Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa tiešā pārraudzībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs trīs mēnešu laikā tā arī nav sagatavojis pat apkopojumu par jau maijā saņemtajiem apjomīgajiem iebildumiem pret tā izstrādāto jauno modeli valsts kapitālsabiedrību pārraudzībai. Tikmēr jau augusta beigās plānots pēc būtības izskatīt šo koncepciju, kuras saturs un ar to saistītās norises aizvien vairāk liek domāt par „lienošās privatizācijas” gatavošanu.

„Superpārvaldītāja” koncepcija

Konceptuālo ziņojumu ar nosaukumu “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju" ir sagatavojis un valsts sekretāru sanāksmei – iepriekšējam „pakāpienam” pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē – šā gada aprīlī bija iesniedzis kādreizējā Konkurences padomes vadītāja Pētera Vilka vadītais Pārrresoru koordinācijas centrs (PKC). 

Šī iestāde nepieciešamību pēc jauna valsts uzņēmumu pārvaldības modeļa pamato ar K. Kariņa valdības deklarācijā ierakstīto – „turpināt OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās”, „izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku” un „uzsākt valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turētājam”.

Atsaucoties uz nepieciešamību pildīt valdības deklarāciju, PKC tad arī bija izstrādājis ziņojumu, kura būtība – „jaunizveidots aktīvu pārvaldītājs kā valsts kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētājs, kura kapitāla daļu turētājs ir Pārresoru koordinācijas centrs”. Faktiski tas nozīmē – visu „labo pārvaldību” koncentrēt pašā PKC, faktiski nododot šīs diezgan niecīgās „iestādes iestādē” rokās milzīgu varu pār Latvijas valsts nozīmīgākajiem resursiem, to pārvaldi un arī iespējamu privatizāciju.

Sākotnēji šo ieceri bija paredzēts „dzīt uz priekšu” K. Kariņa valdībai neraksturīgi ātrā tempā, taču pēc asiem protestiem no virknes ministriju un sabiedrisko organizāciju tempu nācās strauji piebremzēt, - 12. jūnijā Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomes (KIP) sēdē, ko vadīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, tika nolemts šo jautājumu skatīt atsevišķā padomes sēdē.

Viedokļi esot apkopoti, bet tomēr nav apkopoti

Nu ir kļuvis zināms šīs sēdes datums – 28. augusts, un sākotnēji no PKC skaidrojuma varēja noprast, ka uz šo sanākšanu ir sagatavots jauns ziņojuma variants, kurā ņemti vērā ministriju, citu iestāžu un organizāciju apjomīgie priekšlikumi un iebildumi pret iecerēto „superpārvaldītāja” modeli un citiem jauninājumiem.

„KIP 28. augusta sēdē tiks diskutēts par konceptuālā ziņojuma “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju” projekta versiju, kas ir publicēta mājaslapas vietnē,” sākotnēji skaidroja PKC pārstāvis Guntis Rozenbergs.

Taču pēc salīdzināšanas izrādījās, ka „projekta versija” ir tieši tas pats konceptuālā ziņojuma teksts, kas tika publiskots jau aprīļa beigās, - neraugoties uz plašajiem iebildumiem, nekādi labojumi un papildinājumi tajā nav veikti. Vēl vairāk – trīs mēnešu laikā PKC nav publiskojis arī jau maijā solīto priekšlikumu apkopojumu.

„Saskaņošanas laikā iesniegtie viedokļi ir apkopoti, bet, tā kā tie ir ļoti atšķirīgi un KIP piedalās lielākā daļa viedokļu sniedzēju (vai to pārstāvju), tad nākamā konceptuālā ziņojuma projekta versija tiks gatavota pēc KIP 28. augusta sēdes,” tagad skaidro Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis.

