Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, faktiski visi Latvijas mediji ir paļāvušies tikai un vienīgi uz izmeklēšanas un prokuratūras sniegto informāciju, pretēji elementāriem žurnālistiskās ētikas standartiem pat nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

- Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

- Nē, es nepiekrītu apsūdzībai, man nav nekāda sakara ar šī vai cita nozieguma izdarīšanu. Man nebija un nevarēja būt motīva ko tādu darīt, turklāt visas problēmas es vienmēr risinu, izmantojot juridiskos instrumentus, nekad neesmu bijis sliecies uz pretlikumīgām darbībām, un nekādas apsūdzības man nekad iepriekš nav izteiktas. Mani advokāti tiesā noregulēja konkrētu strīdu, Augstākā tiesa atzina manu advokātu argumentu pamatotību un lika Bunkus kungam man atdot viņa nelikumīgi iegūto naudu. Tas ir pretrunā ar loģiku un veselo saprātu - pēc tam pasūtīt cilvēka slepkavību un padarīt neiespējamu nelikumīgi atsavināto līdzekļu atgūšanu. Absurds.

- Jūs esat apcietinājumā vairāk nekā gadu. Sakiet, lūdzu, vai jums bija iespēja sekot līdzi policijas un prokuratūras publiski sniegtajai informācijai par šo lietu, no kuras izriet, ka viņiem nav šaubu par jūsu un Aleksandra Babenko vainu Mārtiņa Bunkus slepkavības pasūtīšanā? Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā - vai tas nozīmē, ka faktiski esat notiesāts jau pirms tiesas, vai ko citu?

- Jā, tiešām, šķiet, ka policijas un prokuratūras pārstāvji nolēma ignorēt visiem zināmo nevainīguma prezumpcijas principu un to, ka pirms tiesas sprieduma nevienai amatpersonai nav tiesību apgalvot, ka esmu izdarījis noziegumu. Neskatoties uz to, ka publiski nekas nav zināms konkrēti par pierādījumiem, to esamību vai neesamību, sabiedriskā doma ir izveidota - vaina ir pierādīta, vainīgie ir noskaidroti un ir jānotiesā. Policijas un prokuratūras pārstāvju rīcība ir bijusi vērsta uz to, lai lietas izskatīšana būtu tikai formāla un lai tiesa neuzdrīkstētos iet pret straumi - pret sabiedrisko domu. Cita viedokļa nemaz nevar būt, tam nav vietas medijos, tiek publicēti tikai viedokļi, kas atbalsta izmeklēšanas iestāžu versiju. Protams, šī situācija diemžēl nav unikāla, taču šajā gadījumā ir saskatāma apzināta konstat;eto faktu sagrozīšana. Jā, visu, kas notiek, var uzskatīt par spiedienu uz tiesu.

- Jūsu drošības līdzeklis - apcietinājums – ir ticis pagarināts atkal un atkal. Un tas nemainās.

- Kā zināms, drošības līdzekļa piemērošanas mērķis ir garantēt netraucētu izmeklēšanu. Taču manā gadījumā policijas un prokuratūras pārstāvji publiski paziņoja, ka viss ir izmeklēts, viss noskaidrots un, viņuprāt, pierādījumi ir nostiprināti. Tad kā es varu ietekmēt izmeklēšanu, kas jau ir pabeigta un tiesas process ir sākts? Lai gan pašlaik nav likumīga pamata, izmeklēšanas tiesnesis man vēlreiz pagarināja apcietinājumu. Tiesībsargs šādas darbības atzina par prettiesiskām un norādīja, ka pret mani ir pieļauti Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumi un pieeja drošības līdzekļa - apcietinājuma pagarināšanai bija formāla.

- Bet vai, jūsuprāt, bija kāds iemesls pieprasīt apcietināšanu?

