Bet citādi, ak, cienījamā kundze, viss kārtībā, viss kārtībā: paziņojums saistībā ar Artjoma Babenko lietu
Aigars Strupišs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs01.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Plašsaziņas līdzekļos pēdējās dienās plaši tiek apspriests Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2024. gada 13. augusta lēmums, ar kuru tika atcelts apcietinājums aizdomās turētajam Artjomam Babenko. Ņemot vērā publiskajā telpā izteiktās šaubas par tiesas darbu, tostarp izplatīto nepatieso informāciju par Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetenci, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs sniedz paziņojumu:
Pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu, Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetencē ietilpst tiesnešu darba izvērtēšana, lai lemtu par iespējamu disciplinārlietas ierosināšanu. Tajā skaitā arī iepazīties un izvērtēt tiesas nolēmumus, kuru tiesiskums vai kvalitāte tiek apšaubīta publiskajā telpā.
Ir ļoti svarīgi saprast, ka, pildot šo funkciju, Augstākās tiesas priekšsēdētājam nav tiesību grozīt pārbaudāmos nolēmumus pēc būtības. Vērtēta tiek tikai tiesneša rīcība Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajās robežās, proti, vai tiesnesis lietas izskatīšanā ir pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu, rupju neuzmanību, rupju ētikas pārkāpumu vai nav pildījis savus amata pienākumus. Tas, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs nepiekrīt nolēmumā tiesneša veiktajai tiesību normu interpretācijai vai faktisko apstākļu vērtējumam, nevar būt pamats disciplinārlietas rosināšanai.
Reti izņēmumi, kad nolēmuma saturam ir nozīme, varētu būt gadījumos, kad, piemēram, pārbaudāmā nolēmuma interpretācija neatbilst Senāta judikatūrai un tiesnesis nav pamatojis atkāpšanos no judikatūras, kad nolēmumā vispār nav sniegta argumentācija u.tml., proti, klaju un acīmredzamu pārkāpumu gadījumos. Esmu par šādiem gadījumiem gan rosinājis disciplinārlietas, gan nosūtījis tiesnesi uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju kvalifikācijas ārpuskārtas pārbaudei.
Savas kompetences ietvaros, iepazīstoties ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2024. gada 13. augusta lēmumu, nesaskatu tīšu likuma pārkāpumu lēmuma pieņemšanā, amata pienākumu nepildīšanu vai lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību vai ētikas pārkāpumu, kas dotu tiesisku pamatu disciplinārlietas rosināšanai. Drošības līdzeklis tika atcelts, jo izmeklēšanas procesā tika pieļauti kriminālprocesuālie pārkāpumi, lēmums ir argumentēts.
Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā valstī ir izveidota speciāla kriminālprocesuālā kārtība, kas regulē personas un valsts attiecības gadījumos, kad ir nepieciešams noteikt personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un piemērot par to sodu. Neatkarīgas un kompetentas tiesu sistēmas uzdevums ir nodrošināt valsts varas darbības tiesiskuma kontroli. Arī konkrētajā gadījumā tiesa ir veikusi tiesiskuma kontroli, vērtējot drošības līdzekļa – apcietinājuma – pamatotību.
Proti, tiesa ir vērtējusi, vai attiecīgā kriminālprocesa ietvaros nav pārkāptas personas pamattiesības un ir ievērotas nepieciešamās kriminālprocesuālās tiesību normas. Minētās tiesiskuma kontroles rezultātā tiesa nonāca pie secinājuma, ka personas apcietināšanai nav pamata.
Latvijā ir izveidota tiesiskuma kontroles sistēma, arī šajā gadījumā tā ir veikusi savu funkciju. Apcietinājums kā bargākais drošības līdzeklis būtiski ierobežo personas pamattiesības, tāpēc likums tā piemērošanai izvirza stingrus noteikumus, kas jāievēro visiem kriminālprocesa dalībniekiem. Tas nozīmē, ka personu var aizturēt un apcietināt tikai uz tiesiska pamata, atbilstoši kriminālprocesa kārtībai, ievērojot skaidri noteiktu procedūru. Atkāpes no šīs kārtības vai procedūras pārkāpumi nav pieļaujami.
Papildus jānorāda, ka pēc Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2024. gada 13. augusta lēmuma pieņemšanas kriminālprocesa virzītājam bija un ir likumā noteiktā rīcības brīvība, lai piemērotu citu, alternatīvu drošības līdzekli, kas novērstu risku aizdomās turētai personai pamest valsti.
Sabiedrības viedoklim par tiesām kā vienu no demokrātijas institūtiem ir īpaša nozīme. Sabiedrības uzticēšanās tiesām nozīmē to, ka sabiedrība atzīst tiesas nolēmumu leģitimitāti pat tad, ja tā nepiekrīt tam saturiski. Tādējādi ļoti svarīga kļūst tiesas nolēmumos ietvertā argumentācija un tiesu iesaistīšanās komunikācijā ar sabiedrību. Konkrētajā gadījumā iespēja atklāt un detalizēti skaidrot tiesas nolēmumu ir ierobežota, jo to pašreizējā kriminālprocesa stadijā aizsargā izmeklēšanas noslēpums. Vienlaikus, reaģējot uz sabiedrības šaubām par tiesiskumu, veicot pārbaudi, esmu konstatējis, ka nav pamata apšaubīt tiesas darbu.
Vēršu arī plašsaziņas līdzekļu uzmanību uz būtisku lomu sabiedriskās domas veidošanā un uzticēšanās tiesu varai stiprināšanā. Tiesa un tiesnesis demokrātiskā tiesiskā valstī nav ārpus kritikas. Taču demokrātijas saglabāšanas interesēs kritikai jābūt pamatotai, konstruktīvai un argumentētai. Tāpēc aicinu gan žurnālistus, gan tiesu varai piederīgās personas publiskajā telpā par tiesu darbu izteikties profesionāli un argumentēti, izmantojot objektīvi pārbaudītus faktus.
Patiesai, kvalitatīvai un precīzai informācijai ir īpaša nozīme šodienas ģeopolitiskajā situācijā, kurā viens no mūsu ienaidnieku veidotajiem naratīviem ir “Latvija kā neizdevusies valsts, kurā demokrātija nav iespējama”. Ja kāda rīcībā ir fakti par tiesnešu prettiesisku rīcību, tie jānodod kompetentām iestādēm, nevis uz pieņēmumu pamata, izmantojot vienpusēju informāciju, jāveido un jāizplata sazvērestības teorijas.
Latvijā ir izveidota un sabiedrības interesēs darbojas tiesībaizsardzības iestāžu sistēma, kura nodrošina šo funkciju veikšanu likumā noteiktā kārtībā. Aicinu šo kārtību ievērot un respektēt, jo tikai tā mēs varam nodrošināt sabiedrības drošību un labklājību.
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
