Beļģijas iecietība pret Krievijas izlūkošanas aktivitātēm – naivums vai mērķtiecīga rīcība?
Kasīklis04.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Diemžēl jau kārtējās ziņas par Krievijas spiegiem un to izdarībām netiek uztvertas kā pārsteigums. Proti, bija ziņa, ka Beļģijas izlūkdienesti, kas ir atbildīgi par Eiropas Savienības (ES) un NATO objektu aizsardzību, uzsākuši vērienīgas pārbaudes bažās par Krievijas un citu pušu iespējamo iefiltrēšanos. 15 lietas uzsāktas militārās izlūkošanas dienestā ADIV, bet iekšzemes drošības dienestā VSSE – piecas.
Ziņa par vērienīgām pārbaudēm parādās neilgi pēc kāda VSSE trauksmes cēlāja apsūdzībām, ka pretizlūkošanas dienesta vadītājs esot biedējoši iecietīgs pret Krieviju. Savukārt ADIV pretizlūkošanas vadītājs pērn tika atstādināts no amata saistībā ar trūkumiem slepenu dokumentu apritē un glabāšanā, kas bija vēl viens signāls tam, cik izplatītas ir problēmas.1
Jāatzīmē, ka spiegu jautājums Beļģijā nav tikai šī brīža aktualitāti. Par šo problēmu jau 2012.gadā runāja Beļģijas valsts drošības dienesta direktors Alēns Vino, sakot – […] ārvalstu spiegu skaits Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētā nav skaitāms desmitos, bet gan «simtos, vairākos simtos».
Beļģijā spiegošana, krievu, kā arī citu valstu, piemēram, Ķīnas, spiegošana [ir] tādā pašā līmenī kā Aukstā kara laikā. (..) Mēs esam valsts ar milzīgu diplomātu, uzņēmēju, starptautisko institūciju - NATO, Eiropas institūciju - koncentrāciju. Tāpēc izlūkošanas virsniekam, spiegam, tas ir bērnudārzs. Tā ir vieta, kur jābūt, skaidro VSSE šefs.2
Ja jau 2012.gadā par spiegošanas problēmu Beļģijā jau tika runāts, tad rodas būtisks jautājums – kas tika darīts, lai situāciju uzlabotu? Visticamākais, mēs neuzzināsim, jo šī nav tāda informācija, kura būtu publiski pieejama, bet, ja realitātē nepastāv nopietns plāns situācijas uzlabošanai, tad ir problēma. Spiegošanas problemātika Beļģijā periodiski tiek atspoguļota plašsaziņas līdzekļos.
Arī 2015.gadā bija iespējams lasīt par vadošu institūciju pārstāvju iespējamām saistībām ar Krievijas izlūkdienestiem.3 Jāatzīmē, ka 2019.gadā Beļģija atlaida vienu militārās izlūkošanas majoru, kurš bija saistīts ar vienu Krievijas oligarhu.4 Par citu amatpersonu atlaišanu nekādu publisku ziņu nav.
Runājot par Beļģijas cīņu pret spiegiem, kuri, kā saprotams tur netrūkst, tā jānodala divos līmeņos. Pirmais – politiskais, otrs – profesionālais. Ar profesionālo domāju Beļģijas kompetento iestāžu ikdienas darbu spiegu un spiegošanas tīklu identificēšanā, novērošanā un neitralizēšanā. Savukārt politiskais – valsts politiķu rīcība politiskā un likumdošanas jomā.
Te nevar nepieminēt vienu interesantu lietu, proti, kad 2018.gadā kā reakciju uz Skripaļa lietu daudzas valstis izraidīja jau sen atklātos Krievijas spiegus, kuri darbojās zem diplomātiskā piesega diplomātus, Beļģija tikai vienu. Te kaut kas īsti neiet kopā – jau 2012.gadā publiski tiek paziņots, ka valstī spiegu ka biezs un visvairāk no Krievijas, bet, kā mēģinām sameklēt, cik ir izraidīti...