- Jau no aizturēšanas brīža es un mani advokāti prasījām uzrādīt materiālus, uz kuru pamata tika iesniegts lūgums tiesai par manis apcietināšanu. Šajā sakarā tika iesniegts liels skaits lūgumrakstu un sūdzību. Tā ir klaja manu tiesību neievērošana, un šajā sakarā es iesniedzu sūdzību tiesībsargam Jurim Jansonam. 19.aprīlī es saņēmu parakstītu atzinumu, kurā melns uz balta rakstīts, ka „apskatāmajā kriminālprocesā, lai gan tiesa veica regulāru kontroli pār apcietinājuma turpmāku piemērošanu, tika pieļauts, ka apcietinātajam un aizstāvībai ilgstoši tiek liegta iespēja saņemt informāciju un atspēkot minētā drošības līdzekļa ierosināšanas pamatu”. Protams, es jau esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par šādu klaju likuma prasības neievērošanu un nešaubos, ka saņemšu pozitīvu lēmumu. Taču prokuratūrai diemžēl ir cita pieeja. Piemēram, ģenerālprokurors Juris Stukāns jau skaidri pateicis: „Es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks, jo viņiem jāmaksā kompensācija, ka ir pārkāptas viņu tiesības, ko konstatē Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet tās kompensācijas nav tik lielas" Izklausās kā acīmredzama „grēku atlaišana” par cilvēktiesību pārkāpumiem.

- Vai laikā, kas pagājis kopš aizturēšanas, jūs esat pratināts, aicināts sniegt liecības, lai noskaidrotu, vai jūsu rīcībā ir informācija, kas varētu palīdzēt izmeklēšanai, lai jūs izteiktu viedokli par izmeklēšanas versiju?

- No aizturēšanas brīža sadarbojos ar izmeklēšanu, atbildēju uz visiem man uzdotajiem jautājumiem, turklāt, tā kā ilgu laiku nebiju pratināts, pēc savas iniciatīvas sniedzu rakstiskas liecības par pret mani izteiktajām aizdomām. Šajā sakarā jāatzīmē, ka man tā arī nav izvirzīta apsūdzība ar konkrētiem faktiem un datumiem, viss ir ļoti aptuvens, nekādas konkrētības attiecībā uz mani nav, kas likumsakarīgi apgrūtina manu aizstāvību. Sakiet, lūdzu, - kā jūs varat norādīt uz savu alibi, ja jums nepasaka - kad un kur, pēc izmeklēšanas datiem, jūs esat veicis pretlikumīgas darbības? Savukārt es savās liecībās izsmeļoši norādīju uz manu kriminālatbildību izslēdzošiem faktiem. Galvenais šajā situācijā ir motīva trūkums. Man nebija un nevarēja būt nekādas personiskas nepatikas – kā minēts apsūdzībā – pret Bunkus kungu. Mani juristi nodarbojās ar civiltiesisko attiecību kārtošanu, un viņi panāca pozitīvu Augstākās tiesas nolēmumu. Ir pretrunā ne tikai loģikai, bet arī veselajam saprātam pēc tam apgalvot, ka esmu veicinājis šī nozieguma izdarīšanu. Šīs slepkavības rezultātā es tikai cietu zaudējumus - Bunkus kunga nelikumīgi saņemtos vairāk nekā 300 000 eiro, kuru atgūšana līdz ar slepkavību kļuva neiespējama.

- Jūs sadarbojaties ar izmeklēšanu, jūs to nekavējat un neveicat pretdarbību, bet joprojām tiekat turēts apcietinājumā. Kā jūs to izskaidrojat?

- Iespējams, kāds ir ieinteresēts, lai es nenodarbojos ar biznesu, bet sēžu drošā vietā un netraucēju iznīcināt savu biznesu un pārņemt to. Ir acīmredzams, ka manam biznesam būtisku triecienu deva manas reputācijas graušana un pret mani vērstā kampaņa, kas tika izvērsta medijos un tika pastiprināta katras tiesas priekšā, kurā tika izlemts jautājums par mana drošības līdzekļa pagarināšanu. Nemaz nerunājot par to, ka tika arestēta visa mana manta, arī kapitāla daļas uzņēmumos - protams, tas negatīvi ietekmēja uzņēmumu saimniecisko darbību.

- Vai jums ir versija, kāpēc tas notiek?

