Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidents Andris Bērziņš nevēlas atklāt, kāds ir bijis viņa personiskais materiālais ieguvums, pateicoties divu dokumentu – viņa savulaik vadītās Latvijas Unibankas, tagadējās SEB bankas nolikuma par akciju pārdošanu bankas darbiniekiem un lēmuma par ikgadēju prēmiju noteikšanu kredītiestādes valdes locekļiem – pieņemšanai deviņdesmito gadu vidū. Kamēr SEB banka paliek pie nostājas, ka šādus dokumentus nevarot atklāt sabiedrībai, Valsts prezidents apgalvo – šo dokumentu viņa rīcībā neesot, par to saturu viņš neko nevarot pateikt un arī pats nedarīšot neko, lai sabiedrība uzzinātu par to saturu.

Kā jau ziņots, nākamnedēļ gaidāmās grāmatas Latvietis parastais tapšanas gaitā SEB bankai tika oficiāli pieprasīti divi tās rīcībā esoši dokumenti – bankas padomes apstiprināts nolikums par akciju pārdošanas kārtību valsts akciju sabiedrības Latvijas Universālā banka darbiniekiem, kas apstiprināts deviņdesmito gadu vidū, un Unibankas akcionāru pilnsapulces 1995. gada 22. oktobra lēmums par ikgadēju prēmiju noteikšanu bankas valdes locekļiem.

Privatizācijas aģentūras arhīvā esošie dokumenti norādīja, ka šis nolikums un lēmums varētu viest lielāku skaidrību par to, kādā tieši veidā un par kādu cenu Bērziņš ieguvis Unibankas akciju paketi un kādas tieši personas lēmušas par viņa papildienākumiem ārkārtīgi iespaidīgu prēmiju veidā. Taču Bērziņa ilgus gadus vadītā tagadējā SEB banka šos dokumentus izsniegt kategoriski atsakās, šo atteikumu skaidrojot ar to, ka lēmuma un nolikuma sastāvā esot sensitīvi personu dati.

Trešdien kļuva skaidrs, ka arī Bērziņš, kas līdz šim popularizējis versiju, ka par savu miljonāra statusu un Latvijas lielāko pensiju varot pateikties iespaidīgajam atalgojumam, ko viņam maksājuši bijušās Unibankas, tagadējās SEB bankas akcionāri – skandināvi, nevēlas darīt neko, lai šie dokumenti nonāktu atklātībā.

Valsts prezidentam neesot ne tiesību, ne arī pienākumu „vērtēt privātas uzņēmējsabiedrības dokumentācijas (SEB banka) glabāšanas un publiskošanas kārtību, t.sk. komunikāciju par žurnālistiem par informācijas nodošanu publicēšanai,” – šādu Bērziņa atbildi uz jautājumu, vai Valsts prezidents atbalsta bankas rīcību, neatklājot šādus dokumentus, Pietiek trešdien sniedza prezidenta preses sekretāre. „SEB banka ir privāts uzņēmums, kura darbību valsts pirmā amatpersona nedrīkst ietekmēt.”

Saskaņā ar Bērziņa skaidrojumu viņa paša rīcībā šo viņa miljonāra statusam izšķirīgi nozīmīgo dokumentu neesot, turklāt arī par to saturu ilggadējais bankas prezidents pilnīgi un galīgi neko nevarot pateikt. „Skat. iepriekšējās atbildes,” – tik lakonisks bija Bērziņa preses sekretāres atstāstītais prezidenta skaidrojums uz jautājumu, kāds tad tieši bijis šo dokumentu saturs.

Visbeidzot, izrādījās, ka tieši ar to, ka dokumentu nav viņa rīcībā, prezidents skaidro arī to, ka nevar vai nevēlas atbildēt uz jautājumu – kāds tad bijis viņa personiskais materiālais ieguvums, pateicoties šo dokumentu pieņemšanai un īstenošanai.

Tikmēr Pietiek rīcībā esošā informācija liek domāt, ka tieši abi šie dokumenti, kas pieņemti gados, kad noteicēji toreizējā Unibankā vēl bija nevis skandināvi, bet gan vietējie politiķi un „pelēkie kardināli” (tostarp Edmunds Krastiņš, Andris Šķēle, Andris Grūtups, Gundars Bērziņš un citi), Bērziņa dzīvē ir bijuši īpaši neaizmirstami – tieši tajos noteiktās iespaidīgās priekšrocības un bonusi bankas vadībai ir bijuši pamatā Bērziņa pašreizējam miljonāra statusam.

Tāpat ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka SEB banka ir sniegusi maldinošu informāciju, apgalvojot, ka „dokumentu sastāvā ir personu dati (vārdi, uzvārdi, personu kodi). Personu datu aizsardzības likums mums neļauj izpaust šo informāciju aplūkojamā gadījumā. Prasītie dokumenti ir par darbinieku atlīdzību un cita veida motivāciju. Tā atbilstoši mūsu bankas noteikumiem ir konfidenciāla informācija”.

Patiesībā abos dokumentos nav minēts nevienas pašas personas personas kods. Savukārt nolikumā par akciju pārdošanas kārtību valsts akciju sabiedrības Latvijas Unibanka darbiniekiem ir minēti tikai vispārējie principi, pēc kuriem kādreizējās valsts bankas darbiniekiem piešķirtas noteiktas akciju iegādes kvotas, - tajā nav minēts pat neviena cilvēka vārds un uzvārds.

Taču SEB banka joprojām kategoriski ir pret šo dokumentu publiskošanu: „Pieprasītie dokumenti ir saistīti ar darbinieku atlīdzību un cita veida motivēšanu, un tie nav publiskojami pēc privātpersonas, kurai ar likumu nav dotas šādas tiesības datus iegūt, pieprasījuma.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...