“Bauskas alu” pārdod neilgi pēc PLG publiskošanas – to vidū bijusī kriminālā autoritāte. Nejaušība vai likumsakarība?
Ainārs Zvirgzdiņš10.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Publiskajā telpā lasāms, ka kopš novembra sākuma alusdarītava “Bauskas alus” oficiāli ir “Lāčplēša alus” īpašumā, kas savukārt ir dāņu “CIDO grupa” īpašumā. To, ka “Lāčplēša alus” un “Līvu alus” kvalitāte krita pēc tam, kad “CIDO grupa” tos iegādājās, visi zina, taču tai pat laikā izskan cerības, ka šis esot potenciāls solis uz paplašināšanos un eksportu “Bauskas alum”. Var, protams, teikt, ka cerība mirst pēdējā, bet var arī teikt, ka cerība – muļķa mierinājums, kas šai situācijā tomēr liekas pamatotāk.
Iemesls, kādēļ “CIDO grupa” veica šo pirkumu, publiski nav izskanējis, tādēļ to varam tikai minēt, jo “Bauskas alus” tomēr ir nišas produkts un darītava ir neliela, tātad nekāda lielā paplašināšanās pēc tirgus vērtības tur nav. Tāpat arī nav zināms iemesls, kādēļ “Bauskas alus” īpašnieki nolēmuši savu darītavu pārdot. Publiski izskanējis variants, ka viņi nespēja turēties pretī globālajai konkurencei. Tai pat laikā ir zināms, ka 2018. gadā “Bauskas alus” peļņa pieauga par 2,1 reizi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu – līdz 1,338 miljoniem eiro, apgrozījums auga par 42%, kas neliecina par tiem grūtākajiem laikiem finansiālā ziņā.
Lai kā arī būtu ar to apvienošanos un gaidāmo alus kvalitāti, manu uzmanību piesaistīja cits interesants fakts, proti, š.g. 20.februārī “Lursoft” Klientu portfelī tika publiskota informācija par SIA “Bauskas alus” patiesajiem labuma guvējiem, par ko detalizētāk līdz šim nekur nav runāts. Reģistrētie dati uzrāda, ka alus ražotāja patiesie labuma guvēji ir SIA “Bauskas alus” vienīgā īpašnieka, SIA “BA Holdings” kapitāldaļu turētāji – Vladimirs Barskovs (25%), Jurijs Šancovojs (25%) un Boriss Raigorodskis (25%).
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Boriss Raigorodskis ir bijis Latvijas Boksa federācijas prezidents un vadījis kriminālā grupējuma “Pārdaugava” apsardzes dienestu. 1998. gadā viņam tika atņemta Latvijas pilsonība. Boriss Raigorodskis tiek uzskatīts par Pārdaugavas noziedzīgā grupējuma galvu un tika notiesāts krimināllietā par kontrabandu. Taču par to mediji klusē, vien atsevišķos komentāros vai Twitter ierakstos kāds atļaujas par to ieminēties. Ziņas par pēkšņo “Bauskas alus” pārdošanu izskanēja pāris mēnešus pēc tam, kad tika publiskota informācija par šiem patiesā labuma guvējiem. Iespējams, sakritība, taču, skatoties “Bauskas alus” ciparus, vairāk izskatās pēc loģiskas reakcijas un likumsakarības.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
