Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tagad visa pasaule griež ap un par Covid-19. Ja arī ir kādi citi notikumi – tie nobīdīti otrā plāksnē. Vērojot visu notikušo, varu tik teikt vienu – kopumā Latvija ļoti labi tiek galā ar šo izaicinājumu. Protams, ka nevienam nepatīk ierobežojumi, turklāt – ja tie nāk negaidīti. Tomēr uz kopējās pasaules fona, īpaši arī uz Eiropas un Baltijas valstu – mēs izskatāmies vairāk nekā pieklājīgi. Diemžēl visur tā nav, un kaimiņvalstu autoritārais režīms ir pierādījis, ka mūsdienās tas nevar funkcionēt.

Kādēļ? Ļoti vienkārši: mūsdienu izaicinājumu apstākļos viena cilvēka iespējas kļūdīties lēmuma pieņemšanā ir ļoti lielas, un šī kļūda var izrādīties katastrofāla visai valstij.

Krievijā Covid-19 sāk plosīties visnotaļ nešpetni. Kā lasāms plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos, Maskavā veselības aprūpes sistēma galā netiek.1

Šajā sakarā 13.aprīlī Krievijas autoritārais prezidents V.Putins nāca klajā ar skarbu paziņojumu, ka viņš amatpersonu kļūdas cīņā pret Covid-19 uzskatīs par noziedzīgu nolaidību, sakot: „Pavisam nesen mēs rīkojām tikšanos ar visiem Krievijas Federācijas subjektiem. Es vēlreiz gribu pievērst uzmanību tam: ja kaut kas netiek izdarīts laicīgi, es to uzskatīšu par noziedzīgu nolaidību. Un ar visām no tā izrietošajām sekām, ne tikai administratīva rakstura.”2 

Varbūt kādam no reālās dzīves atrautam vērotājam šāds paziņojums šķitīs tieši laikā un - ka V.Putins dara visu, lai cīnītos ar esošo situāciju. Man nāksies viņu apbēdināt. Ja jau vajadzīgs kāds, kuru sodītu par noziedzīgu nolaidību, tad V.Putinam tālu nav jāmeklē, jo – tieši viņš ir pirmais, kurš Krievijā neizdarīja visu, ko vajadzēja.

Proti, 4.martā V.Putins, atsaucoties uz Federālā drošības dienesta sniegto informāciju, sacīja, ka negatīva informācija par it kā nelabvēlīgo situāciju ar koronavīrusu Krievijā ir provokatīva rakstura, ko galvenokārt organizē no ārzemēm. Viņu mērķis ir sēt paniku iedzīvotāju vidū.3 

Šajās dienās notiekošais Krievijā rāda pavisam citu ainu. Arī vēl 30.martā V.Putins ar izteiktu stūrgalvību paziņo, ka informācija saistībā ar koronavīrusa izplatību ir “muļķīgas baumas”.4 Nez, kā tagad uz šādiem iepriekšējiem V.Putina paziņojumiem raugās Krievijas iedzīvotāji?

Toties pašlaik V.Putins nebaidās veltīt skarbus vārdus veselības aprūpes sistēmai, pasakot: Krievijā ir ļoti daudz problēmu ar veselības aprūpi un lielīties īpaši nav, ar ko. Hmm, interesanti, vai tad pats V.Putins jau 20 gadus neatrodas pie varas? Vai tad tieši viņa pienākumos neietilpa rūpēties, lai Krievijā būtu normāla veselības aprūpes sistēma? Jāatzīst, ka V.Putins neko nav izdarījis, bet tagad pasaka, ka visi citi vainīgi – tikai ne viņš.

Visnotaļ savdabīga šķiet arī daži Krievijas pasākumi, cīņā pret Covid–19. Piemēram, lasāma ziņa, ka valdība ir iedalījusi 3,1 miljardu RUR cīņai pret koronavīrusu. Izklausās jau labi, bet līdz brīdim, kad redzams, kam tad šī summa aiziet, piemēram, Aizsardzības ministrija saņems gandrīz 2,9 miljardus, Krievijas Nacionālā gvarde 21,8 miljonus, Federālais drošības dienests 120,7 miljonus, prezidenta pārvalde 194,8 miljonus.5 

Nu nez, faktiski gandrīz visa summa aiziet spēka struktūrām. Kaut kā nešķiet, ka Krievijas valdība un Putins vēlētos cīnīties pret Covid–19 izplatību, drīzāk jau izskatās, ka tiek stiprinātas spēka struktūras. Interesanti – kam? Vienīgais racionālais izskaidrojums – notiek gatavošanās nemieru apspiešanai.

Nevar noliegt, pēdējās dienās V.Putins nāk klajā ar vairākiem paziņojumiem, kuros vienīgi lasāms – mēs spersim attiecīgus soļus, līdzekļu mums pietiek, utt. Tiesa, nevienā no šiem paziņojumiem gan nav minēts, no kurienes tad līdzekļi tiks ņemti un kādā apmērā.