- Man ir grūti komentēt notiekošo, varu tikai izteikt pieņēmumu, ka kāds apzināti virza izmeklēšanu pa nepareizo ceļu, lai palīdzētu īstiajem noziedzniekiem izvairīties no atbildības. Tāpat, kā jau teicu, nav izslēgts mērķis pārņemt biznesu. Savukārt izmeklēšana bija ļoti virspusēja un pavirša, kaut, publiski paziņojot par skaļa nozieguma atklāšanu, atsevišķas amatpersonas nodrošināja sev karjeras izaugsmi. Citādi šādu publisku ažiotāžu saistībā ar šo gadījumu izskaidrot nav iespējams. Ir tāds sakāmvārds "zaglis kliedz - turiet zagli!". Visa šī pārspīlētā mediju kampaņa liek aizdomāties, kurš tad īsti ir vaininieks!

- Vai jums tam ir pierādījumi?

- Nē, man ir loģiskas aizdomas. Šeit ir fakti, un katrs var izdarīt savus secinājumus.

- Kā jūs ir ietekmējis cietumā pavadītais laiks?

- Pirmkārt, tas ietekmēja veselību. Es nevaru ilgi ne sēdēt, ne stāvēt, jo jūtu ļoti spēcīgas sāpes. Zaudēju apmēram 20 kilogramus svara. Nepieciešama operācija, bet cietumā vienīgā medicīniskā palīdzība, ja tā var nosaukt, ir visprimitīvākie pretsāpju līdzekļi, kas, protams, neko neārstē. Šķiet, ka tas tiek darīts ar nolūku, ka patiesībā tā ir tikai spīdzināšana. Turklāt speciālistu ieteikumi par manu ārstēšanu, tajā skaitā Veselības inspekcijas, tiek pilnībā ignorēti. Neskatoties uz vairākkārtējiem iesniegumiem un sūdzībām, kā arī medicīniskās apskates slēdzienu, es faktiski nesaņemu nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Ir pilnīgi skaidrs, ka drīz kļūšu par invalīdu.

- Ar ko, jūsuprāt, var izskaidrot policijas, prokuratūras, mediju rīcību saistībā ar šo lietu un būtībā vienoto attieksmi pret jums?

- Šī ir skaļa lieta - gaišā dienas laikā ar automātu tiek nošauts advokāts un maksātnespējas administrators. Parasti šādas lietas netiek atklātas. Un tagad izmeklēšanas iestādes nāk ar sen nedzirdētu ziņu, ka šoreiz visi vainīgie zināmi, viss atklāts, viss noskaidrots. Protams, sabiedrībā valda gandarījums, ka beidzot tas ir izdevies. Neviens „nepiesienas” un neprasa pierādījumus. Skaidrs, ka vienkāršos cilvēkus tādi nieki neinteresē un viņi uzticas izmeklētājiem, prokuratūrai. Taču tas, ka mediju attieksme ir tik nekritiska, liecina vai nu par neprofesionalitāti, vai arī par pilnīgu kritiskuma un objektivitātes trūkumu.

- Vai laikā pirms šīs intervijas vismaz kāds cits medijs ir mēģinājis iegūt jebkādu informāciju vai viedokli no jums vai jūsu ģimenes, vai arī viss mediju saturs bija tikai informācija no policijas un prokuratūras? Kā jūs to varat izskaidrot?

- Nē, nevienu nekas nav interesējis. To ir grūti izskaidrot – pirms divdesmit gadiem, domājams, nekas tāds nebūtu bijis iespējams, tad žurnālisti atspoguļoja dažādus viedokļus un uzklausīja visus. Varbūt iemesls ir nespēja iedziļināties sarežģītos jautājumos, varbūt atkarība no valsts, nevēlēšanās iebilst. Varbūt vispārēja apātija, kad pats neko negribi zināt. Kāpēc uztraukties, ja var pārrakstīt relīzi vai atkārtot preses konferencē dzirdēto. Iespējams, ka kādam vienkārši ir bail. Mani advokāti vairākkārt pauda aizstāvības viedokli, taču tas netika nodots sabiedrībai.

- Ja jums vajadzētu īsi un skaidri izteikt savu personīgo viedokli - kas īsti notiek ap Mārtiņa Bunkus slepkavību kopš slepkavības brīža? Ar ko izskaidrojams tas, ka policija paziņo, ka slepkavība patiešām ir atrisināta, pēc tam vairākus gadus klusums un tad atkal tiek paziņots par izpaušanu?

