Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

6.jūnijā ļoti daudzu cilvēku skatieni bija piekalti Ženēvai, kur tikās Baidens ar Putinu, lai uzlabotu ASV un Krievijas attiecības. Šī tikšanās tiks vēl ilgi apspriesta un analizēta. Ko abi valsts vadītāji konkrēti runāja – to pilnā apmērā, visticamāk, neuzzināsim nekad. Protams, ka būs arī kāda informācijas noplūde, bet pie katras informācijas noplūdes sākotnēji jāuzdod jautājums – kam šī informācijas noplūde ir izdevīgāka – un pēc tam jāpaanalizē, vai attiecīgā informācija ir daudzmaz patiesa.

Paskatīšos uz šo tikšanos un tās rezultātiem nedaudz no cita rakursa. Pirmkārt, abi prezidenti nedevās uz tikšanos kā pie drauga, drīzāk – pavisam otrādi. Tā arī, es teiktu, viņi devās nevis, lai uzlabotu starpvalstu attiecības, bet gan, lai tās nepaliktu vēl sliktākas.

Par to, ka sarunu rezultātā jau pašā sākumā nebija plānots panākt kādus vērā ņemamus sasniegumus, liecināja tas, ka nebija ieplānotas kopīgas preses konferences. It kā sīkums, bet ne reizi vien esmu teicis – velns mīt sīkumos. Nākamais – ja pēc sākotnējām aplēsēm tikšanās bija paredzēta piecas stundas, tad tā jau beidzās pēc trim stundām.

Piekritīsiet – nekad saruna nevedas un nebūs ilga, ja abi sarunas biedri būs dažādākās viedokļu pozīcijās. Savukārt, ja sākumā būs dažādākās pozīcijās, bet būs vēlme panākt vienotu izpratni, – sarunas būs ilgas un smagas. Toties pēc tām abi sarunu biedri būs kļuvuši par visnotaļ labiem paziņām, kuri nevairīsies no otra klātbūtnes.

Diemžēl Baidena un Putina sarunas nav ierakstāmas tajā kategorijā, kurā tiek fiksētas tuvinošās sarunas. Baidens nav Tramps, viņu ap pirkstu neaptīsi, viņam ir savs, argumentēts viedoklis, un viņš spēj par sevi pastāvēt. Līdz ar to, Putina lētie čekista jociņi šeit nederēs.

Līdz ar to kā šīs sanāksmes lielākais un vienīgais sasniegums būtu jāuzskata tas, ka abi satikās un acīs pateica, ko viens par otru domā. Realitātē tikās divu dažādu viedokļu pārstāvji, kuri nekad nespēs atrast kopīgu valodu, īpaši, ja viens no viņiem visu laiku melo.

Piemēram šajā konkrētajā gadījumā, Putins paziņoja, ka sarunās skarta Arktikas tēma, un norādīja, ka Vašingtonai nav pamata bažīties par Krievijas pieaugušo militāro klātbūtni reģionā.1 Šādu paziņojumu grūti nopietni uztvert, ja atceramies, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš citstarp arī piedalījās sarunās ar Baidenu, nepilnu mēnesi atpakaļ brīdināja rietumvalstis nepretendēt uz Arktiku. Uzrunā medijiem Lavrovs uzsvēra, ka Arktika ir Krievijas teritorija, zeme un ūdeņi.2 Līdz ar to jebkura Putina izteikumi ir jāvērtē ļoti kritiski.

Ne velti ir teicieni, ka agri vai vēlu meļi sapinas savos melos vai arī tik sirsnīgi melo, ka paši tam sāk ticēt. Šajā gadījumā – ja sarunās klāt bijušais ārlietu ministrs nepilnu mēnesi atpakaļ pasaka – rietumvalstis, nelieniet, visa Arktika mūsu, grūti noticēt Putina mierinājumam. Putina mierinājums vairāk līdzinās bendes mierinājumam savam upurim, ka, cērtot viņa galvu, viņš to darīs maigi.