Labi, tā viena puse, bet cik dienesti/iestādes Krievijā nodarbojas ar izlūkošanu? Nu vismaz par kurām mēs kaut ko varam uzzināt no publiski pieejamas informācijas. Man sanāca četras, kaut arī ceturtā izmanto izlūkošanas metodes, bet tā tomēr nebūtu uzskatāma par klasisko izlūkdienestu.
Krievijas federālais drošības dienests (FSB), kura vēsturiskais priekštecis PSRS laikos bija Valsts drošības komiteja (KGB).
Krievijas ārējās izlūkošanas dienests (SVR) (pamatā nodarbojas ar politisko izlūkošanu), kura vēsturiskie priekšteči PSRS laikos bija Valsts drošības komitejas pirmā galvenā pārvalde.
Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU) (pamatā nodarbojas ar militāro izlūkošanu).
Krievijas federālais apsardzes dienests (darbības nodrošināšanā tiek izmantotas arī izlūkošanas metodes).
Tamdēļ pievērsīšu savu uzmanību pirmajām trijām. Lai labāk izprastu šī brīža situāciju, nepieciešams atskatīties vēsturē, un, lai to būtu vieglāk izdarīt, šībrīža dienestus vajag pielīdzināt PSRS laiku dienestiem. Jāatzīst, tas nebūs grūti, jo FSB un Krievijas ārējā izlūkošanas dienesta priekštecis ir viens – KGB. Līdz ar to FSB un Krievijas ārējam izlūkošanas dienestam ir viena sakne, līdz ar to – pamatos viena taktika un metodika.
Iesākumā – kadru politika. Ja KGB un tagad FSB un SVR savu sastāvu komplektēja arī pēc pieteikšanās principa, tad GRU visu laiku ir bijusi noslēgta vide. Uz turieni var tikai uzaicināt tamdēļ potenciālajiem GRU darbiniekiem izvirzītās prasības var tikai minēt. (minējums – izcila psiholoģiskā sagatavotība, plašas un daudzpusīgas zināšanas, pārzina vismaz vienu svešvalodu, nāk no militāras vides).
Labs indikators ir izvirzītās prasības kandidātiem, darbam izlūkdienestos. Piemēram, SVR interesē kandidāti, kuri
Ieguvuši augstāko izglītību, ar kvalifikāciju - speciālists vai maģistra grāds, humanitārās vai tehniskās zinātnēs, ar labu vai teicamu vērtējumu profilējošos priekšmetos. Tiek pieņemti arī pēdējā kursa studenti.
Kā minimums labi pārvalda vienu svešvalodu.5
Savukārt dienestam FSB tiek norādīts:
Kvalifikācijas prasības izglītības līmenim, profesionālajām zināšanām, stāžam nosaka attiecīgā dienesta vadītājs.6
Apskatot šīs pieejamās informācijas kopīgās iezīmes, var prezumēt, ka izlūkdienestā tiek pieņemti cilvēki ar svešvalodas zināšanām un iegūtu augstāko izglītību. Līdz ar to šos cilvēkus var izvirzīt dažādākos amatos kā valsts, tā arī privātajā sektorā. Tas nozīmē, ka viņi var būt visur. Nepieņemot šo nepatīkamo patiesību, mēs paši sevi nostādām neizdevīgā situācijā.
Zinot, kāda taktika un metodika tiek piekopta, var domāt par iespējamo pretdarbību. Tātad – kā darbojas Krievijas izlūkdienesti? Pēc idejas – nekā jauna. Pamata sadalījums aizsegiem ir kvalificējams divās lielās grupās – legālie un nelegālie. Legālajos ietilpst piesega amati vēstniecībās. Tieši diplomātiskā korpusa pārstāvji ir tie, par kuru izraidīšanu dēļ aizdomām par spiegošanu, sabiedrība uzzina visbiežāk. Pēc Viktora Suvorova grāmatas “Akvārijs” var secināt, ka PSRS laikos vēstniecībās dažādos amatos darbojās kā KGB, tā arī GRU darbinieki.