- Pagaidām var tikai minēt, kas pēkšņi kļuva par iemeslu tam, ka tiku aizturēts, arestēts, apsūdzēts. Iespējams, policija un prokuratūra nolēma, ka labāk "atrast" vainīgo un lietu, lai arī ar apšaubāmu pierādījumu bāzi, nosūtīt uz tiesu, nevis atzīt, ka atkal nekas nav izdevies. Lai tiesa vai nu atzīst mani par vainīgu, vai arī paskaidro medijiem un sabiedrībai, kāpēc tā mani attaisnoja. Abi varianti ir labāki par "mēs atkal salaidām dēlī". Protams, var strīdēties, vai šāda prakse atbilst vismaz minimālajam likumības līmenim. Var būt arī citi iemesli. Iespējams, ka ir arī ieinteresētas personas, un nav izslēgts arī savtīgs motīvs. Galu galā mantinieku izsludinātie 500 000 eiro par šīs slepkavības atklāšanu nav maza summa! Es varu tikai minēt, protams.

- Policijas publiskā versija ir tāda, ka Mārtiņa Bunkus rīcība saistībā ar uzņēmumu Rego Trade jums bijusi tik nevēlama, ka sākāt pret viņu izjust tādu nepatiku, ka uzkūdījāt viņu noslepkavot. Vai jums ir konkrēti argumenti, kāpēc šī versija nav pamatota un loģiska?

- Kā jau teicu, šis izmeklēšanas arguments neiztur nekādu kritiku. Nepatika nav nopietns motīvs. Visticamākais, katrs cilvēks šajā pasaulē pret kādu izjūt nepatiku, taču ne jau tāpēc viņš ir gatavs atņemt sev nepatīkama cilvēka dzīvību. Mirušajam bija unikāls talants likt daudziem cilvēkiem viņu ienīst, un tas nav tikai mans viedoklis. Taču, ja pēc apsūdzības loģikas visi, kas izjuta nepatiku pret maksātnespējas administratoru, būtu ķērušies pie ieročiem, būtu bijis neliels kariņš. Nav skaidrs, kāpēc mana šķietamā nepatika pret mirušo tiek izmantota kā iemesls, lai apsūdzētu mani, savukārt citu cilvēku naidīgums tiek ignorēts. Turklāt es vēlreiz atkārtoju, ka man nebija nepatikas pret Bunkus kungu, man ar viņu nebija nekādu attiecību. Tāpat kā jebkurai personai, kas nodarbojas ar biznesu, arī man piederošajiem uzņēmumiem ir bijis pietiekami daudz juridisku strīdu. Viss tika izšķirts civiltiesiskā kārtībā. Attiecībā uz konkrēto uzņēmumu es nemaz neiedziļinājos prasību būtībā, visā bija iesaistīti šim nolūkam nolīgti juristi. Ar juridiskiem jautājumiem es vispār nenodarbojos, tā nav mana darbības joma.

- Policijas versija ir, ka jums bija konkrēts pamats vēlēties Mārtiņa Bunkus nāvi, jo pretējā gadījumā viņš no jums varēja saņemt vēl vairāk naudas. Vai varat īsi un skaidri visiem paskaidrot - kā beidzās jūsu un Bunkus prāva? Kurš beigās uzvarēja, kuram bija iemesli nemīlēt otru?

- Kā jau iepriekš paskaidroju, man tam nebija un nevarēja būt nekāda iemesla. Likumā noteiktajā kārtībā par šo uzņēmumu advokāti saņēma pozitīvu Augstākās tiesas lēmumu, kas atzina Bunkus kunga rīcību par prettiesisku. Tieši Bunkus kungam bija jāatdod man nelikumīgi iekasētie līdzekļi, kas maksātnespējas procesa laikā tika pārskaitīti uz viņa kontu. Turklāt šajā pašā laika posmā manā biznesā norisinājās virkne citu civilprocesu, kuriem arī es nepievērsu nozīmi un nekoncentrējos uz tiem.

- Jums izvirzītā apsūdzība tika publicēta medijos, un tajā ir sīki aprakstīta slepkavības sagatavošana, taču nekas konkrēts nav teikts par to, kad, kur, kādā formā uzkūdījāt uz slepkavību. Kā jūs to varat izskaidrot? Varbūt izmeklēšana jums sniedza vairāk informācijas, nekā norādīts apsūdzībā?

