Iesaki rakstu: 
Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju. Lai šiem uzņēmumiem un tajā strādājošajiem palīdzētu, valsts piešķīra dīkstāves pabalstus līdz pat 700 eiro. Ļoti apsveicama un pareiza rīcība – līdzīgi rīkojās arī cita valstis pasaulē.
Aplūkojot VID mājaslapā publicēto uzņēmumu sarakstu, izbrīna rada vairāki veiksmīgi un bagāti uzņēmumi, kas iepriekš lepojušies ar labiem finanšu rādītājiem un izaugsmi, kā arī to vadītāji “zīmējušies” publiskajā telpā, stāstot, cik ir veiksmīgi.
Piemēram, Latvijas Mobilais telefons, kas aizvadīto gadu ir noslēdzis ar gandrīz 29 miljonu eiro lielu peļņu. Par to mediji ziņoja 25. maijā. Kā izrādās, 22. maijā LMT meitas uzņēmuma “LMT Retail & Logistics” (nodarbojas ar ierīču tirdzniecību) darbiniekiem ir piešķirts dīkstāves pabalsts. Vai tiešām šim telekomunikāciju milzim iet tik grūti, ka ir jāprasa palīdzība no valsts? Varbūt nav lieki jātērē nauda mega projektos, kas nenes peļņu un visticamāk ir atsevišķu personu ambīciju apmierināšana? Telekomunikācijas noteikti nav tā nozare, kuru krīze skāra vissmagāk.
Protams, ka liela palīdzība ir nepieciešama azartspēļu biznesam. SIA “Alfor”, kura īpašnieks ir kolorītais miljonārs Jānis Zuzāns, darbinieki 18. maijā arī saņēmuši pabalstu. Lieki teikt, ka šī uzņēmuma peļņa 2018. gadā bija 19 miljoni eiro (dati par 2019. gadu vēl nav publiski pieejami). Vai tiešām šis nav laiks, ka uzņēmēji solidarizējas ar valsti un saviem darbiniekiem, nedaudz mazinot savu “apetīti” uz milzu peļņu? Lai gan Zuzāna kungs šajā laikā izceļas, piedraudot arī neatbalstīt mākslas nozari, ja tiks pieņemts viņa biznesam nelabvēlīgs pagaidu regulējums.
Bet tas nav viss. Kāds pārsteigums! Arī ātro kredītu devējiem ir grūti laiki. Atvainojos par izteicienu, bet, čakarējot cilvēkus, tie ir pelnījuši miljonus un tagad prasa dīkstāves pabalstus. Ātro kredītu milža SIA “4Finance” darbinieki šo pabalstu saņēmuši 14. maijā, lai gan 2018. gadā šīs kompānijas peļņa bija gandrīz 27 miljoni eiro. Vēl tagad atceros laikus, kā šis uzņēmums publiski atbalstīja dažādus projektus, lai pozicionētu sevi kā sociāli atbildīgu uzņēmumu. Te tev nu bija.
Vēl viens interesants piemērs ir SIA “Primekss” - inovatīvu betona grīdu ražotājs. Tā vadītājs Jānis Ošlejs bija tik aktīvs sociālajos tīklos (līdzīgi bija arī iepriekšējā finanšu krīzē), ka kļuva par ekonomikas ministra padomnieku un palīdzēja izstrādāt ekonomikas izaugsmes plānu. Viņš arī vairākkārt savās uzstāšanās reizēs publiski uzsvēra, ka viņam biznesā “viss notiek” un esot pasūtījumi, radot iespaidu, ka strādā ļoti veiksmīgi. Kā izrādās, arī viņa vadītā uzņēmuma darbinieki 29. aprīlī ir saņēmuši dīkstāves pabalstus. Nav vēl datu par 2019. gadu, bet 2018. gadā šī uzņēmuma peļņa bija aptuveni 300 000 eiro.
Šo sarakstu varētu turpināt, jo tajā ir vēl vairāki lielu uzņēmumi („Orkla”, „Domenikss” u.c.), kas strādā ar lielu peļņu, bet ir pieprasījuši valsts pabalstu darbiniekiem. Ja kādam ir interese un laiks, tad ar uzņēmumiem, kas pieteikušies pabalstam, var iepazīties https://www.vid.gov.lv/lv/statistika-3.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