Kad tieši iestāde plāno publiskot šo apkopojumu un iepazīstināt ar to sabiedrību, ja šie viedokļi tiešām ir apkopoti? Izrādās, ka tomēr nav, - tie PKC skatījumā esot tik „ļoti atšķirīgi”, ka „izziņa ar iebildumu un priekšlikumu izvērtējumu” tikšot sagatavota tikai reizē ar jauno ziņojuma versiju – tātad ne ātrāk kā septembrī.

Neuzkrītoši „bīda” ideju par „labo privatizāciju”

Virknē oficiāli iesniegto atsauksmju ir skaidri norādīts uz lielāko valsts kapitālsabiedrību slēptas privatizācijas nepieļaujamību. Ierosinājums ik piecus gadus pārvērtēt neprivatizējamu kapitālsabiedrību privatizēšanas iespējamību „var radīt draudus Latvijas tautsaimniecības turpmākai veiksmīgai attīstībai”, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, -

Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācija aicina pirms konceptuālā ziņojuma skatīšanas Ministru kabinetā ne tikai veikt izpēti par pārvaldības modeļa maiņas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, bet arī neiekļaut tajā „priekšlikumus, kas var novest pie neprivatizējamo kapitālsabiedrību privatizācijas”.

Taču šajā jautājumā PKC vadībai acīmredzami ir pašai savs skatījums, un laiku līdz konceptuālā ziņojuma apspriešanai tā ir izmantojusi, lai šo viedokli – kas diezgan precīzi atbilst arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un biržas Nasdaq Riga vadītāju uzskatiem – iespējami plaši popularizētu. Turklāt reizē ar ideju par „superpārvaldītāju” aizvien skaļāk tiek pausts viedoklis par vēlamu „labo privatizāciju”.

Jūlija sākumā ar dažu dienu intervālu medijos parādījās gan PKC vadītāja vietnieka Vladislava Vespera, gan arī biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētājas Daigas Auziņas-Melalksnes publikācijas – it kā nesaistītas, bet ar vienu un to pašu ievirzi, atbalstot ideju par „labo privatizāciju” pretstatā 90. gados notikušajai „sliktajai”.

Pēdējos gados nīkuļojošās biržas vadītājas galvenais vēstījums izdevumā Ir bija tiešs un skaidrs: „Latvijas valdībai beidzot ir jāķeras klāt daudzkārt atliktajai iniciatīvai kotēt valsts kapitālsabiedrības biržā, kā tas ir noticis un notiek Igaunijā un Lietuvā.” Pamatojums – tas nākšot par labu „Latvijas ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai, jo veicinās mūsu uzņēmumu konkurētspēju, privātpersonu uzkrājumu novirzīšanu produktīvās investīcijās, jaunu darba vietu radīšanu, kā arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā un līdz ar to arī iedzīvotāju un valsts labklājību”.

PKC ierēdņa politiskie paziņojuma

Savukārt PKC pārstāvis, savu vēstījumu portālā Delfi sākot ar apgalvojumu, ka, „pirmkārt, jāuzsver, ka sagatavotais ziņojums nepiedāvā nevienu valsts kapitālsabiedrību privatizēt vai atsavināt”, lielu daļu publikācijas veltījis pārliecināšanai – „varbūt tomēr nav līdz galam tālredzīgi kaut ko iecirst akmenī uz mūžīgiem laikiem, tai skaitā arī attiecībā uz neprivatizēšanu”.

Nākot klajā ar faktiski politisku paziņojumu, V. Vesperis apgalvo, ka „tie laiki, kad negodīgā ceļā varēja kaut ko nopirkt lēti par privatizācijas sertifikātiem jeb "prihvatizēt" un tad izpārdot lēti nopirktos aktīvus ar lielu peļņu”, esot „pagājuši uz neatgriešanos”. Tāpēc – faktiski dublējot biržas vadītājas paziņojumu – „būtu jādomā par to, kā varbūt tomēr dot iespējas Latvijas iedzīvotājiem iegādāties, piemēram, mazākuma daļu akcijas lielajās valsts kapitālsabiedrībās”.

