Bezbērnu Rubesa un citi „Vecāki par labāku izglītību” uzdodas par organizāciju, taču „piemirsuši” par tādu reģistrēties
Pietiek lasītājs19.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās portālā Delfi ar interesi izlasīju rakstu, kurā kāda man līdz šim nezināma organizācija „Vecāki par labāku izglītību” uz viena viļņa ar Jauno konservatīvo partiju „aicina Latvijas valdību nopietni pievērsties Latvijas Universitātes (LU) pārvaldības kvalitātes uzlabošanai”, kā arī norāda, ka „šajā kontekstā arī nav pieļaujama apšaubāmo rektora vēlēšanu rezultātu apstiprināšana”.
Cilvēki, kas esot šajā organizācijā, ir diezgan interesanti – sākot no valsts naudas profesionālās slaucējas Baibas Rubesas, kura gan nevarētu pretendēt uz vecāka statusu, jo nevienu bērnu nav ne laidusi pasaulē, ne arī adoptējusi, līdz profesionālajam mahinatoru apkalpotājam Ralfam Vīlandam, atkritumu politbiznesmenim Mārim Simanovičam, bēdīgi slavenās Prudentia pārstāvim Kārlim Krastiņam un Vienotības „nesavtīgajam” megasponsoram Normundam Bergam.
Vairāku šo rakstu parakstījušo ļaužu uzvārdi pēdējā laikā ir manīti saistībā ar nu jau bēdīgi slaveno akciju sabiedrību Olainfarm, - piemēram, gan Signes Balderes-Sildedzes apkalpotājs Vīlands, gan viņas uzticības persona Krastiņš.
Taču tas jau ir labu laiku zināms, ka Olainfarm izsūcējiem ir pietiekami skaidrs, ka naudas uzņēmumā palicis vēl pāris mēnešiem, tā ka laiks meklēt jaunu barotavu – un Latvijas Universitāte ar tās iespaidīgajiem īpašumiem labi varētu noderēt: ja nesanāca rektora amatā iestumt tagadējo Olainfarm padomē ielikto Gundaru Bērziņu, tad vienmēr var pamēģināt ar kādu citu kandidātu.
Toties jo interesantāks, manuprāt, ir fakts, ka, izrādās, šāda organizācija „Vecāki par labāku izglītību” Latvijas oficiālajos nav reģistrēta. Ir gan atrodama jau sen dibināta organizācija „Vecāki par izglītību”, bet ne biedrības, ne nodibinājuma, kuras sastāvā būtu bezbērnu Rubesa un pārējie nosauktie „organizācijas” pārstāvji, oficiālajos reģistros nav.
Līdz ar to varianti ir tikai divi – vai nu „organizācija” ir vienkārši blēžu kopums, vai arī šie cilvēki, kuri rakstā aicina citus ievērot likumus un formalitātes, paši jūtas stāvam pāri normatīvo aktu regulējumam. Tā sacīt – gribam, saucamies par „organizāciju”, gribam, vēl kaut kā. Kas jums par darīšanu?
Red. piez. Ne Krastiņš, ne Bergs, ne LU mācībspēks Andris Ambainis, kurš arī ir raksta parakstītāju vidū, uz viņiem uzdotajiem jautājumiem par „organizāciju” „Vecāki par labāku izglītību” atbildēt nevēlējās. Taču, pēc visa spriežot, „organizācija” patiesībā ir vienkārši neformāla iniciatīvas grupa, kā tas aprakstīts līdzīga nosaukuma Facebook lapā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