- Nē, es neko vairāk nezinu. Nezinu, vai ar tik niecīgu pamatojumu pietiks, lai tiesa mani notiesātu. Varbūt tāpēc arī pirms tiesas notiek šī bezprecedenta akcija, kad tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, politiķi, žurnālisti un citi, kam tiek dota iespēja publiski izteikties, Uļmanu par vainīgu pasludina jau pirms tiesas, lai neviens tiesnesis neuzdrošinātos apšaubīt izmeklēšanas versiju un pieņemt citu, nevis jau skaidri norādītu lēmumu. Ar šādu sabiedriskās domas spiedienu ir grūti palikt principiālam un objektīvam.

- Vai jums pašam ir versija, kurš varētu būt bijis tik ļoti ieinteresēts Mārtiņa Bunkus nāvē, ka pasūtīja viņa slepkavību?

- Tas vairāk attiecas uz tiesībsargāšanas iestādēm, nevis uz mani. Zinu, ka tika izskatītas daudzas un dažādas versijas, jo nelaiķim bija konflikti ar visdažādākajām aprindām. Medijos izskan informācija par iespējamiem konfliktiem saistībā ar Trasta komercbankas un AB LV likvidāciju (pēdējo versiju ilgstoši atbalstīja un aktīvi virzīja Bunkus ģimene), par apkrāptiem noguldītājiem no Krievijas un Tadžikistānas u.c. Tā nav mana kompetence, kura versija ir ticamāka, bet tas, ka bija daudz cilvēku, kuriem tiešām bija pamats viņu nemīlēt, ir fakts.

-Vai ieslodzījumā pavadītais laiks deva jums kādas jaunas zināšanas par Latvijas tieslietu sistēmu? Kādas tās būtu?

- Jā, protams, bija laiks par to padomāt. Grūti runāt par tiesisku valsti, un, ja kāds domā citādāk, tad viņa rožainās ilūzijas var sabrukt, kā tas notika ar mani. Starp citu, tiesībsargs savā atzinumā jau ir izvērtējis likuma ignorēšanu, un mani juristi ir iesnieguši pieteikumus attiecīgajās starptautiskajās institūcijās par izmeklēšanas, prokuratūras un izmeklēšanas tiesneša rīcību, pilnīgi neievērojot starptautiski pieņemtās tiesību normas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

9

Bla bla bla bla bla bla bla...

FotoLatvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
Lasīt visu...

13

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

Foto“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Lasīt visu...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

14 mīti par inflāciju un cenām

Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi...

Foto

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu...

Foto

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var...

Foto

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par...

Foto

Darbinieku trūkums – problēma samilzt. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav....

Foto

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM)...

Foto

Palasieties mūsu kārtējo "analītisko" muldamgabalu, bet neprasiet, kā mēs aizsargājam Satversmi!

Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā...

Foto

Latviešu valoda - bez izņēmuma, arī gausiem

Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu....

Foto

Šie „Progresīvie” ir sabojājušies, dodiet man citus!

Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar...

Foto

Ja reiz tēvoči man „lūdz”, es nevaru atteikt – protams, LMT un „Tet” vajag apvienot!

Telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mediju nozarei ir nozīmīga un strauji pieaugoša...

Foto

Aicinājums pievienoties “Austošajai Saulei”

Šis ir nopietnākais raksts, ko es esmu rakstījusi, jo mēs – latviešu tauta, valsts Latvija – vairs nevaram atļauties turpināt šo mūs...

Foto

Viena diena Igora Kligača dzīvē, jeb Murkšķa diena, jeb "Vai gribi būt miljonārs?”, jeb teiksma par Igora karapulku

Materiālā ir izmantota produktu izvietošana. Darbojošās personas: Kurzemes...

Foto

Neviens nav paveicis tik daudz kā mūsu vienreizējais un neatkārtojamais Kaspars Briškens pirmajā gadā satiksmes ministra amatā!

Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā...

Foto

Godīgajiem nodokļu maksātājiem šis ir vēl viens rūgts piliens

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā...

