Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ik pa laikam var lasīt ziņas, ka Krievija un Baltkrievija nespēj vienoties par naftas produktu un dabasgāzes cenām un piegādēm. Arī pašlaik šis jautājums ir aktuāls abām valstīm. Nelielai atkāpei – iepriekšējā reize bija 2017.gadā. Tātad – var secināt, ka ar zināmu regularitāti šis jautājums aktualizējas, un izskatās, ka aktualizēsies arī turpmāk.

Nav noslēpums, ka Krieviju un Baltkrieviju daudzi uzskata par cieši saistītām valstīm, neizslēdzot iespēju, ka abas valstis reiz varētu pat savā ziņā apvienoties.

Jāsaka, ka stāsts par sava veida apvienošanos ir daudz senāks, nekā kāds iedomājas. 1999.gada 8.decembrī Maskavā A.Lukašenko un B.Jeļcins parakstīja līgumu par savienību valsts izveidi. Tomēr mazticams, ka šī līguma sagatavošanā nav iesaistījies arī V.Putins1. Protams, ka tālajā 1999.gadā viņš nevarēja paredzēt, kas būs 2020.gadā, bet vienu gan var apgalvot visnotaļ droši, ar šo līgumu V.Putins saskatīja iespēju atsākt sarunas par PSRS atjaunošanos. V.Putins nav slēpis, ka par vienu no lielākajām traģēdijām viņš uzskata PSRS sabrukumu. Viņš pat ir izteicies precīzāk – ka galvenais vēsturiskais notikums, kuru viņš vēlētos izmainīt, ir PSRS sabrukšana.2

Līdz ar to, runājot par V.Putinu un viņa plāniem, jāatceras viņa virsmērķis – alkas pēc PSRS. Skatoties šādā kontekstā, daudzas lietas kļūst nedaudz skaidrākas.

Toreiz Krievijas un tagad arī V.Putina mērķis bija skaidrs, bet kāds bija Baltkrievijas mērķis parakstīt šādu līgumu? Te jāveic atskats vēsturē: 1995. gadā Baltkrievijas prezidents A.Lukašenko paziņoja, ka ar Eiropas Savienību tikko noslēgtais Sadarbības līgums būs pirmais solis valsts ceļā uz iespējamu ES dalībvalsts statusu. Taču pēc 1994. gada ekonomiskās krīzes tautas atbalsts prezidenta administrācijai kritās, un, lai to uzlabotu, Lukašenko bija jārīkojas ātri. Viņš izlēma nevis gaidīt ES atbildi par pievienošanos Savienībai, bet gan vērsties pēc palīdzības pie tā laika Krievijas prezidenta B.Jeļcina.3

Līdz ar to izriet, ka Baltkrievija vēlējās ekonomiska rakstura labumus, savukārt Krievija – politiska. Šis princips jāpatur prātā visu laiku, tieši tāpat, ka V.Putins vēlas izlabot vēsturisko kļūdu un atjaunot PSRS.

2017.gada pavasarī tikai pēc A.Lukašenko un V.Putina tikšanās izdevās atrisināt domstarpības starp Minsku un Maskavu.4

Kā sākumā jau tika minēts, arī pašlaik naftas un gāzes cenu un piegāžu jautājums ir abu valstu dienaskārtības jautājumu augšgalā. Piektdien (7.februārī) Sočos uz pārrunām tikās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko un Krievijas līderis Vladimirs Putins – tikšanās laikā panākta vienošanās par gāzes cenām, taču naftai atlaide nav iegūta, ziņo "Currenttime".5

Neliela atkāpe: Baltkrievija 2020.gada 11.februārī ir sākusi ņemt no maģistrālā naftas vada “Družba” atzariem tehnoloģisko naftu. Tiek norādīts, ka tehnoloģiskā nafta tiek ņemta no tiem maģistrālā naftas vada atzariem, kuri nav iesaistīti tranzītā.6

Secināms, ka tāpat kā 2017.gadā tikai pēc V.Putina un A.Lukašenko tikšanās ir panākta vismaz daļēja vienošanās. Proti, par dabasgāzes piegādes cenām. Par naftas piegādes cenām vienošanās vēl nav panākta.