Uzsverot, ka tai nekāds oficiālais viedoklis vispār neesot prasīts, arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) jaunā vadība šo „lienošo privatizāciju” atbalsta ar faktiski identisku pamatojumu - iecere pārvērtēt valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai kādā noteiktā termiņā esot atbalstāma.

„FKTK organizētajās stratēģiskā dialoga sarunās ar Latvijas kapitāla tirgus dalībniekiem, kas noritēja laikā no šī gada maija līdz jūlijam, secināts, ka valsts kapitālsabiedrību daļēja kotācija biržā sniegtu iespējas kapitāla tirgus attīstībai un vienlaikus caurskatāmā veidā publiski spētu piesaistīt finansējumu dažādu ilgtspējīgu projektu īstenošanai, netērējot tam valsts finansējumu. Šis solis radītu uz attīstību orientētu kapitāla tirgus vidi un būtu pozitīvs piemērs privātā sektora dalībniekiem, vienlaikus veicinot investīciju kultūru Latvijā un piesaistot jaunus privātos ieguldītājus,” skaidro FKTK.

Sabiedrību informēšot kaut kad vēlāk

Ministru prezidenta K. Kariņa preses pārstāvis piektdien nesniedza atbildi uz jautājumu – vai, ņemot vērā, ka PKC ir premjera tieši pārraudzīta iestāde, tās pārstāvja V. Vespera privatizāciju atbalstošie, pēc būtības politiskie izteikumi pirms publiskošanas bija saskaņoti ar premjeru.

Arī pats PKC piektdien nevēlējās ne atbildēt uz līdzīgu jautājumu, ne arī sniegt skaidrojumu – vai publicētais V. Vespera viedokļraksts ar tajā izteiktajiem politiskajiem paziņojumiem atspoguļo visas šīs iestādes viedokli un kāpēc tādā gadījumā to neparakstīja PKC vadītājs.

Tikmēr attiecībā uz sabiedrības informēšanu par „lienošās privatizācijas” plāniem spēkā ir iepriekšējais PKC skaidrojums, - šis laiks varētu pienākt, kad „pēc priekšlikumu izvērtēšanas un konceptuālā ziņojuma precizēšanas, kas vēl prasīs zināmu laiku, ziņojuma projekts nonāks atkārtotā saskaņošanā ar atzinuma sniedzējiem un tiks gatavots izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, par ko tad arī tiks informēta sabiedrība”.

Pārvaldības modeļa maiņa un „lienošā privatizācija”: ekonomistu viedokļi

Juris Cebulis:

„Es īsti neesmu iepazinies ar šo dokumentu, bet, ja uzņēmums kļūst par privātu uzņēmumu tādā Rietumu izpratnē… Mums vienkārši nav pieredzes. Tās akciju sabiedrības, kas bija, lielākā daļa no tām tika izveidotas privatizācijas rezultātā un pēc tam pārstāja būt publiskas. Mums šī tradīcija Latvijā nav iegājusies. Arī ārzemēs gadās visādi. Lielbritānija jau apdedzinājās ar infrastruktūras privatizēšanu, un valsts beigās pārpirka atpakaļ privatizētās dzelzceļa sliedes.”

Uldis Osis:

„Uz varbūtējo privatizāciju katrā gadījumā ir jāskatās konkrēti. Vai konkrēto uzņēmumu vajag saglabāt valsts īpašumā vai daļēji ļaut privātajiem, uz kādiem nosacījumiem. Tas ļoti atkarīgs no tirgus – kādas ir ietekmes iespējas katrai pozīcijai. Kas var notikt vai nevar notikt.”

Jānis Počs:

„No tirgus viedokļa kotācija biržā nekas slikts nav. Bīstamība – ja tagad kompānija ir daļēji privāta, ir lielā uzņēmuma padome, kas nolemj kā sadalīt dividendes, visi gribēs lielākas dividendes, tas nozīmē, ka palielināsies izmaksas patērētājiem. Var pieaugt cena par elektrību, par dzelzceļa pakalpojumiem. Tāda bīstamība ir.