To, ka situācija nav mainījusies arī mūsdienās, apliecina plašsaziņas līdzekļos publiskotā informācija par diplomātiskā korpusa pārstāvju izraidīšanu, norādot viņa amatus. Piemēram, 2019.gada 4.decembrī publiskota informācija, ka Vācija izraida divus Krievijas vēstniecības militārā atašeja aparāta darbiniekus.7
Savukārt 2020.gada 24.janvārī Bulgārijas prokuratūras izplatītajā paziņojumā minēts, ka divi Krievijas pilsoņi - pirmais sekretārs Krievijas vēstniecības konsulārajā dienestā Sofijā un diplomāts Krievijas tirdzniecības pārstāvniecībā - ir savākuši „informāciju, kas satur valsts noslēpumu, lai nodotu to ārvalstij vai organizācijai”.
Tiek skaidrots, ka pirmais sekretārs centās apkopot informāciju par „vēlēšanu procesa mehānismiem valstī” laikā no 2017. gada līdz šim brīdim. Savukārt tirdzniecības amatpersona apkopojusi sensitīvu informāciju par „valsts enerģētikas nozari un energoapgādes drošību” laikā no 2018. gada oktobra līdz šim brīdim.8
No iepriekš minētajiem gadījumiem var secināt, ka Vācija izraidījusi GRU darbinieku, bet Bulgārijā fiksēti FSB un/vai SVR darbinieki. Tātad – PSRS laikos iedibinātā prakse, ka zem vienas vēstniecības jumta, zem dažādiem diplomātiskā korpusa piesega amatiem darbojas visu Krievijas izlūkdienesta pārstāvji. Turklāt – nereti viņi var būt arī piesega amata speciālisti pēc būtības, ņemot vērā kādas prasības saviem potenciālajiem darbiniekiem izvirza SVR, par kurām jau minēju iepriekš.
Analoģiska situācija var būt arī ar Krievijas pārstāvjiem dažādākās starptautiskās organizācijās un uzņēmumos, kā arī – parastās privātfirmās.
Globalizācija, kā tāda, salīdzinot ar PSRS laiku, ir atvērusi robežas un iespējas daudz vairāk un lielākām cilvēku masām pārvietoties no vienas valsts uz otru. Būtu muļķīgi domāt, ka Krievijas izlūkdienesti šo iespēju neizmantotu.
Par nelegālajiem aizsegiem var pat nerunāt – tur viss bez izmaiņām no PSRS laikiem, tikai, dēļ manis pieminēto globalizāciju, pārvietošanās iespējas ir kļuvušas tikai plašākas.
Īsais un skarbais rezumē – Krievijas izlūkdienesta pārstāvji var būt amplitūdā no vēstniecībās strādājošais diplomātiskā korpusa pārstāvjiem līdz privātā uzņēmuma apkopējai vai preču piegādātāja.
Nelielai ilustrācijai, pirms sāku rakstīt ko tālāk, jāpiemin 2018.gada 5.novembra Apollo portāla rakstā minētais: Tiek pieļauts, ka ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās Latvijā var būt 10% līdz 30% no kopējā diplomātu skaita.9 Ja jau Latvijā var būt izlūkdienesta darbinieki līdz 30% no kopējā diplomāta skaita, tad kāda proporcija varētu būt Beļģijā, kur atrodas NATO galvenā ēkā un dažādas ES institūcijas? Pēc publiskajā telpā izskanējušiem pieņēmumiem, izriet, ka aptuveni 50% no Krievijas diplomātiskā korpusa Beļģijā ir izlūkdienestu pārstāvji.10
Beļģijas organizācijas līdzās darbam nacionālo drošības interešu jomā pret ārvalstu spiegošanas aktivitātēm aizsargā arī ES un NATO ēkas. Tāpat izlūkdienesti rūpējas par to 47 000 ES un NATO darbinieku drošību, kas dzīvo Beļģijā.