Lieki neatkārtošos, bet vislabākais Baidena un Putina tikšanās rezultāts būs tad, ja abu valstu attiecības nepaliks sliktākas.

Tiesa, pašlaik uz iepriekš minēto skatos visnotaļ skeptiski. Kāpēc? Pavisam vienkārši. Kremļa imperatora noskaņojuma barometrs ir plašsaziņas līdzekļu paustais satur. Pēc Baidena un Putina tikšanās retorika nav mainījusies. Ir virkne rakstu, kuros Baidens tiek atspoguļots ne tajā labākajā gaismā.

Vēl viena interesanta niansīte – Krievijas plašsaziņas līdzekļi ir sākuši bezmaz vai veselu kampaņu, kuras mērķis ir parādīt, ka ļaunais NATO apdraud miermīlīgās Krievijas eksistenci un tai nekas cits neatliek kā attiecīgi izrādīt pretsparu. Tajā skaitā, organizējot virkni militāro mācību kopā ar Baltkrieviju.

Protams, ka katram izpratne par militāriem jautājumiem var atšķirties, bet nudien nedomāju, ka vienā katlā varētu salikt atsevišķas militāras mācības, kurās piedalās kontingents, kurš kas apmācīts aizsardzības kaujām, un mācībām ar kontingentu, kurš ir apmācīts tikai uzbrukuma operācijām. Te domāju desantnieku piedalīšanos šāda veida mācībās. Kā sacīt jāsaka, aizsardzības kaujas nav viņu profils, līdz ar to kaut kā neticētos, ka Krievijas Ģenerālštāba vadoņi pēkšņi būs aizmirsuši taktikas pamatprincipus.

Papildus – līdzšinējā Krievijas retorika ir bijusi vērsta uz jauna bruņojuma izstrādi, tas nekas, ka ierobežotā skaitā, kā arī – par sava militārā kontingenta papildināšanu Rietumu virzienā, tajā skaitā arī Baltkrievijas teritorijā. Ko no tā visa var secināt? Nu, ja nu vienīgi to, ka Baidens minēja: "pēdējā lieta", ko Putins vēlas, ir jauns aukstais karš3.

Diezgan saprotams, kamdēļ Putins nevēlas auksto karu, – viņš ļoti labi atceras, kur tas noveda PSRS. Te kāds tad var iesaukties – kamdēļ tad Putins faktiski mērķtiecīgi ir gājis šajā virzienā! Atbilde būs pavisam vienkārša – viņš necerēja, ka ASV vēlēšanās uzvarēs Baidens un radīs viņam pretpolu. Tomēr – Baidens uzvarēja un visnotaļ tieši ir pateicis, ko domā par Putinu un ko plāno darīt, ja Putins turpinās ieņemt pasaules huligāna vietu. Līdz ar to pēc būtības Putins nevēlas auksto karu, jo tad tas nozīmē, ka viņam ir pretinieks.

Tādējādi, lai kā negribētos to teikt, Baidena un Putina tikšanās rezultāts parāda, ka esam visnotaļ tuvu jaunam aukstajam karam, bet, lai saprastu, vai esam pie tā nonākuši vai ne – atliks palasīt Kremļa atbalstītos plašsaziņas līdzekļus. Tie ar apbrīnojamu precizitāti ries tieši to, ko vēlas to saimnieks. Jo vairāk tiks apriets Baidens un NATO, jo Putinam no tiem lielākas bailes un aukstais karš kļūs arvien tuvāks.

1 https://jauns.lv/raksts/arzemes/448427-atrak-neka-gaidits-beigusies-baidena-un-putina-vesturiska-tiksanas

2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-bridina-rietumvalstis-nepretendet-uz-arktiku.a405056/?fbclid=IwAR2k3c5mLrwnzc4VsiA0FLqMAI9by-JP6z6eWKBDKxLV8_R65RErqlTwYko

3 https://jauns.lv/raksts/arzemes/448427-atrak-neka-gaidits-beigusies-baidena-un-putina-vesturiska-tiksanas

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...