Bez kādiem tiesas spriedumiem un pat oficiāliem lēmumiem VID iznīcina uzņēmējdarbību
Pietiek lasītājs06.09.2017.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Pirms divām nedēļām mūsu partneruzņēmums no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) caur EDS saņēma vēstuli (tā lasāma zemāk), kura, mūsuprāt, skaidri parāda, kāda visatļautība pašlaik valda Latvijā: bez kādiem tiesas spriedumiem un pat oficiāliem lēmumiem, vienkārši uz aizdomu pamata VID ierēdnis, kurš ne par ko neatbild, ar vienu rokas vēzienu faktiski iznīcina konkrēta uzņēmuma uzņēmējdarbību – šī uzņēmuma partnerus informē, ka labāk ar šo uzņēmumu nesadarboties, citādi būs problēmas.
Jā, ir zināms, ka VID apgalvo, ka tas cīnoties ar ēnu ekonomiku. Un šāda būtu šī cīņa? Mūsu kompānijai no VID bija tikai informācijas pieprasījums, uz kuru mēs viņiem atbildējam, nekādu tālāku darbību no viņu puses nebija, - un tagad, izrādās, viņi mūsu partneriem izsūta šādas vēstules.
Protams, ka uzņēmumi, kas saņems šādu vēstuli, izvēlēsies ar mums vairs nestrādāt, - kāpēc gan viņiem būtu vajadzīgas problēmas ar VID? Bet kādas VID ir tiesības izsūtīt šādas vēstules bez tiesas sprieduma? Kurš no VID par to atbildēs? Kurš segs uzņēmuma zaudējumus? Ir acīmredzami – pašlaik VID vienkārši dara, ko grib, bez jebkādas atbildības.
Šodien biju administratīvās tiesas Rīgas tiesu namā, un no tiesu saraksta 80% lietu ir pret VID, - vai tas ir normāli? Un vai uzņēmējdarbība var plaukt, ja šī iestāde rīkojas tik patvaļīgi? Protams, ka ne.
Rīgā, xx.xx.2017., Nr. 67.11.x-x/xxxxx, SIA “A.”, paziņošanai EDS - Par riska informāciju
A.god. X.XXXXX kgs!
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), ievērojot “Konsultē vispirms” principu, konstruktīvas sadarbības ar nodokļu maksātājiem veicināšanai un augsta nodokļu saistību brīvprātīgas izpildes līmeņa sasniegšanai, aicina pārbaudīt SIA “A.” (NMR kods 4010XXXXXXX) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijās deklarēto informāciju, vēršot uzmanību uz darījumiem ar SIA “B.” (NMR kods 4020XXXXXX).
Izvērtējot SIA “A.” PVN deklarācijās par periodu no 2017.gada 2.janvāra līdz 2017.gada 31.jūlijam deklarēto informāciju, konstatējām, ka deklarāciju PVN1 pārskata I daļā “Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” deklarējāt darījumus ar SIA “B.” (darījumu vērtība bez PVN 121000,00 EUR, PVN vērtība 21 000,00 EUR).
Lai gan komersantam ir brīvas iespējas izvēlēties darījumu partneri, taču tam ir jāizvērtē, kādus riska elementus ietver darījums, kurā tas iesaistās[1], jo komersants ir atbildīgs par normatīvo aktu prasībām un darījumu faktiskajai norisei neatbilstošu dokumentu iegrāmatošanu grāmatvedības reģistros.
Mūsu rīcībā esošā informācija norāda, ka SIA “A.” periodā no 2017.gada janvāra līdz jūlijam, bija iesaistīta SIA “B.” darījumu shēmā.
Papildus informējam, ka precēm, kuras saņemtas no SIA “B.” ir neskaidra un apšaubāma izcelsme un liecina par iespējamu SIA “A.” iesaistīšanos darījumu ķēdē ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības pievienotās vērtības nodokļa veidā, tādējādi samazinot budžetā maksājamo PVN par 26 000,00 EUR.
Ar izpratni vērtējam apstākli, ka SIA “A.” nevar ietekmēt savu sadarbības partneru nodokļu disciplīnu, taču šis apstāklis ir ņemams vērā, vērtējot SIA “A.” un tā darījumu partneru savstarpēji noformētos darījumus un turpmāko sadarbību. Aicinām izvērtēt sadarbību ar minēto darījumu partneri, kā arī pievērst uzmanību turpmāko sadarbības partneru izvēlei, lai izvairītos no iesaistīšanās šādās un līdzīgās ar iespējamo krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokli saistītās darbībās.
Attiecīgi VID turpmākajos taksācijas periodos veiks SIA “A.” PVN deklarācijās deklarēto darījumu partneru un valsts budžetā maksājamās PVN summas monitorēšanu, lai izlemtu par kontroles pasākumu nepieciešamību Jūsu uzņēmumā.
Lai novērtētu darījuma partnera uzticamību un noteiktu darījuma risku, un atbildīgi pieņemtu lēmumu par darījuma veikšanu vai atteikšanos no tā, VID mājaslapā ir pieejama VID publiskojamo datubāze (www.vid.gov.lv → Publiskojamo datu bāze), kurā varat iegūt informāciju par VID reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem, pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem, kases aparātiem, kases sistēmām, specializētajām ierīcēm vai iekārtām un darījumu apliecinošām kvītīm, VID izsniegtajām licencēm akcīzes preču aprites jomā, Eiropas Savienības dalībvalstu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām un akcīzes nodokļa maksātājiem, nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanu normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos, kā arī VID administrēto nodokļu (nodevu) parādiem. Tāpat VID mājaslapā ir publicēts arī informatīvais materiāls “Valsts ieņēmumu dienesta ieteikumi darījuma partnera un darījuma riska novērtēšanai” (www.vid.gov.lv → Nodokļi → Noderīgi → Riskanto nodokļu maksātāju grupas → VID vadlīnijas), kurā apkopoti iespējamie informācijas iegūšanas avoti, ko varat izmantot, veicot riska novērtēšanu, kā arī sniegti iespējamo risku novērtēšanas piemēri.
Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu analīzes daļas vadītāja I.Spirka
[1] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 3.maija sprieduma lietas Nr.SKA-103/2005 14.punkts
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
