Iesaki rakstu: 
Nekustamā īpašuma daļas (mājas daļas, dzīvokļa, utt.) īpašnieki! Pārbaudiet nodokļa aprēķina pareizību! Jau divus gadus Latvijā ir ieviesusies prakse nelikumīgi iekasēt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli no nekustamā īpašuma daļu īpašniekiem, nosakot progresīvā nodokļa procentu pēc kopējās kadastra vērtības nevis daļas īpašniekam piederošās. Novadā, kurā šī kļūda atklāta, tā netiek labota. Labošanai ir visaptveroša pretestība.
Jau otro gadu tiek diskriminēti nekustamā īpašuma (NĪ) daļu īpašnieki, nosakot procentu pēc attiecīgā NĪ kadastra vērtības, nevis pēc viņam piederošās daļas vērtības. Tātad netiek pildīts likuma Par nekustamā īpašuma nodokli 4.panta (2) punkts, sekojoši netiek pildīti MK noteikumi Nr. 495 un Nr. 1625.
Šis likuma pārkāpums vairāk izskatījās pēc gadījuma kļūdas, bet nevis kā apzināta darbība. Tāpēc iedomājos, ka, ja es uz to norādīšu, tā tiks steidzīgi labota. Tagad pēc vairāku mēnešu cīņas, sastopot pretestību visos līmeņos, jāatzīst pretējais.
11.03.2011. norādīju telefoniski pašvaldībai uz kļūdu. Atbildēts tika, ka viss tiek darīts, kā Finanšu ministrija (FM) liek, NĪ nodokli (NĪN) rēķinot ar speciālu programmu. Cerēju, ka, uzzinot par likuma panta pārkāpšanu, apdomāsies un labos kļūdu, bet tas nenotika.
Uz manu 19.04.2011. vēstuli finanšu ministram nav pilnībā atbildēts. Likuma pārkāpšanas apmēri un vainīgais nav noskaidroti, kas tiks darīts un kādos termiņos nav paziņots. Esmu saņēmis informācijai likuma neievērošanu apliecinošu FM darbinieka VID adresētas vēstules kopiju: "VID rast iespēju pārbaudīt pašvaldības veikto NĪN aprēķināšanas atbilstību likuma normām.” Bet darbība nav sekojusi.
Situācija ļoti izskatās pēc tādas, ka atbild man tie, kas kļūdu ielaiduši, tajā atzīties vadībai negrib un dara visu, lai nekas labots netiktu. Mēģināju problēmas risināšanu iekustināt caur partiju darbiniekiem, jo pieejas ministram mājas lapā nebija. Tika nosūtītas e-vēstules: [email protected] 2011.06.18. 10:11, [email protected] 2011.06.18. 10:45, atkārtoti 2011.07.19. 12:02 un [email protected] 2011.07.20. 13:30.
Uz šīm vēstulēm pat nav mēģināts atbildēt. Kad FM mājas lapā parādījās šķietama e-pieeja ministram, nosūtīju e-vēstuli "NĪN likuma pārkāpšana" uz adresi [email protected] 2011.07.22. 15:38. Arī šī vēstule palikusi bez atbildes.
Kas tieši ir nepareizi? Lai pārbaudītu pareizību, jānoskaidro, kas izmantots NĪN procentu noteikšanā: pareizi - domājamās NĪ daļas kadastra vērtība, nepareizi - NĪ kopējā kadastra vērtība.
Noderīgi būtu ieskatīties arī augstāk minētajos likumā un noteikumos. Īsumā likuma fragments:
- pants: 2) dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:
a) 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu,
b) 0,4 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu,
c) 0,6 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 75 000 latu.
- pants: (2) Ja ar nodokli apliek daļu no zemes vienības vai ēkas (telpu grupu) vai ja zemes vienības vai ēkas daļām saskaņā ar šā likuma 3.panta pirmo un 1.1 dalu ir atšķirīgas nodokļa likmes, nodokļa aprēķinam tiek izmantota zemes vienības vai ēkas kadastrālās vērtības, dala proporcionāli zemes vienības vai ēkas apliekamajai platībai. Ministru kabinets nosaka kartību, kāda aprēķināma kadastrālās vērtības daļa nodokļa vajadzībām.
Vienkāršs piemērs: 100 vienādu dzīvokļu nams, kadastra vērtība 2 000 000 Ls, katra dzīvokļa ar proporcionāli pievienoto koplietošanas telpu daļu kadastra vērtība ir simtā daļa no kopējās, tātad 20 000 Ls un likumīgais NĪN = 0.2%*20 000 Ls = 40 Ls/gadā (3.33 Ls/mēn); atbilstoši divus gadus daļēji praktizētais, nelikumīgi iekasētais, NĪN = [0.2%*40 000+0.4%(75 000-4000) + 0.6%(2 000 000-75 000)]/100 = 117.7 Ls/gadā (9.81 Ls/mēn).
Vara ir vara. Kā gribēs tā darīs. Likumi ir tautai, nevis varai. "Plaisas mazināšana starp varu un tautu" ir tikai lozungs.
Ko darīt? Gaidīt nākamo gadu, kad "mazliet" paaugstinās NĪN un pamodīsies arī citi nodokļu maksātāji. Varbūt aicināt nekavējoši NĪ daļu īpašniekus pārbaudīt NĪN iekasēšanas atbilstību likumam? Gribēju sakārtot šo lietu visiem. Izrādījās, ka viena saucēja balsi vara nedzird. Var cerēt, ka daudzu balsis tomēr sadzirdēs. Mums jāapvienojas! Atrakstiet uz adresi: [email protected]!
Seko mums 
2025.gada 18.martā Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā - Ģirta Valda Kristovska prasība pret Aivaru Lembergu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskās kompensācijas EUR 14 229 apmērā piedziņu. Līdz ar to stājās spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2024. gada 6. decembra spriedums, ar kuru Ģirta Valda Kristovska prasība noraidīta. Ģirtam Valdim Kristovskim jāsamaksā valstij tiesas izdevumi.
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