Foto

Kas ir līdzatbildīgi pie savilktās cilpas valsts budžeta kaklā

"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs....

Foto

Nacionālā apvienība nāk palīgā stutēt Evikas Siliņas valdību

Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un...

Foto

Vai sākusies panika ES elitē?

Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES...

Foto

Meklējam atbildes uz jautājumiem, kuri nomoka režisoru Elmāru Seņkovu

Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks”...

Foto

Kā pārlaist gaidāmo apokalipsi

Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos,...

Foto

LTV un citi kultūras darbinieki tika uzdzīti palmas galotnē, lai visiem būtu redzamas viņu sarkanās pakaļas

Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli,...

Foto

1940.gadā prezidents Ulmanis arī “veiksmīgi nokomunicēja” Latvijai “draudzīga” karaspēka ienākšanu

Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi,...

Foto

Vai mēs varam justies droši?

Sestdien, 2024.gada 7. septembrī Latvijā ielidojušais Krievijas drons bijis "Shahed" tipa, kurš aprīkots ar sprāgstvielām, pirmdien preses konferencē apliecināja Nacionālo bruņoto...

Foto

"AirBaltic" sāgas politiskie mērķi

Pašlaik sabiedrību uztrauc AirBaltic jautājums. Tas nav pārsteidzoši, jo laikā, kad AirBaltic finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājās (COVID-19, Krievijas karš Ukrainā), situācija tika...

Foto

Siliņa, "Vienotība" un "Progresīvie", nonākuši finanšu sprukās, kāro lāpīt budžetu šodien uz nākotnes pensiju rēķina

Pašreizējo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu...

Foto

Andra Šuvajeva kaunīgie trīs tūkstoši kā politiskās sakāves atzīšana

Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi...

Foto

Par "Rail Baltica" nākotni varam būt droši. Naudas apgūšanas speciālistu Latvijā netrūkst

Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis:...

Foto

Vēl jau kaut ko var dabūt...

Noklausījos Jāņa Dombura vadīto „Kas notiek Latvijā”: 1) airBaltic vērtība ir 50 lidmašīnas, kuras tas šobrīd nomā un uz tām...

Foto

Atmaskojošais septembris

Vēl nav noklusis skandāls ap airBaltic pamatkapitāla samazināšanu, kad jauns pārsteigums. Proti, tuvākajās desmitgadēs ātrvilciens Rīgā neienāks, Lidosta tiks savienota ar Eiropas platuma sliežu ceļu ar...

Foto

Ko brīnāties, aborigēni? Bija 571 miljons eiro jūsu naudas – pļurkš, un izbija!

Šī gada 30. augustā Ministru kabinets skatīja jautājumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic gatavošanos sākotnējam...

Foto

Iesniegums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei: kā nonācāt pie vēsturiski kropla, netaisnīga un greiza uzskata, ka krievu okupanti ir mazākumtautība?

Uzskatu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Kariņš uzskatāmi nodemonstrēja, ka pat uzticama kalpošana NEATMAKSĀJAS

Es uzreiz gribu atvainoties par šo karikatūru, taču “Kariņa ēra”, kas nu ir noslēgusies ar viņa mandāta nolikšanu,...

Foto

Es izlasīju rakstu, un tagad man viss skaidrs par visiem šiem kaitinošajiem stendzeniekiem, liepniekiem un lapsām: viņiem ir menopauze

Nesen uzrunāju vienu no saviem mīļākajiem rakstītājiem...

Foto

Skats uz pasauli no „villas” Horvātijā

Es te šonedēļ aizlidoju uz Horvātiju, jo gribējās paburāt ar kaut kādu nedārgu tupeli. Tas kā mazs apartamets, brauc, kur...

Foto

Bet, protams, valsts propagandas vadoņi ir pelnījuši 10 000 eiro algas!

Otrdien, 27. augustā, kultūras ministre Agnese Lāce tikās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP)...

Foto

Nevajag zagt vai korumpēties – vajag strādāt sabiedriskā medija valdē!

Lietus periodā Āfrikā zvēri līksmi grauž sazaļojušo zāli un augļus. Grauž, dej un vicina astes. Kad...

Foto

Krievija ir jāizslēdz no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu sastāva

Izdevība Latvijai veicināt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reālu...