Bēdīgi slavenais SAB „jumtotājs” Sparāns esot spiegs, jo sastiepis mājās valsts noslēpumus
PIETIEK27.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) „jumtotājs” Aigars Sparāns ticis pie jauna kriminālprocesa par spiegošanu, jo iepriekš ierosinātā kukuļņemšanas kriminālprocesa ietvaros viņa mājās notikušajā kratīšanā uzieti valsts noslēpumu saturoši materiāli, kurus viņš acīmredzot sastiepis, vēl strādājot SAB.
Ilgus gadus par SAB direktora Jāņa Maizīša favorītu un līdz ar to faktiski neaizskaramu personu uzskatītā skandalozā A. Sparāna veiksmes stāsts beidzās pagājušā gada aprīlī, kad viņu aizturēja „konkurējošā” valsts drošības iestāde – Valsts drošības dienests, turot SAB darbinieku aizdomās par kukuļnemšanu.
Pret A. Sparānu, kurš esot ņēmis 35 000 eiro lielus kukuļus, bija liecinājis ieroču un stratēģisko preču tirdzniecības krimināllietās iesaistītais uzņēmējs Konstantīns Soloduha. Rezultātā A. Sparāna dzīvesvietā Ikšķilē notika kratīšana, kurā tad arī tika atrasti valsts noslēpumu saturoši materiāli.
Kamēr kukuļņemšanas kriminālprocess tiek stiepts garumā, valsts noslēpuma process jau nonācis prokuratūrā, kura gan A. Sparānu, gan viņa sievu ir apsūdzējusi spiegošanā pēc tā sauktā „žurnālistu panta”.
Kopš 2016. gada Latvijas iedzīvotājiem nemaz nav nepieciešams vākt un nodot ziņas kādam ārvalstu specdienestam, lai viņi tiktu apsūdzēti spiegošanā. Krimināllikuma 85. pants „Spiegošana” kopš tā laika nosaka, ka ne tikai par valsts noslēpuma „nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību”, bet arī vienkārši par tā „nelikumīgu vākšanu” var tikt piespriests pat 20 gadu cietumsods.
Līdz ar to tieši šāda valsts noslēpuma nelikumīga vākšana tad arī tiek inkriminēta A. Sparānam, un neko nav līdzējušas viņa advokāta, bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieka, Jura Juraša bijušās sievas Allas Jurašas tagadējā dzīvesbiedra Aleksandra Berezina sūdzības prokuratūrai un publiskais sašutums par „nepareizu” prokuratūras praksi.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