A.Lukašenko jau ir uzsācis meklēt alternatīvas Krievijas naftai, un šajā sakarā Baltkrievijā 2020.gada 2.februārī viesojās ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. ASV valsts sekretārs uzstāja, ka viņa valsts ir lielākais naftas produktu ražotājs pasaulē. Tādēļ Minskas amatpersonām atliek tikai piezvanīt.7 Jau pirms šīs vizītes Baltkrievija bija paziņojusi, ka importēs naftu no Norvēģijas.8 Jāatzīmē, ka Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums jautājumā par centieniem Baltkrievijai iegādāties naftas produktus no citām valstīm bija pārsteidzoši neitrāls. Proti, tika pateikts, ka Baltkrievija kā suverēna valsts var iegādāties naftas produktus, no kā tik vēlas.9

Pie A.Lukašenko un V.Putina tikšanās atgriezīšos nedaudz vēlāk, bet tagad nedaudz apskatīšu, ko V.Putins atsevišķi ir teicis par abu valstu apvienošanos. Vārdos V.Putins norāda, ka apvienošanās nenotiks, bet ne vienu reizi vien V.Putina teiktais nesakrīt ar viņa reālajiem nodomiem. Tā, atbildot uz jautājumu par 1999.gada līguma īstenošanu, V.Putins minēja, ka nav runa par abu valstu apvienošanos vienā, bet gan par savienības izveidi.10

Te vietā neliela atkāpīte – ko tad īsti paredz šis noslēgtais līgums? Tas paredz vienotu valūtu, kopīgu muitu un tiesas, vienotas politiskās, ekonomiskās, militārās telpas izveidi. Lai aktualizētu šos jautājumus, 2020.gada 7. februārī Putins un Lukašenko tikās Krievijas Melnās jūras kūrortpilsētā Sočos, lai apspriestu Krievijas un Baltkrievijas ciešāku integrāciju, dienu pirms svētdien apritēs 20. gadadiena, kopš Maskava un Minska parakstīja Savienības valsts līgumu.11

Līdz ar to uz V.Putina teikto var raudzīties divējādi. Pirmais, jā, Krievijas un Baltkrievijas saplūšana vienā valstī nav paredzēta, bet federālas savienības izveide, kur ir divi lieli federālie subjekti – Krievija un Baltkrievija, gan nav izslēgta. Kā zināms, federālā pārvaldības modelī ir federālie atsevišķie subjekti ar daļējām pašnoteikšanās tiesībām un federācijas centrālā vadība. Krievijas un Baltkrievijas federācijas izveides gadījumā V.Putinam vairs nevajadzētu skumt, ka viņš vairs nevar būt Krievijas prezidents.

Šajā sakarā svarīgākais tomēr ir V.Putina paziņojums 2019.gada 7.jūnijā, uzstājoties Sanktpēterburgā notiekošajā Starptautiskajā ekonomiskajā forumā, kurā viņš paziņoja: es uzskatu, ka baltkrievi, krievi un ukraiņi ir viena tauta. Atkārtoti akcentējot, ka visas baltkrievu un krievu tautas interesēs ir savienoto valstu izveide.12

No V.Putina izteikumiem izriet, ka V.Putins cieši turas pie sava nospraustā mērķa – savienības izveides, kas savā ziņā jau atgādinātu PSRS, par kuras izjukšanu viņš ļoti pārdzīvoja. Jā, bet ko viņš darīs, ja sapratīs, ka ar Baltkrieviju iecerētais neizdosies – nu, var tik minēt, bet lieti būtu atcerēties Krievijas un Ukrainas attiecības. Kamēr Ukraina gāja Krievijai vēlamajā virzienā, viss bija kārtībā, bet, līdzko, tā izdomāja iet citu ceļu, tā… Kas notikās, visi jau zina.

Tagad, paturot prātā iepriekš uzrakstīto, vērts atgriezties pie 2020.gada 7.februāra V.Putina un A.Lukašneko tikšanās atspoguļojuma. Ir pāris fakti, kuri bez vēsturiskā fona zināšanas šķiet maznozīmīgi, bet īstenībā tā tas nav. A.Lukašenko paziņoja: "Mēs tiešām par daudz ko parunājām, aizgājām līdz sirmiem laikiem mūsu kopīgajā dzīvē vienā valstī, apspriedām daudzus vēsturiskus datumus un momentus, tie ir zināmi."13 Tikšanās laikā V.Putins un A.Lukašenko piekrituši turpināt pārrunas arī par integrāciju.

