Iesaki rakstu: 
Ikreiz, kad medijos parādās norūpējies mūsu veselības ministra vaigs, sažņaudzas sirds. Jo pieredze klusi čukst - tūlīt būs kāds kārtējais „risinājums”! Un ir! Arī šoreiz. Latvijas Televīzijas programmā „Rīta Panorāma” Belēviča kungs pavēstīja, ka, cītīgi strādājot pie „rindu samazināšanas uz izmeklējumiem” jautājuma, secināts, ka onkoloģiskie pacienti visbiežāk uz izmeklējumiem dodas, izprasot nepamatotus nosūtījumus no saviem ģimenes ārstiem un onkologiem.
Tāpēc ir rindas, un tāpēc, loģiski, šī pašdarbība jāpārtrauc, un turpmāk „būs nepieciešams elektronisks un pamatots ģimenes ārsta nosūtījums!”.
Ņemot vērā, ka esmu tai listē, ko sauc par „onkoloģisko pacientu”, un vēstījums vistiešākajā veidā skar arī mani personiski, vēlētos precizējumu no ministra puses. Vispirms jau - uz kuriem „onkoloģiskajiem pacientiem” tas attieksies – jau uzskaitē esošajiem (tiem atkarībā no iepriekš uzstādītās diagnozes regulāri izmeklējumi nepieciešami kā minimums reizi gadā, lai kontrolētu, vai slimība nav atgriezusies) vai uz tiem, kuru „statuss” ir neskaidrs, jo pēc izmeklējuma var atklāties, ka cilvēku onkoloģiskā slimība nav skārusi, vai arī tiem, kas šobrīd atrodas ārstēšanās procesā?
Bet visdīvainākais vēstījums, manuprāt, ir šis - „gadījumā, ja nosūtījumā izmeklējumu nepieciešamība nebūs pietiekami pamatota, speciālists, piemēram, radiologs, varēs to noraidīt”. Tātad nevis ģimenes ārsts, ne onkologs, bet radiologs būs tas, kurš brīdī, kad pacients ieradīsies uz pārbaudi, pateiks – “nē, mīlulīt, man tu šķieti pārāk veselīgs, un valsts apmaksāts izmeklējums tev nepienākas”.
Jautājums - kādi vārdi ir jāieraksta nosūtījumā, lai izmeklējumu veicošais speciālists neizmestu pacientu pa durvīm vai nepieprasītu pilnu samaksu? Laikā, kad saslimstība ar vēzi katru gadu pieaug, kad arvien biežāk ir pacienti ar ielaistām onkoloģiskām saslimšanām, ministrs iecerējis „uzlabot izmeklēšanas procesu”, sējot šaubas, vai tiešām esmu gana slims, lai pienāktos valsts apmaksāts izmeklējums.
Starp citu, visiem zināms, ka rindas uz izmeklējumiem nav tikai tur, kur kāds iecerējis tikt „par velti”. Ne mazāk ilgi jāgaida arī tad, ja sasirgušais gatavs maksāt pats. Vai arī uz tiem gala verdiktu par izmeklējuma nepieciešamību noteiks „radiologs”?
Šobrīd ir sajūta, ka ministrs atrodas pilnīgā izolācijā no pasaules un nozarē strādājošiem, ka pacientu organizācijas viņu ignorē. Neviens nesarunājas, padomus nedod, neiesaka, kā tikt laukā no purva, kurā stingst gan mediķi, gan pacienti. Un, lai atgādinātu par sevi, viņš publiski padalās ar kārtējo domu lidojumu, kuru, visticamākais, pēc kāda laika atkal atsauks ar piezīmi, ka ir pārprasts.
Bet, ja jau gribas paveikt ko patiešām labu, ieteiktu ministram pievērst uzmanību lielo slimnīcu informāciju centriem un uzlikt par pienākumu slimnīcām uzlabot komunikāciju ar pacientiem. Sazvanīt vai sagaidīt vēsti no slimnīcām, lai tiktu pie speciālistiem, ir viens no dramatiskākajiem posmiem šai baisajā gaidīšanas ceļā.
Piemēram, atbildi e-pastā no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Stradiņa slimnīcas par iespēju tikt uz izmeklējumiem gaidu jau no 29.marta un 1.aprīļa. Naivi, iespējams, bet ticu, ka kaut kad solījumu ar mani sazināties izpildīs.
Pārpublicēts no lsm.lv
Seko mums 
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
