeta pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 19,6% no plānotajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai. Tajā skaitā norādīts, ka IIN ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju nav mazāki kā 1,47 miljardu euro, kas sastāda 19,4%, rezultātā radot starpību 0,2%, kuru varētu izmantot.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, aicinām Jūs kā Latvijas Valsts prezidentu veicināt cieņpilnu attieksmi pret pedagogiem. Ir svarīgi, lai tiktu pildīti spēkā esošie normatīvie akti,

nodrošinot pedagogiem cienīgu un konkurētspējīgu atalgojumu salīdzinājumā ar citām intelektuālajām profesijām, kas atbilst pedagogu veiktajam darbam un atbildībai, izglītojot un audzinot paaudzi, kas veidos Latvijas nākotni.

Pielikumā:

1. būtiskākie argumenti IL 53. panta trešās daļas un 2018. gada 15. janvāra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim” izpildei uz 3 lpp.

Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk - LIZDA), atsaucoties uz Izglītības likuma (turpmāk - IL) 53. panta trešo daļu: “Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta (turpmāk - MK) apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā (turpmāk - grafiks) noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”, norāda, ka likuma norma netiek pildīta.

LIZDA pieprasa īstenot, “Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim”, kas apstiprināts ar 2018. gada 15. janvāra Ministru kabineta (turpmāk - MK) rīkojumu Nr. 17. Grafiks paredz pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, t. sk, pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 680 euro plānots celt līdz 710 euro 2018. gada 1. septembrī, līdz 750 euro - 2019. gada septembrī, 790 euro - 2020. gada septembrī, 830 euro - 2021. gada septembrī un 900 euro - 2022. gada septembrī. Grafiks paredz arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2018. gada līdz 2022. gadam.

LIZDA vērš lēmējvaras, izpildvaras un citu iesaistīto pušu uzmanību, ka būtiskākie argumenti IL 53. panta trešās daļas īstenošanai ir:

1) Tiek apdraudēta ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķa par nevienlīdzības mazināšanu izpilde, jo pie pašreizējā finansēšanas modeļa “Nauda seko skolēnam” netiek nodrošināta līdzvērtīga pedagoģiskā darba samaksas likme par vienādu darbu dažādās izglītības iestādēs. Pedagogu darba samaksa par pedagoģisko likmi atšķīrās no 680 euro līdz 1020 euro mēnesī.

2) Nesapratni rada 2018. gada 7. augustā, MK apstiprinātais IZM sagatavotais rīkojuma projekts par papildu finansējuma sadalījumu pašvaldībām pedagogu darba samaksai no 2018. gada 1. septembra līdz 31. decembrim vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem. Šā mērķa īstenošanai šogad piešķirti aptuveni 1,4 milj. euro, kas tika sadalīti 88 pašvaldībām. Papildu finansējums tiks izmaksāts pedagogiem tajās pašvaldībās, kuras 2017./2018. mācību gadā izpildīja noteikto normētā skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, kā arī pašvaldībām, kas veikušas ar skolu tīkla sakārtošanu saistītus pasākumus, sniedzot reālu mērķdotācijas ietaupījumu 2016., 2017. un 2018. gadā. Kopumā trijos gados pašvaldību veiktā skolu tīkla sakārtošana devusi aptuveni 4,3 milj. euro ietaupījumu. Ne visās pašvaldībās vienlīdzīgi ir iespējams mehāniski veikt skolu tīkla reorganizāciju, jo ir pašvaldības, kuru pagastos skola ir, piemēram, vienīgais kultūras un/vai sporta centrs. IZM iniciētā pašvaldību motivēšana rada vēl lielāku nevienlīdzības plaisu starp pedagogiem, jo pedagogi nepieņem pašvaldības lēmumus un nevar būt atbildīgi par tiem.

3) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) Izglītības pārskatā “Education at a Glance” tiek secināts, ka absolūtajos skaitļos vidējās Latvijas pedagogu (no pirmsskolas līdz vidusskolai) algas vidēji gadā ir zemākās starp visām OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. Vidējās izglītības skolotāja vidējā alga gadā ir 15 482 EUR (USD 18 400), t.i. apmēram 2,5 reizes mazāk par 27 766 euro (USD 33 000) OECD valstīs vidējo.

4) Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) dati apliecina, ka 2017. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 926 euro, salīdzinot ar 2016. gadu, vidējā alga palielinājās par 67 euro jeb 7,9%, un tā pieauga visās jomās. Salīdzinoši - izglītībā strādājošajiem vidējā bruto darba samaksa 2017. gadā 775 euro, kas ir viena no zemākajām starp darbības jomām.

5) Pozitīvi vērtējams, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (turpmāk - IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, liecina CSP dati. Lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem. Tomēr arī patēriņa cenu pārmaiņām pret iepriekšējo mēnesi (mēneša inflācijai) 2018. gadā ir tendence pieaugt. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ja valstī ir ekonomiskā izaugsme, tad automātiski atalgojums katru gadu palielinās virknei publiskajā sektorā strādājošajiem, t.sk., Saeimas deputātiem un valdības pārstāvjiem. LIZDA 2018. gada 20. jūnija padomes sēdē lēma, ka solidāri būtu veikt grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, paredzot, ka tāpat kā pedagogiem, arī valdības pārstāvjiem un Saeimas deputātiem 2019. gadā nepalielināt darba algas apmēru vai tomēr rast iespēju arī pedagogiem palielināt darba samaksu.

6) Pēdējos trīs gados ir palielinājies neapliekamais minimums, tostarp salīdzinot ar 2017. gadu, no 380 līdz 430 euro palielinājās - 2018. gadā. Līdz ar to paliek arvien mazāka starpība starp minimālo algu valstī un zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem. Pēc IZM sniegtās informācijas MK prezentācijā (07.08.2018.) jāsecina, ka joprojām Latvijā 2017./2018.mācību gadā 41% izglītības iestāžu pedagogu vidējās algas likme ir mazāka par 680 euro mēnesī.

7) Latvijas sabiedrība, t.sk., pedagogi noveco. Pamatizglītības otrajā posmā un vidējās izglītības pakāpē skolotāju vidējais vecums Latvijā ir 48 gadi, kas ir trešais augstākais visās OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Vēl vairāk, apmēram 50% šajās izglītības pakāpēs strādājošo skolotāju ir 50 gadus veci un vecāki, kas ir ievērojami vairāk nekā OECD vidēji 36% (vidējās izglītības pirmajā posmā) un 40% (vidējās izglītības otrajā posmā). LIZDA norāda, ka zemais pedagogu atalgojums ir viens no galvenajiem riska faktoriem jaunu pedagogu piesaistei.

8) Jāatzīmē, ka 2017./2018.studiju gadā tematiskajā studiju grupā “Izglītība” visos līmeņos ir uzņemti (1636) par 338 studentiem mazāk nekā 2016./2017.studiju gadā (1974). 2018./2019.studiju gadā vēl norisinās papildus uzņemšana, jo nav aizpildītas visas budžeta vietas. Tas norāda uz to, ka jaunieši nelabprāt izvēlas studēt pedagoģijas programmās. Vairāku gadu garumā trūkst pedagogi STEM jomā un pirmsskolas izglītības iestādēs, joprojām ir vakances uz pedagogu amata vietām.

9) Grafika īstenošanai augstākajā izglītībā, papildu nepieciešamo finansējumu nav iespējams nodrošināt no ministriju iekšējiem resursiem. Attiecībā uz augstāko izglītību nav nevienas ministrijas budžeta programmas un apakšprogrammas, kurās būtu iespējams nodrošināt pat daļu no trūkstošā finansējuma. Jāatzīmē, ka Pasaules Bankas pētījumā (2018) par augstāko izglītību Latvijā teikts: “... Ņemot vērā to, ka nav speciālu sistēmas līmeņa noteikumu, kas regulētu uz sniegumu balstītu algu un līdzekļus laba snieguma atbalstam, galvenie Latvijas valdības uzdevumi ir izveidot priekšnosacījumus iespējamām reformām nākotnē, kā arī nepieļaut tādu sistēmas līmeņa tiesiskā regulējuma pieņemšanu, kas kavētu šādu pasākumu ieviešanu. Lai to īstenotu, normatīvajos aktos nepieciešams saglabāt skaidru redzējumu par atlīdzības pamatprincipiem un amatu veidiem, vienlaikus pētot iespējas ieviest atbilstošākas un uz sniegumu orientētas algas.”