Birža ir tāda lieta, kas patērētājam ir izdevīgi un izdevīgi arī uzņēmumam, jo var parādīties investori. Bet investori grib arī peļņu, un tas nozīmē, ka var kāpt cenas. Ja Latvijas dzelzceļš būs spiests paaugstināt cenas, kā iedzīvotājam tas neko neietekmēs, bet būs paaugstināta cena tiem, kas izmanto dzelzceļa pakalpojumus.

Tātad loģistika var tikt Latvijas pusē sadārdzināta. Līdz ar to mēs kļūstam konkurētnespējīgi. Vēl Latvijas valsts meži. Ja ienāks dāņi, spāņi, kuri Latvijā ir jau ienākuši, viņi var to mežu krietni paplucināt, un tur var būt problēmas.

Savā laikā strādājot pie Latvenergo privatizācijas koncepcijas, kuru noraidīja, bija piedāvājums sadalīt, un bija skaidri redzami Latvijas cilvēki, kas gribēja to paņemt savā īpašumā. Viņi norādīja, ka Lielbritānija jau to ir izdarījusi, bet Lielbritānija paņēma atpakaļ.

Varbūt parādīsies kādas absolūti savtīgas privātās intereses. Mani uztrauc, ka parādīsies bāleliņi, kurus mēs jau zinām un kuri nekur nav pazuduši, kas gribēs tikt pie lielās peļņas. Bet vislielākais uztraukums man ir par Krievijas iespējamiem investoriem. Tad jau var notikt politiskās spēlītes.

Mēs jau nezinām, kas Krievijas lielajiem monopoliem slēpjas aiz muguras. Te ir bīstamība. Latvijas apstākļos, ņemot vērā Krievijas interesi par daudziem Latvijas objektiem, varētu būt bīstamība no politiskās ietekmēšanās, no Krievijas ietekmes.”

Tieslietu ministrija jau atklāti runā par valsts kapitālsabiedrību privatizāciju (fragmenti no ministrijas oficiālā atzinuma):

- Ziņojuma I. sadaļas 1. secinājumā ir ierosināts noteikt, ka lēmums par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai ir jāpārvērtē reizi piecos gados. Tieslietu ministrija neatbalsta minēto ierosinājumu un norāda, ka lēmuma par privatizāciju terminēta pārvērtēšana varētu novest pie tā, ka netiek pilnvērtīgi nodrošināta vai tiek novilcināta lēmuma par privatizāciju izpilde. Proti, ar šādu pārvērtēšanu tiek radīts mehānisms, kas, novilcinot lēmuma par privatizāciju izpildi, ļauj nonākt pie šī lēmuma pārskatīšanas.

- Tieslietu ministrijas ieskatā lēmums par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai būtu pārskatāms, bet tikai tajā gadījumā, ja ir radusies pamatota nepieciešamība to darīt (piemēram, kā tas norādīts Ziņojumā - ir mainījušies tiesiskie un tirgus apstākļi, kā arī valsts stratēģiskie mērķi). Tomēr šāda pamatota nepieciešamība nav jākonstatē tikai reizi piecos gados, bet gan ir jābūt sasaistītai ar aktuālo situāciju un potenciāli konkrētas nozares politiku un tās attīstību.

- Vienlaikus Tieslietu ministrija piekrīt, ka arī gadījumā, ja ir pieņemts lēmums par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai, kapitālsabiedrībā ir jānodrošina laba korporatīvā pārvaldība, tajā skaitā, definējot kapitālsabiedrības sasniedzamos mērķus un rezultātus un veicot ikgadēju kapitālsabiedrības darbības izvērtēšanu.

- Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt Ziņojuma I. sadaļas 1. secinājumā iekļauto ierosinājumu pārvērtēt lēmumus par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai un paredzēt nevis periodisku šo lēmumu pārvērtēšanu, bet gan attiecīgo lēmumu pārvērtēšanu, mainoties faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem vai nozares politikai.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...