Iesaki rakstu: 
Pavisam tuvu ir 12 Saeimas vēlēšanas un Latvijas pilsoņi izmantos savas Satversmē garantētās tiesības. Satversmes 8. pants skaidri pasaka, ka tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Lai cik tas kuriozi nebūtu, patiesībā tiesības balsot bauda tikai derīga pase, nevis Latvijas pilsonis.
Tādas VDK žandarmu metodes ar apzīmogošanu netika izmantotas Latvijas brīvvalstī. Pat okupācijā to uzskatīja par zemisku cilvēktiesību pārkāpumu. Vienīgi 1940. gadā PSRS tanku klātbūtnē to pielietoja saucamajās "tautas" Saeimas teātra izrādē. Lai pēc tam ar represijām vērstos pret tiem, kas neatbalstīja šo okupantu balagānu.
ASV piedalīties vēlēšanās atļauj, uzrādot braukšanas apliecību, ikvienu dokumentu, pat vēstuli, kurā ir personas vārds un adrese. Nekādus zīmogus nekur neiespiež. Satversmes pārkāpšana ar apzīmogošanu visticamāk kalpo, lai liegtu vecajai, nacionāli noskaņotajai trimdai piedalīties vēlēšanās.
Svešumā ir arī grūtāk pasi atjaunot. Notiek diskriminācija, jo tur pase maksā daudzus desmitus reižu dārgāk nekā Latvijā. Daudzi neatbalsta šo zemisko diskrimināciju un spekulāciju, neatjaunojot savas pases.
Varneši propagandē, ka drošāk ir, iespiežot zīmogus, lai tik kāds nebalsotu atkārtoti. EP vēlēšanās no CVK svētuļiem saņēmām divkosību. Balsošanai pa pastu pieprasījām 4 biļetenu komplektus. Dēls nokavēja un vēlēšanu aploksni nenosūtīja, bet CVK apgalvoja, ka vēlēšanās piedalījušies visi mūsu 4 biļeteni, kaut aizsūtījām tikai 3.
Vēlēšanās tiek pilnīgi slēpta deputātu kandidātu tumšā pagātne okupācijā ar darba vietām, kompartiju un VDK. Tādēļ tiek arī ievēlētas VDK un kompartijas padibenes. Nesenās pašvaldību vēlēšanās Daugavpilī tika ievēlēts VDK štata virsnieks. Tagad gan izzvejoja 4 VDK svētuļus, kas tēlo nevainīgus jēriņus, kas svētāki par Romas pāvestu. Izrādās, nelietība un nodevība nebūs nekāds šķērslis lai viņi iekļūtu Saeimā. Par simtiem tūkstošiem eiro izveido VDK izvērtēšanas komisiju, kas tos nomazgās vel baltākus un pataisīs par mocekļiem.
Ja jau okupācijā nevarēja balsot atkārtoti un to nevar izdarīt ikvienā valstī, tad kādēļ to darītu Latvijā? Citas valstīs savā vēlēšanu iecirknī var balsot nedēļu iepriekš. Ja kāds oligarhs vai naudas maiss izpriecu naudas tērēšanu ārpus Latvijas nevar ieplānot laikus, tad tā ir viņa darīšana. Izdabājot tādiem izredzētajiem, cieš daudzi tūkstoši Latvijas pilsoņu, kuriem apzināti liedz izmantot savas garantētās pilsoņu tiesības - piedalīties vēlēšanās.
Bet valdošajai Vienotības politbiroja kliķei, valdot pēc kompartijas metodēm, tas liekas patīkami, kad nacionāli domājošajiem tiek noņemtas balsis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.