Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms diviem gadiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Finanšu ministrijas solītos “saimnieciskās darbības kontus” pašnodarbinātajiem un radošā darba veicējiem, kā izrādās, nav iespējams atvērt. Iemesls — neviena banka negribot sev jaunus pastāvīgos klientus un šādu pakalpojumu negribot ieviest.

Kad pirms diviem gadiem tika plānotas nodokļu paaugstināšanas radošo profesiju pārstāvjiem un pašnodarbinātajiem, vienlaikus virzoties uz mikronodokļa statusa likvidāciju, ministri Jānis Reirs un Nauris Puntulis radošajām savienībām solīja — būs iespējams maksāt nodokļus vairākos režīmos. Viens no tiem — reģistrēties kā pašnodarbinātajiem un vākt visus čekus un nomaksātos rēķinus, lai pamatotu attaisnotos izdevumus.

Tas ir noderīgi tēlniekiem, dizaineriem, koncertus organizējošiem mūziķiem un citiem, kam ir lielas izmaksas studiju uzturēšanai un darba instrumentiem, taču pilnīgi nederīgi skolotājiem, vēsturniekiem, muzejniekiem utt., kas ārpus sava pamatdarba mēdz uzrakstīt kādus rakstiņus presē un par to saņemt labi, ja pāris simtus mēnesī.

Attiecībā uz tiem, kas strādā vienā pamatdarbā un kādu individuālo darbu veic papildus, finanšu ministrs J. Reirs 2020. gadā solīja — katram pašnodarbinātajiem būšot iespēja nevest pilnu grāmatvedību, bet atvērt atsevišķu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu bankā, kurā ienākošajām naudām (vienalga, būtu tie internetā pārdoti rokdarbi vai autoratlīdzības) 25% nodokļi tikšot atvilkti un iemaksāti Valsts kasē automātiski.

Pašiem saņēmējiem neko nevajadzēšot darīt, pat EDS ielogoties nevajadzēšot. Tādā veidā pašnodarbinātajiem būtu vismaz divi konti — parastais konts personīgajām finansēm vai uzkrājumiem un saimnieciskās darbības konts tiem ienākumiem, kurus pēc to gūšanas vispirms jāapliek ar nodokļiem.

“Mums jau tagad Valsts kase spēj apstrādāt virs 40 tūkstošiem transakciju diennaktī, tur kapacitāte nebūs problēma,” toreiz teica ministrs. Kā piemēru viņš minēja žurnālistus, kas taisa materiālus vairākiem medijiem reizē: atlīdzības no vairākiem maksātājiem saplūdīs vienā saimnieciskās darbības kontā, no kura banka automātiski pārskaitīs nodokļu procentus uz Valsts kasi.

Tagad, vairāk nekā gadu pēc šī plāna paziņošanas, ir izrādījies — pa visu valsti pašnodarbinātajiem netiekot atvērti saimnieciskās darbības konti, jo… neviena banka neesot izrādījusi vēlmi piedāvāt šāda veida pakalpojumu un iegūt desmitiem tūkstošu jaunu klientu.

Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme paziņoja, ka tikai šobrīd viena banka izrādot interesi par iespēju nodrošināt saimnieciskās darbības kontu kā pakalpojumu saviem klientiem, un tas varētu kļūt pieejams kaut kad “šī gada otrajā pusē”. No tā tikpat labi izriet, ka tas var arī nebūt pieejams.

Jautājumu par to, kur pazudusi iecere par saimnieciskās darbības konta ieviešanu, apakškomisijas sēdē aktualizēja Saeimas deputāte Ļubova Švecova, kura pārzina nodokļu iekasēšanas jautājumus labāk nekā I. Jaunzeme, jo Ļ. Švecova pati ir atvaļināta Finanšu policijas pulkvede.

Uz to VID vadītāja taisnojās, ka VID kā iestāde saimnieciskās darbības konta ieviešanai bijusi gatava jau pagājušogad, taču neesot pieteikusies neviena komercbanka, kas būtu gatava praksē nodrošināt šādu pakalpojumu.

Pašlaik viena banka “varētu būt gatava” ieviest šo sistēmu, komisijas sēdē sacījusi I. Jaunzeme. VID ģenerāldirektore norādīja, ka vēl arī otra komercbanka pašlaik testējot VID izveidoto sistēmu, tomēr I. Jaunzeme nevarēja nosaukt, kas ir šīs bankas.

VID mājaslapā ir norādīts, ka “saimnieciskās darbības ieņēmumu konts ir paredzēts, lai aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem un automātiski pārskaitītu šos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā”.

Saeima 2021. gada vidū pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" par šāda vienkāršota nodokļa nomaksas risinājuma ieviešanu. Tas paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem izmantot īpašo saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Jāpiebilst, ka tieši grāmatvedības uzskaites sarežģītība (kas automātiski nozīmē grāmatvedības algošanu) ir tā, kas attur mazos mājražotājus vai daudzus radošo profesiju pārstāvjus no pašreizējo nodokļu nomaksas režīmu izmantošanas.

Ja komercbankas, kam šādā veidā izdotos iegūt neskaitāmus jaunus klientus (turklāt leģitīmus vietējos klientus, nevis kādus moldāvu shēmotājus), negrib ņemt pretī ar likumu garantētu biznesa nišu, tad šo funkciju var uzņemties VAS “Latvijas Pasts”.

Pasts vienmēr ir piedāvājis naudas pārvedumus, tam ir sava Pasta Norēķinu Sistēma (PNS), ko daudzi pensionāri izmanto pensijas saņemšanai un uzkrājumiem, kā arī mazie uzņēmēji to izmanto norēķiniem un maksājumiem tādos attālos novados, kur uz vietas pagastā nav ne bankas filiāle, ne skaidras naudas iemaksas bankomāti.

Uz PNS kontu var saņemt jebkāda veida maksājumus un no PNS konta var nosūtīt maksājumus uz jebkurieni, pasta BIC/SWIFT kods ir LPNSLV21. Vienīgā atšķirība no kredītiestādēm — “Latvijas Pasts” neizsniedz kredītus, un PNS vismaz pagaidām nav internetbankas, tāpēc darījuma veikšanai jāapmeklē pasta nodaļa. Citādi PNS maz atšķiras no banku pārskaitījumiem.

Valdībai atliktu vien dot rīkojumu “Latvijas Pastam” kā 100% valsts akciju sabiedrībai nekavējoties izstrādāt un ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu kā jaunu PNS pakalpojuma paveidu, uzprogrammēt risinājumu, noinstruēt pasta operatorus un izziņot cenrādi.

Lai atvieglotu nodokļu aprēķinus, var (piemēram) noteikt, ka nodokļa procenti no ienākošās naudas saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā uzkrājas visu mēnesi (to nevar izņemt vai aizskaitīt tālāk), tad nākamā mēneša 1. datumā nodokļu procenti automātiski pārskaitās uz Valsts kasi. Problēma pašnodarbinātajiem atrisināta, savukārt valsts uzņēmums var lepoties ar jauniem ienākumiem no jaunas biznesa nišas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

20

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

FotoDīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Lasīt visu...

6

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

FotoNezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Lasīt visu...