Iesaki rakstu: 
– Nosapņoju, ka rīt Menģelsonei nāksies nosēsties pret katru ministru un atrast viņa maciņā (jebšu citu ministriju budžetā) 140 miljonus.
– Vai tad to nedarīs Ašeradens?
– Nē, viņš sēdīsies blakus katram ministram un bargi prasīs Līgai – kur viņa gatavojas to naudu tērēt?
Šī saruna notika pēc vecu vīru basketbola treniņa Edvarda Smiltēna vārdā nosauktajā hokeja brīvdienā. Mans sarunu biedrs piestrādā Finanšu ministrijā, un viņa sapņiem var ticēt – visa Finanšu ministrija ir viens liels astroloģijas centrs.
Pastāsts ir visai ticams arī tālab, ka premjers Kariņš pagājušonedēļ paģērēja visiem ministriem atrast savos budžetos 140 miljonus, ko pārsadalīt par labu veselības jomai. Visi ministri čakli meklējuši – un ne lieku eirocentu savu ministriju finanšu plūsmās nav atraduši.
Tiesa, datums citu ministru konfrontēšanai ar Menģelsoni izraudzīts simbolisks – dienu pirms prezidenta vēlēšanām ar skaidru norādi Apvienotajam sarakstam, ka labāk šos vajadzīgos 140 miljonus būtu atrast Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Iekšlietu ministrijas budžetā.
– Un vēl es nosapņoju, ka visi šie 140 miljoni aizies parādu dzēšanai un liela nauda – jauniem kovidvakcīnu iepirkumiem un veco vakcīnu utilizācijai.
– Parādiem par laboratorijām, trešajai māsai ģimenes ārstu praksē un kompensējamiem medikamentiem, – centos iebilst.
– Parādiem. Visiem parādiem, ko sadarīja Kariņš ar Pavļutu iepriekšējā valdībā. Kāršu parādi taču jāatdod.
Iztēlojos situāciju, kad galda vienā pusē nosēžas satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un finanšu ministrs Arvils Ašeradens, bet otrā pusē – Līga Menģelsone. Šie divi kopā sanāk tikai četrkārt smagāki par Līgu, sanāk tāda atsauce uz skatu no filmas „Maša un lācis”. Un abi džentlmeņi bargi vaicā Līgai Menģelsonei – kur viņa liks tos 50 eiro, ko Satiksmes ministrijā valsts sekretārs atradis par iespējamu izdalīt veselības jomai.
Līga atsaucīgi un draudzīgi stundu stāsta par laboratorijas izmeklējumiem, onkoloģisko pacientu staru terapiju (man nez kādēļ šķiet, ka Līgas Menģelsones telefonā dučos bilžu safotografēts staru terapijas aparāts ādas vēža pacientiem).
Pēc tam veras durvis, iekšā nāk Nauris Puntulis, sēžas blakus Arvilam Ašeradenam un pērkona balsī uzdzied:
„Es aizeju pie nabagiem
Un grūžu viņu kārās mutēs
Vien savu dziesmu dienišķo.
Vien savu dziesmu…”
Atgādināšu, premjerministrs Krišjānis Kariņš pirms nedēļas sasolīja medicīnas nevalstisko organizāciju līderiem veselības apdrošināšanu, ķā arī papildu 140 miljonus veselībai izdalīt līdz 1. jūlijam. Tiesa, šī nauda galvenokārt tiktu pārdalīta slimnīcu parādiem par siltumu un enerģiju.
Patiesībā metode, ko Kariņš un Ašeradens nolēmuši veikt šodien, ir mēģinājums savu atbildību pārcelt uz Līgas Menģelsones kamiešiem. Nudien neredzu pat vismazāko iespēju veselības ministrei kaut kādu naudu sameklēt Aizsardzības ministrijas budžetā, kaut neiztērēti šajā gadā, iespējams, ir aptuveni 200 miljoni Ukrainas palīdzībai paredzēto līdzekļu.
Visiem tiem, kas redz laimi Kariņa apsolītajā apdrošināšanā, varu paskaidrot, ka Kariņš nemāk pateikt „celsim nodokļus”, bet izlīdzas ar vārdiem „maksāsiet apdrošināšanas prēmijas”. Patiesībā tas ir viens un tas pats – Kariņš nevēlas uzlikt nodokli bankām, kas peldas peļņas miljonos, celt tabakas akcīzi, kaut arī tabakas tirgotāji pelna miljonus, bet tabaka bendē Latvijas iedzīvotāju veselību. Nē – Kariņš grib uzlikt jaunu „apdrošināšanas iemaksu” katram Latvijas iedzīvotājam, bet nenojauš, ka tas varētu nozīmēt aptuveni 1000 eiro gadā katram Latvijas iedzīvotājam.
Sapnis, ko man pastāstīja mans treniņa biedrs, ir baisi murgi, kas, iespējams, sāksies jau šodien.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