Militārās izlūkošanas dienestā un iekšzemes drošības dienestā kopā strādā aptuveni 1300 darbinieku. Jāatzīmē, ka NATO un ES objektos drošību nodrošina iekšējie dienesti, bet – līdzko darbība tiek pārnesta uz citām vietām – te vajadzētu iesaistīties Beļģijas pretizlūkošanas dienestiem.
Izlūkošanas eksperts Marks Galeoti medijam "EUobserver” kādā no intervijām jau iepriekš bija norādījis, ka Beļģija ir šokējoši nepietiekami ieguldījusi savos starptautiskajos pienākumos. Viņš atzinis, ka, runājot ar ierēdņiem Eiropā, bieži saskāries ar bažām par Briseli kā vājo posmu starp Eiropas Savienību un NATO.11
Runājot finansiālā izteiksmē, Beļģija izlūkdienestu finansēšanai tērē tikai 0,01% no IKP un tas esot viszemākais rādītājs no visām NATO dalībvalstīm.12
Skatot visu iepriekš minēto kopumā, jāsecina, ka Beļģijas valdība, politiskā līmenī, apzināti vai neapzināti, ir radījusi priekšnosacījumus, kuri Krievijas izlūkdienestiem atvieglo darbību. Savukārt Krievijas izlūkdienesti vēl joprojām strādā “aukstā kara” režīmā un cenšas iegūt jebkāda veida informāciju, un pēc visām pazīmēm būtu muļķīgi gaidīt, ka šajā jautājumā notiks līdzšinējās prakses maiņa.
Risinājumi? Pirmkārt jāmēģina saprast, vai Beļģijas valdība ir ieinteresēta un vēlas uzlabot savu pretizlūkošanas dienestu darbu. Ja jā, tad skaidrs, ka, ņemot vērā NATO un ES svarīgo institūciju esamību šajā valstī, Krievijas spiegu jautājums jau sen vairs nav Beļģijas “iekšējā” lieta. Savukārt, ja Beļģijas politiskā elite ar savu bezdarbību apzināti rada priekšnosacījumus Krievijas spiegu veiksmīgai darbībai, tad NATO un ES drošības struktūrām vajag pārskatīt līdzšinējo darbības stilu un vairāk fokusēties uz savu darbinieku iekšējām pārbaudēm un radīt neiespējamus apstākļus jebkādas informācijas nesakcionētai nokļūšanai ārpus ēkas sienām. Ir daudz dažādu veidu, lai iegūtu interesējošo informāciju, bet ir tikpat daudz veidu, ja ne vēl vairāk, lai nepieļautu informācijas nonākšanu trešās personas rokās.
1 https://www.la.lv/belgijas-izlukdienestiem-bazas-par-spiegu-iefiltresanos
2 https://www.apollo.lv/5802814/belgijas-izlukdienesta-vaditajs-brisele-ir-spiegu-galvaspilseta
3 https://www.mo.be/en/news/spy-war-behind-scenes-brussels-diplomacy
4 https://www.newsru.com/world/17jun2019/spy_rus.html
5 http://svr.gov.ru/svr_today/msotr.htm
6 http://www.fsb.ru/fsb/supplement/employ.htm
7 https://meduza.io/feature/2019/12/04/germaniya-vyslala-dvuh-rossiyskih-diplomatov-iz-za-ubiystva-v-berline-chechenskogo-polevogo-komandira-glavnoe
8 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bulgarija-apsudz-vel-divus-krievijas-diplomatus-spiegosana.a345998/
9 https://www.apollo.lv/6446110/sab-ir-zinami-krievijas-vestniecibas-piesega-stradajosie-izluki
10 https://euobserver.com/foreign/146175
11 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/belgijas-izlukdienesti-veic-verienigas-ieksejas-parbaudes-bazas-par-arvalstu-iefiltresanos.a346408/
12 https://euobserver.com/foreign/146175
Seko mums 
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