10) Nevienlīdzība pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodzes noteikšanā un darba samaksas apmērā, salīdzinot ar citās izglītības pakāpēs strādājošajiem pedagogiem. Pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecuma posmā no 1,5 līdz 4 gadi, atalgojums tiek nodrošināts no pašvaldību budžeta, līdz ar to atalgojuma apmēru ietekmē katras pašvaldības finansiālās iespējas. OECD ziņojumā par izglītību Latvijā norādīts:

- Latvijā ir izcilas pirmsskolas izglītības iestādes, no kurām var pārņemt pieredzi.

- Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumam jābūt līdzvērtīgam salīdzinājumā ar to, ko saņem citās izglītības pakāpēs strādājošie pedagogi.

- Jālikvidē nevienlīdzība, ceļot darba samaksu šajā izglītības pakāpē strādājošajiem pedagogiem.

LIZDA, tāpat kā OECD, atzīmē, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi ir jānovērtē līdzvērtīgi visiem pedagogiem un samaksai par stundu ir jābūt vienlīdzīgai visās izglītības pakāpēs, jo izglītības un kvalifikācijas prasības visiem skolotājiem ir līdzvērtīgas. Sabiedrība iegūs motivētāku un novērtētāku pedagogu, kas, mūsuprāt, pozitīvi ietekmēs viņa ikdienas darba kvalitāti. Ikvienam vecākam būtiski, lai ar viņa bērnu pirmsskolas izglītības iestādē strādā pedagogs, kurš jūtas novērtēts atbilstoši paveiktajam darbam un atbildībai. “Eiropas stratēģijā 2020” ir uzsvērts, ka pirmsskolas izglītība un aprūpe ir svarīgs pamats veiksmīgai apmācībai, sociālajai integrācijai un vēlāk arī darba tirgum - personības veidošanās kontekstā. Eiropas Padome ir aicinājusi visas Eiropas Savienības dalībvalstis investēt vairāk līdzekļu pirmsskolas izglītībā, jo tā nodrošina izaugsmi nākotnē.

Atgādinām, ka laika posmā no š.g. 4. jūnija līdz 13. jūnijam, LIZDA organizētās parakstu vākšanas kampaņas ietvaros, tika savākti 42 549 izglītības un zinātnes nozarē strādājošo, vecāku un citu kampaņas atbalstītāju paraksti par nevienlīdzības mazināšanu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodzes noteikšanā un darba samaksas apmērā.

LIZDA papildus vēlas akcentēt, ka pētījumos par pedagogu prestižu (2016. gadā) un pedagogu tiesībām (2017. gadā) balstīts ir fakts par zemo pedagogu profesijas prestižu sabiedrības, izglītojamo un pedagogu skatījumā. Zemais prestižs ietekmē arī pedagogu tiesības, piem., mēnesi pirms mācību gada sākuma iepazīties ar darba slodzi un tai atbilstošo darba samaksu nākamajā mācību gadā, ko savā Revīzijas ziņojumā (2018) ir norādījusi arī Valsts Kontrole. LIZDA norāda, uz daudzu gadu negatīvo praksi, ka tiesību akti, kuri saistīti ar pedagogu darba samaksu, savu juridisko spēku parasti iegūst vēlāk nekā mēnesi pirms kārtējā mācību gada sākuma.

LIZDA vērš pastiprinātu uzmanību arī uz to, ka ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā, netiek plānoti laika un tam atbilstošie finanšu resursi, tik vitāli nepieciešamajai pedagogu sadarbībai par labu skolēnu mācīšanas un mācīšanās procesa organizēšanai ceļā uz lietpratību.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, LIZDA pieprasa ievērot spēkā esošos normatīvos aktus un nodrošināt pedagogiem cieņpilnu, konkurētspējīgu atalgojumu salīdzinājumā ar citām intelektuālajām profesijām, kas atbilst pedagogu veiktajam darbam un atbildībai, izglītojot un audzinot paaudzi, kas veidos Latvijas nākotni.

An error has occured