Iesaki rakstu: 
Ja Igaunijā lustrācijas rezultātā tika atlaisti 30% no apriņķa tiesnešiem un puse!!!-50% no apgabaltiesnešiem!!!, tad kāda ir situācija Latvijā? Mēs gadiem varam brēkt par to, kā tādi brāļi Ilmāri Latvijā saimnieko un saimniekos tālāk, jo nav, kas viņus notiesā.
Lustrācija nav nekas šausmīgs, nevienu cietumā tā dēļ neliek, ne sit, ne kauj. Lustrācija ir vienkāršs likumīgs process, caur kuru valsts pārvalde var atbrīvoties no personām, kuras ir veikušas sadarbību ar agresorvalsti.
Šodiena rāda – Latvija visās jomās atpaliek no Eiropas. Secinājums: žēlojot šos darboņus, mēs šaujam sev kājā, jo realitāte pierāda, ka viņi savu darba stilu nav mainījuši, pat gluži pretēji, turpina bremzēt valsts attīstības procesu, tādēļ – ārā! Atņemt viņiem iespēju dominēt, izmantojot savu valstsdienesta stāvokli, kas realitātē notiek, bet ko ir faktiski neiespējami pierādīt.
Valstij tādi nav jāāpmaksā no saviem nodokļiem. Viņiem ir iespēja strādāt privātajā sektorā, bez valsts pagoniem. Līdz ar to ļoti lielā mēra tiks ierobežota kremļa ietekme visās valstij svarīgās nozarēs.
Nu palūkojam to pašu mediju - ko tas šodien runāja. Tur 100% ir pilns ar padomijas kolaborantiem - Dožģ spilgts piemērs. Lembergu gadiem nevar notiesāt, kaut prokurors teica – 3 gadi un sēdēs. Nu jau ceturtais iet, bet šamais ķer zivis ezerā un smej par valsti, nogāna mūsu prezidentu, premjeru.
Tā visa šodienā varēja nebūt. Nebūtu mums te jākliedz un jāliek lietā sava nervu sistēma. Nejustos mēs savā valstī tik beztiesiski. Piemēram, tas pats piemērs ar safabricēto lietu pret Jurašu. Cilvēks godprātīgi uzrādīja kukuli un tika par to tiesāts!!! Ja būtu notikusi lustrācija, tas būtu izslēgts pilnībā.
Šis ir neizdarītais mājasdarbs. Ja to nedarīsim šodienā, ne NATO, ne ES mums nepalīdzēs. Progress virzās, cilvēktiesības, minoritāšu tiesības, Stambulas konvencija Eiropā tiek nostiprinātas, un pasaule demokrātijā virzās uz priekšu, kamēr mēs to nevaram pieņemt, jo neesam tikuši savā valstī galā ar okupācijas sekām. Eiropas prasības, ja neesam šo jautājumu atrisinājuši, mūs var iznīcināt ka nāciju. Tas ir jādara - obligāti.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
