Bēdīgi slavenais Zolitūdes būvnieks tagad vēlas izcirst pusotru simtu koku Ziepniekkalnā
Pietiek lasītāji21.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ziepniekkalna iedzīvotāji gatavojas iesniegt Rīgas Domē iebildumus pret to, ka Ziepniekkalnā Valdeķu ielā plānots izcirst teju pusotru simtu koku – 7 ozolus, 3 ievas, 34 kļavas, 26 bērzus, 21 apsi, 29 blīgznas, 26 vītolus, 2 melnalkšņus. Šie koki ir bijuši Ziepniekkalna plaušas. Tagad uz mūsu gaisa kvalitātes rēķina izcirstajā klajumā mums tiks “dāvāti” divi tirdzniecības centri, iespējams, LIDL.
Koku ciršanas ierosinātājs ir SIA Valdeku properties, zemes īpašnieks – Rīgas pilsētas pašvaldība un Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze – atbilstoši informācijai Rīgas pilsētas būvvaldē http://www.rpbv.lv/sabiedribas-lidzdaliba/pazinojums-par-publisko-apspriesanu-koku-cirsanai-riga-valdeku-iela-bez-numura-79-grupa-375-grunts-spulgas-ielas-sarkanajas-linijas-kadastra-apzimejums-0100-107-9003/
Atbilstoši informācijai Uzņēmumu reģistrā Valdeku properties valdes priekšsēdētājs ir Džeimss Gerijs Torpijs (James Gerry Torpey), kura vārds ir bijis saistīts ar Zolitūdes traģēdiju un uzņēmumu Homburg.
Mēs gribam cerēt, ka Rīgas dome rīkosies atbildīgi un koku iznīcināšanu nepieļaus, īpaši tāpēc, ka apkaimē ir daudz dzīvojamo ēku, izglītības iestāžu. Šī būtībā ir Ziepniekkalna koku traģēdija! Mēs esam pret zaļās zonas iznīcināšanu, jo gaisa kvalitāte Rīgā jau tā ir tāda, kāda ir.
Paldies, ja mūs sadzirdēsiet!
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
