Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau pēc nepilnām trim nedēļām – 10. maijā klajā nāks Indriķa Latvieša „Baiļu” triloģijas trešā daļa – vairāk nekā 450 lappuses biezais romāns „Nauda”.

„Visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju,” – jaunā romāna moto šoreiz ir ņemts no svētajiem rakstiem, Pāvila vēstules Timotejam.

Romāna „Nauda” autors īpaši norāda: „Paši savas labsajūtas vārdā lasītāji tiek laipni aicināti uzskatīt, ka arī šīs grāmatas – tāpat kā triloģijas pirmo divu daļu “Bailes” un “Vara” – pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi un ka tās varoņi ir izdomāti no A līdz Z, jo Latvijas valstī nekas tāds notikt joprojām nevar. Bet, ja gadījumā arī notiek, tad zināšanas par to var būt kaitīgas veselībai un reizēm arī dzīvībai.”

Reizē ar „Spāru” pirtī un viesu namā „Mājiņas” notikušo nozīmīgu ļaužu pilnīgi izdomāto sarunu ierakstiem romāns „Nauda” sola vēl neticamākus un Latvijas valstij vēl draudošākus notikumus.

Valsts ienākumu dienesta ģenerāldirektores rokās beidzot nonākusi tik ilgi vāktā kompromata mapīte, bet tabletes zāļu trauciņā jau ir nomainītas, un viņai neviens vairs nevar palīdzēt.

Tāpat neviens vairs nespēj palīdzēt arī lepnās Mežaparka mājas īpašniekam, kura nekustīgo ķermeni nezināmi ļaudis aiznes profesionāla zagļa acu priekšā.

Bet kurš palīdzēs eirosekretāram un Eiropas Komitejas viceprezidentam, kurš pazaudējis savu nelegālo dārgumu? Vai tas būs krievu baņķieris un viņa uzdevumus pildošais Ekonomikas policijas izmeklētājs?

Vai varbūt tik ļoti nepieciešamā palīdzība nāks no bijušā Korupcijas apkarošanas biroja darbinieka un atstādinātā Centrālās bankas prezidenta? Taču katram no viņiem ir pašam savas vajadzības.

Lai atstādinātais bankas prezidents īstenotu savu lielo plānu, viņam nepieciešams gan atdabūt miljonus no uzņēmēja ar iesauku “Kvadrāts”, gan vienoties ar bankas “Cita dēle” laimīgo ieguvēju un kādu Šveices advokātu.

Un tas vēl ir tikai pats, pats sākums romānā „Nauda” aprakstītajiem nāvējošajiem notikumiem, kuros likme ir nevis vienkārši nauda, bet NAUDA. Tā ka, ja nevēlaties zaudēt gan naktsmieru, gan dvēseles mieru, gan pēdējās ilūzijas par cilvēkiem, kas valda Latvijas valstī, draudzīgs ieteikums: labāk jauno romānu nepērciet, bet, ja arī nopērkat, - nekādā gadījumā nelasiet!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...