Ja V.Putins Covid-19 centās pataisīt pa ārvalstu “akciju”, tad viņa kaimiņvalsts kolēģis vadības stilā atkal visu mēģināja pārvērst par farsu. Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko paziņojumi Covid-19 sakarā bija visnotaļ ekstravaganti. Piemēram, labāk mirt stāvus, nevis uz ceļiem – tas bija viens no daudzajiem savdabīgajiem Baltkrievijas prezidenta A. Lukašenko paziņojumiem saistībā ar Covid-19. Šoreiz, izteikts pēc viņa iecienītā sporta - hokeja spēles, kurā tika ierīkota arī fanu loža, kas uzgavilēja kārtējiem Baltkrievijas prezidenta iemestajiem vārtiem.

“Te taču nav nekādu vīrusu! Tu taču neredzi, kā viņi šeit apkārt lido? [..] Es arī neredzu! Šis taču ir ledusskapis. Sports, it īpaši uz ledus kā ledusskapī – tās ir labākās pretvīrusa zāles!” pēc spēles žurnālistiem paziņoja A. Lukašenko.

Iepriekš Aleksandrs Lukašenko jokojot izteicās, ka pret vīrusu palīdzot piecdesmit grami alkohola, pirts un svaigs gaiss.

“Patīkami skatīties pa televizoru, cilvēki strādā uz traktoriem, neviens par vīrusiem nerunā. Traktors izārstēs visus! Lauks ārstē visu!” klāstīja A. Lukašenko.6

Vienlaikus viņš ir apsolījis, ka no Covid-19 Baltkrievijā neviens nenomirs.7 Tiesa, ne jau kā 1.aprīļa joku A.Lukašenko ir izsūtījis lūgumu vairākām Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstīm lūgumus sniegt palīdzību ar seju maskām, vīrusa testiem un plaušu ventilēšanas aparātiem. Laikam tomēr arī A.Lukašenko ir nonācis skarbās realitātes priekšā.

Papildus nevar ignorēt faktu, ka 14.aprīlī A.Lukašenko Eirāzijas ekonomiskās savienības Ekonomiskās padomes sanāksmes laikā paziņoja, ka ir ļoti liels risks, ka dalībvalstu ekonomikas sabruks.8 Nav jau noslēpums, ka šīs savienības izveide bija tieši V.Putina lolojums, lai to pretstatītu Eiropas savienībai, un, ka visa šī savienība, pārsvarā, balstījās tieši uz Krievijas resursiem, tās ģeopolitisko mērķu sasniegšanā.

Šāds A.Lukašenko paziņojums tik norāda, ka beidzot arī viņam ir jāatzīst Covid-19 esamība un ka prezidenti var runāt, ko vēlas, bet vīruss darīs savu. Kopējās situācijas nopietnību kā Krievijas, tā arī Baltkrievijas ekonomikā atspoguļo paustais par ekonomikas sabrukumu šajās valstīs.

Izskatās, ka to, ko nevarēja panākt Krievijas un Baltkrievijas prezidentu opozicionāri, to tagad paveiks Covid-19. Kamdēļ tā domāju? Tieši šo abu valstu prezidentu nekompetence ir novedusi pie tās situācijas, ar kuru satiekas kā Krievija, tā arī Baltkrievija. Protams, arī citās pasaules valstīs ir smaga situācija, daudzās, pagaidām, vēl smagāka, bet starpība ir apstāklī, ka šo valstu vadītāji nemēģināja jau pašos iesākumos iebāzt galvu smiltīs un šajās valstīs Covid-19 ierobežošanai tiek sniegts atbalsts medicīnas darbiniekiem un uzņēmējiem, nevis spēka struktūrām.

1 https://www.apollo.lv/6947562/krievijas-medikis-maskavas-slimnicas-trukst-vietu-tadel-pacientus-ved-uz-piepilsetas-medicinas-iestadem

2 https://iz.ru/999238/2020-04-13/putin-sravnil-oshibki-chinovnikov-v-borbe-s-koronavirusom-s-prestupnoi-khalatnostiu

3 https://medvestnik.ru/content/news/Vladimir-Putin-nazval-provokaciei-soobsheniya-o-neblagopriyatnoi-situacii-v-Rossii-po-koronavirusu.html

4 https://www.gazeta.ru/social/news/2020/03/30/n_14226439.shtml

5 https://regnum.ru/news/polit/2916134.html

6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lukasenko-noliedz-covid-19-bistamibu-arsti-zino-par-statistikas-viltosanu.a354174/

7 https://novayagazeta.ru/news/2020/04/13/160665-lukashenko-poobeschal-chto-nikto-v-belarusi-ne-umret-ot-koronavirusa

8 https://ria.ru/20200414/1570023687.html

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...