Bēdīgi slavenā prokurore Leišavniece izsprukusi sveikā saistībā ar amatpersonas deklarācijā „uzburto” automašīnu
PIETIEK20.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenā Kuldīgas rajona prokuratūras prokurore Rūta Leišavniece, kura par saņemtās kompensācijas nedeklarēšanu bija cēlusi apsūdzību Ventspilī noslīkušā zēna vecākiem, izspruks sveikā saistībā viņas amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu „uzburto” automašīnu Toyota Yaris, tās iegādes darījumu nedeklarējot. Iemesls – iestājies noilgums, tāpēc arī prokurorei nedraud pat pārbaudes sākšana.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze, savā amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu R. Leišavniece, kas tolaik vēl ir bijusi Valsts policijas inspektore un kadete Valsts policijas koledžā, nav minējusi, ka viņai piederētu kāds reģistrējams transportlīdzeklis.
Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu šāds transportlīdzeklis jau ir parādījies – prokurore ir deklarējusi, ka viņas īpašumā ir parādījusies 2015. gada izlaiduma automašīna Toyota Yaris ar 2017. gada reģistrāciju.
Taču sadaļā, kurā jāuzrāda visi gada laikā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, tagadējā prokurore automašīnas iegādes darījumu nav minējusi.
2017. gadā minimālā mēnešalga Latvijā bija 380 eiro, kas nozīmē, ka, ja automašīna iegādāta par summu, kas pārsniegusi 7600 eiro, tās iegādes darījums bija obligāti jādeklarē.
Pašlaik jaunas Toyota Yaris automašīnas cena sākas no 13 900 eiro, taču 2015. gada izlaiduma Toyota Yaris auto arī tagad atbilstoši portālā ss.com izvietoto sludinājumu cenām nav iespējams iegādāties lētāk nekā par 8900 eiro, savukārt 2014. gada izlaiduma Toyota Yaris pašlaik nopērkams par 7700 eiro. Jāpiebilst, ka 2017. gadā 2015. gada izlaiduma Toyota Yaris bija tikai divus gadus veca automašīna ar attiecīgi lielāku tirgus cenu.
Tas diezgan pārliecinoši nozīmē – vai nu tagadējā prokurore (līdzīgi kā vecāki, kam viņa uzrādījusi apsūdzību) ir piemirsusi darījumu deklarēt, vai nav domājusi, ka tas jādeklarē, vai arī ir guvusi iespēju auto iegādāties par mākslīgi pazeminātu cenu, kas jau var norādīt uz iespējamu korupciju.
Taču nekādu sodu par šo „brīnumu” prokurore nesaņems saistībā ar to, ka jau ir iestājies noilgums. Publicējam Ziemeļkurzemes prokuratūras skaidrojumu:
„2021.gada 23.martā Ziemeļkurzemes prokuratūrā no Ģenerālprokuratūras saņemts iesniegums par prokurores Rūtas Leišavnieces rīcību, nenorādot valsts amatpersonas deklarācijā par 2017.gadu automašīnas Toyota Yaris iegādes darījumu. Iesniegumā lūgts veikt pārbaudi, Prokuroru atestācijas komisijā izvērtējot prokurores rīcību.
Pārbaudot iesniegumā norādītos faktus, konstatēts, ka Rūta Leišavniece 2018.gada 1.aprīlī kā Valsts policijas inspektore, atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 23.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, Valsts ieņēmumu dienestā iesniegusi valsts amatpersonas deklarāciju par 2017.gadu. Iepazīstoties ar R.Leišavnieces deklarācijas publicējamo daļu, redzams, ka viņas īpašumā kopš 2017.gada ir automašīna Toyota Yaris, kas ražota 2015.gadā, taču nav minēts darījums, kura rezultātā automašīna nonākusi R.Leišavnieces īpašumā.
Iesnieguma pārbaudes laikā no prokurores R.Leišavnieces tika pieprasīts paskaidrojums par iepriekš minētajiem apstākļiem. Iepazīstoties ar paskaidrojumu un R.Leišavnieces 2018.gada 1.aprīlī iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas nepublicējamo daļu, konstatēts, ka automašīnas Toyota Yaris iegādes darījums ir norādīts deklarācijas nepublicējamās daļas 10.punktā kā “cita informācija, kuru deklarācijas iesniedzējs vēlas norādīt deklarācijā attiecībā uz tai piederošu lietu vai lietu kopību, kuras vērtība pēc deklarācijas iesniedzēja ieskatiem pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas un kura nav norādīta deklarācijas publicējamās daļas 3., 4., 5., 6. un 13.punktā”.
Tādējādi konstatēts, ka R.Leišavniece, norādot automašīnas iegādes darījumu valsts amatpersonas deklarācijas nepublicējamā daļā, bet nenorādot publicējamā daļā, iespējams, nav ievērojusi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” noteikto valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtību.
2020.gada 1.jūlijā stājās spēkā Administratīvās atbildības likums, ar šo datumu spēku zaudējot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam (turpmāk tekstā LAPK). Administratīvās atbildības likuma 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to saskaņā ar normatīvo aktu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā, savukārt, 4.panta ceturtajā daļā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesa kārtību nosaka tā procesuālo tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī. Tādējādi par 2018.gada 1.aprīlī izdarītu administratīvu pārkāpumu atbildība iestājas pēc atbilstošas LAPK normas, bet administratīvā pārkāpuma process pēc 2020.gada 1.jūlija notiek saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu.
Atbildība par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, paredzēta LAPK 166.27pantā.
Administratīvās atbildības likuma 118.panta otrās daļas 2.punktā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, ja pārkāpums izdarīts valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas jomā. Tāpat saskaņā ar līdz 2020.gada 1.jūlijam spēkā esošo LAPK 37.panta trešo daļu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par LAPK 166.27pantā paredzēto pārkāpumu varēja uzsākt viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
Tādējādi, ņemot vērā to, ka R.Leišavniece deklarāciju iesniegusi 2018.gada 1.aprīlī, 2020.gada 2.aprīlī ir iestājies administratīvā procesa uzsākšanas noilgums.
Attiecībā par iesniegumā izteikto lūgumu prokurores R.Leišavnieces rīcību izskatīt un izvērtēt Prokuroru atestācijas komisijā, izskaidroju, ka Prokuratūras likuma 45.panta trešā daļa nosaka, ka disciplinārsodu prokuroram drīkst uzlikt ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc pārkāpuma atklāšanas dienas, neskaitot pārbaudes laiku un to laiku, kad prokurors nav bijis darbā attaisnotu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas.
Tā kā R.Leišavniece deklarāciju iesniegusi 2018.gada 1.aprīlī, 2020.gada 2.aprīlī ir iestājies disciplināratbildības noilgums un līdz ar to nav pamata lemt par iespējamu disciplinārsoda piemērošanu vai nepiemērošanu R.Leišavniecei.”
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
