Bergmanis: ar mūsu militārajiem iepirkumiem viss ir vislabākajā kārtībā
PIETIEK15.09.2016.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā lasītāju interesi, šodien publicējam aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa sagatavotās oficiālās atbildes uz Andreja Elksniņa u.c. Saeimas deputātu jautājumiem, vienlaikus atkārtoti publicējot arī uzdotos jautājumus.
Ņemot vērā pamatotas bažas par Latvijas armijas mehanizācijas projekta īstenošanas gaitu un Valsts kontroles ieteikumus, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai 2013. gadā, pieņemot lēmumu par Latvijas valsts aizsardzības funkciju stiprināšanu uz CVR (T) bruņutransportieru rēķina, Aizsardzības ministrija bija informēta, ka jau 2004.-2005. gadā Spānija un Īrija ATTEICĀS no konkrētā tipa platformas bruņutransportieru izmantošanas?
2. Vai Aizsardzības ministrija bija informēta, ka Beļģija no CVR (T) bruņutransportieriem sāka ATTEIKTIES jau 2000. gadā un turpināja līdz pat 2012. gadam, tos pārdodot Jordānijai?
3. Vai Aizsardzības ministrija bija informēta, ka Lielbritānija sava ražojuma CVR (T) bruņutransportierus iepriekš – 1996. gadā - pārdeva Indonēzijai un Botsvānai, 1999. gadā -Omānai, 2000. gadā – Jaunzēlandei?
4. Vai Aizsardzības ministrija ir informēta, ka Jordānija daļu no Beļģijas 2000. gadā iegādātajiem bruņutransportieriem 2004. gadā piegādāja Irākai?
5. Vai Aizsardzības ministrija iepazinās ar Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas atskaitēm parCVR (T) bruņutransportieru pielietojumu Irākā un Afganistānā, konstatētām nepilnībām, ierosinātiem uzlabojumiem, ar ieteikumu jau 2010. gadā AIZSTĀT CVR (T) ar jauna tipa platformas ieročiem? Kādus pasākumus Aizsardzības ministrija veiks, lai nodrošinātu CVR (T) ekipāžas dzīvības apdraudējuma novēršanu - ķīmiskie ieroči, radioaktīva apstarošana, samērā elementāra bruņu cauršaujamība?
6. Vai Aizsardzības ministrija ir informēta par CVR (T) piegādātāja BAE Systems iesaisti korupcijas skandālos, kuros uzņēmums 2010. gadā bija spiests maksāt sodus 400-450 miljonu USD apmērā, un konkrētā uzņēmuma Transparency International vērtējumu?
7. Vai Aizsardzības ministrija ir informēta, ka ar 2020. gadu Lielbritānija atsakās no CVR (T) bruņutransportieriem un līdz 2030. gadam aizvietos tos ar absolūti jauna tipa bruņutransportieru platformām Scout SV? Kāpēc Latvija nevienojās par dalību šajā projektā?
8. Vai Aizsardzības ministrija ir informēta, ka Polija un Slovākija patstāvīgi izstrādāja bruņutransportieru platformas Scipio un Corsac? Kāpēc Latvija nevienojās par dalību šajos projektos?
9. Kādu iemeslu dēļ Jūsu priekšteči Baltijas asamblejas ietvaros noraidīja Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona iniciatīvu par Baltijas valstu kopīgu jaunu bruņutransportieru iepirkumu un vienotas remonta un apmācības infrastruktūras izveidi kādā no Baltijas valstīm?
10. Kādas atšķirības ģeogrāfiskās atrašanās vietas un definēto valsts aizsardzības pasākumu īstenošanā pastāv, lai, izvēloties iespējamo bruņutransportieru platformu variantus, Aizsardzības ministrijas amatpersonas atbalstītu CVR (T) bruņutransportieru iegādi, savukārt Lietuva – Vācijā 21. gadsimtā ražoto Boxer, Igaunija - Nīderlandes ražojuma CV-9035NL?
11. Kādi eksperti tikai piesaistīti mehanizācijas projekta izstrādes, vadīšanas un citu darba grupu ietvaros ārpus Aizsardzības ministrijas? Kāds ir šo ekspertu saņemtais atalgojums par ieteikumiem iegādāties CVR (T) bruņutransportierus?
12. Vai atbilst patiesībai ziņas, ka CVR (T) bruņutransportieru munīcija netiek plaši izmantota, neatbilst NATO standartiem un nav pieejama? Vai šāda tehnika drīkst piedalīties NATO starptautisko misiju ietvaros?
13. Vai atbilst patiesībai ziņas, ka Ministru kabinets 2016. gada 5. jūlija sēdē pieņēma lēmumu par munīcijas iegādi no ražotājiem Latvijā? Lūdzu, nosauciet konkrētos munīcijas piegādātājus.
14. Vai pastāvēja kādas problēmas CVR (T) un to rezerves daļu piegādē? Vai tika saņemta visa dokumentācija, un vai kāds “nekrāpās” ar nosaukumiem, rezerves daļu skaitu, cenu?
15. Kādi konkrēti uzņēmumi mehanizācijas projekta ietvaros nodrošinās CVR (T) bruņutransportieru remontu (sajūga, bruņu utt.)?
16. Kādi konkrēti uzņēmumi mehanizācijas projekta ietvaros nodrošinās infrastruktūras būvniecību? Kādi tam līdzekļi ir/tiks iztērēti?
17. Kādi konkrēti uzņēmumi mehanizācijas projekta ietvaros nodrošināja infrastruktūras objektu projektu sagatavošanu? Kādi tam līdzekļi ir iztērēti?
Turklāt esat aicināts iepazīstināt ar 08.09.2014. līgumu Nr. P-003/AM/2014; NBS un AM Aizsardzības politikas plānošanas padomes 2012.-2013. gada pirmsizpētes, platformu vērtēšanas, finansējuma aprēķināšanas dokumentiem; 12.11.2013. Ministru kabineta lēmumu par Lielbritānijas piedāvājuma atbalstīšanu; 19.12.2013. aizsardzības ministra rīkojumu par darba grupas izveidi; AM Militāri tehniskās attīstības padomes 2014. gadā pieņemtiem lēmumiem; 22.09.2015. aizsardzības ministra rīkojumu par projekta uzraudzības komisijas izveidošanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