Visbeidzot, lai it kā parādītu abu valstu un to līderu draudzīgās attiecības, tika pat spēlēts hokejs, kur vienā komandā bija V.Putins ar A.Lukašenko. Lieki piebilst, ka prezidentu komanda uzvarēja ar rezultātu 16:1. Būtiskākais bija kas cits, šai komandai bija tikai viens kapteinis, un tas bija V.Putins. Bez nopietnas uzmanības ir atstāts arī tas fakts, ka Lukašenko prom devās bez preses konferences rīkošanas.

Kāds secinājums no šī visa?

A.Lukašenko tālajā 1999.gadā, vēloties saņemt ekonomisku palīdzību no Krievijas, parakstīja līgumu par savienoto valstu izveidi, cerot, ka tikai Krievijai būs jāpilda tās ekonomiskās saistības. Ilgtermiņā “uzsēžoties” uz Krievijas dabas resursiem, Baltkrievija kļuva tik atkarīga no Krievijas labvēlības, ka, tai apraujoties, nonāks lielās ekonomiskās grūtībās, kas var veicināt Baltkrievijas iedzīvotāju neapmierinātību. Jebkuru alternatīvu piegāžu meklējumi prasa laiku un resursus. Tas, ka Baltkrievija ir nokļuvusi jau zināmā izmisuma stāvoklī, liecina fakts par tehnoloģiskās naftas ņemšanu. Savukārt Krievija pašlaik izmanto ekonomiskās sviras savu politisko mērķu sasniegšanā, kuri ir nepārprotami saskatāmi. Krievijas pārliecība par savas pozīcijas “stiprumu” apliecina arī Krievijas ārlietu ministrijas neitrālais paziņojums par Baltkrievijas centieniem citur iepirkt naftas produktus. Vienlaikus kā brīdinājums Baltkrievijai ir notikumi Ukrainā, kur Krievija skaidri parādīja, kā tā rīkosies ar tām valstīm, kuras izvēlēsies iet citu ceļu. Visnotaļ droši var teikt, ka V.Putins ir iedzinis stūrī A.Lukašenko un pat nedaudz pazemojis A.Lukašenko mīļākajā sporta veidā – hokejā. Parādot, kurš tad ir īstais komandas kapteinis.

Te kāds jautās – kas mums no tā visa? Atbilde vienkārša, lai cik sāpīgi mums savulaik nešķita, bet stratēģiski vienīgais pareizais lēmums bija atbrīvoties no Krievijas energoresursu atkarības. Tā arī turpmāk nepieciešams turpināt uzsākto kursu uz atkarības mazināšanu no Krievijas visās jomās. Nav ne mazāko šaubu, ka Krievija nevilcinoties izmantos ekonomiskos instrumentus politisku mērķu sasniegšanā. Tiesa, iespējamība, ka tā attiecībā uz Baltijas valstīm varētu pielietot arī kādus militārus līdzekļus, ir minimums.

Visbeidzot – kā tad paliks ar Baltkrieviju? Atbilde diezgan skaudra, ja V.Putins spēs īstenot savus mērķus, tad tāpat kā hokeja spēlē A.Lukašenko spēlēs komandā, bet kapteinis būs cits.

1 1999.gada 9. augustā Putins tika iecelts par Krievijas Federācijas valdības pirmo vietnieku. Tajā pašā dienā televīzijas uzrunā prezidents Jeļcins viņu nosauca par savu pēcteci. 16. augustā Putins tika apstiprināts par premjerministru.

2 https://www.interfax.ru/russia/602219

3 https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2020-01-19/krievijas-un-baltkrievijas-apvienota-valsts-no-strategiska-darijuma-lidz

4 https://skaties.lv/zinas/arvalstis/lukasenko-un-putins-nogludina-asumus-vienojas-par-risinajumu-naftas-un-gazes-piegade/

5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-un-putins-uzspeleja-hokeju-un-vienojas-par-gazes-cenam.d?id=51871389

6 https://ria.ru/20200211/1564530970.html

7 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pompeo-minska-sola-baltkrievijai-naftu-un-palidzibu-demokratijas-stiprinasana.a346955/

8 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/baltkrievija-atradusi-alternativu-krievijas-naftai-importes-no-norvegijas.a345592/

9 https://ria.ru/20200211/1564529653.html

10 https://regnum.ru/news/polit/2652383.html

11 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-un-lukasenko-apspriez-ciesaku-krievijas-un-baltkrievijas-integraciju.a340969/

12 https://regnum.ru/news/polit/2652383.html

13 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-un-putins-parrunajusi-postpadomju-valstu-pasreizejo-politiku.d?id=51866559

An error has occured