Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās lasu ziņas un brīnos. Ne jau tajā labākajā nozīmē. Proti 22.janvārī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) publiski pauž sašutumu par Vidzemes rajona tiesas Limbažos spriedumu lietā pret bijušo VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas miljonāru Oļegu Osinovski un apšauba tiesneša Kārļa Jansona profesionalitāti. Vēlāk Bordāns lemšot, vai tiesneša Jansona darba kvalitātes izvērtēšana būs jānodod Tiesnešu disciplinārkolēģijai.1
Atgriezīsimies uz īsu brīdi pagātnē. 2015.gadā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis kriminālprocesu pret VAS „Latvijas Dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni par kukuļa lielā apmērā piedāvājuma pieņemšanu, liecina KNAB informācija. Birojā norāda, ka iegūto pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka kukulis saņemts saistībā ar LDz meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" iepirkumu. "Šajā gadījumā varam runāt par tiešām lielu kukuli - tas ir teju 500 000 eiro apmērā," atzina KNAB pārstāve Laura Dūša, atturoties sniegt plašāku informāciju, par kādu uzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" iepirkumu ir runa. Aizdomās turētajai personai ir piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.2
Tieši «Latvijas Dzelzceļa» (LDz) līdzšinējā vadītāja Uģa Magoņa krimināllietas un ar to strādājošo izmeklētāju dēļ Juta Strīķe esot gribējusi turpināt savu iesākto darbu KNAB. Žurnālam «Ir» Strīķe atklājusi: «Šīs lietas un to darbinieku dēļ, kas pie tās strādāja, es negāju projām.» Lai arī KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka noteiktie darba pienākumi to neparedz, pie Magoņa lietas Strīķe darbojusies, liekot lietā gan savas zināšanas, gan kontaktus «gluži kā mežabrālis/māsa, proti, slepus». Kā žurnālam norādījis KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs, ir apsveicami, ka KNAB darbinieki spēj mobilizēties pat tik sarežģītos un demotivējošos apstākļos, kādi valda birojā.3
Tā, apkoposim pagātnes vēstījumu. 2015.gadā KNAB aizturēja U.Maigoni, un visā šajā procesā ļoti lielu lomu jeb nopelnus sev pierakstīja J. Jurašs un J.Strīķe. Uzsveru, līdzšinējie tieslietu ministra J.Bordāna partijas kolēģi (J. Strīķe gan jau ir mirusi.)
Savukārt tagad J.Bordāns paziņo, ka vienā no gadsimta lietām, ko izmeklēja kristāldzidrie un godīgie bijušie KNAB izmeklētāji un pēcāk viņa partijas biedri, tiesnesis ir nosodāms, jo nav pieņēmis notiesājošu spriedumu. Respektīvi, J.Bordāns atkal nodemonstrēja totālo bezkompromisa taisnīgumu, kā iejaucoties tiesas spriešanā, tā arī pārkāpjot nevainīguma prezumpciju.
Viss jau būtu labi, bet kādas varētu būt šī nekompetentā ministra vietas aizpildītāja paziņojuma sekas? Nu, nekas baigi sarežģīti nav jāmin. Sāksim ar to, ka eksistē tāda nevainīguma prezumpcija. Nevainīguma prezumpcija ir krimināltiesībās vispāratzīts princips, kas noteic, ka ikviena persona ir nevainīga, līdz tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.
Nostiprināts tas ir gan Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartas 48. pantā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14. pantā un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 11. pantā, gan Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā, likuma “Par tiesu varu” 23. pantā un Kriminālprocesa likuma (KPL) 19. pantā. Uhh, piekritīsiet, sanāca diezgan plašs normatīvo aktu uzskaitījums, kurus tieslietu ministrs ir pārkāpis.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) savā spriedumā ir pateikusi: nevainīguma prezumpcija ir pārkāpta, ja attiecīgais lēmums vai oficiālais paziņojums var radīt priekšstatu par to, ka persona ir vainīga, kaut arī tās vaina nav konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Jebkas, kas rada iespaidu, ka tiesa vai amatpersona uzskata personu par vainīgu, pārkāpj nevainīguma prezumpciju. Nepastāvot spēkā esošam notiesājošam spriedumam, fundamentāla atšķirība ir starp paziņojumiem par to, ka persona tiek turēta aizdomās, no skaidriem paziņojumiem par to, ka persona ir izdarījusi attiecīgo pārkāpumu. Būtiska nozīme ir to formulējumu izvēlei, ko valsts pārstāvji lieto savos paziņojumos saistībā ar personām, attiecībā uz kurām nav spēkā esoša notiesājoša sprieduma.4
Šajā konkrētajā gadījumā pats tieslietu ministrs ir paziņojis, ka apšauba tiesneša profesionalitāti pēc tam, kad kļuvis zināms, ka šis tiesnesis ir taisījis attaisnojošu spriedumu. Kā citādāk šo visu nosaukt, ja ne par to, ka J.Bordāns ar šādu paziņojumu pasaka, ka uzskata Magoni par vainīgu. Kā lai šādu Bordāna paziņojumu uztver tiesnesis, kurš taisījis spriedumu, vai apelācijas tiesas tiesneši, kuriem ir skaidrs, ko domā tieslietu ministrs?
Jāņem vērā, ka ECT atsaucas uz vairākiem saviem iepriekšējiem spriedumiem un lēmumiem, piemēram, lietā Allenet de Ribemont pret Franciju ECT bija noteikusi, ka 6. panta otrā daļa ir pārkāpta, ja kriminālnoziegumā apsūdzētai personai liek saprast, ka tā ir vainīga, pirms tas saskaņā ar likumu ir pierādīts. Visticamāk, ka pēc šāda Bordāna paziņojuma ir tikai laika jautājums, kad atkal būs prasība ECT pret Latviju.
Likuma “Par tiesu varu” 11.pants nosaka: valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību.
Nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā aizliegtas demonstrācijas un piketi tiesu ēku telpās. Jebkura tiesneša ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā.
Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu.5
Vai Bordāna paziņojumi nav iejaukšanās tiesas spriešanā?
Skaidrs, ka, lai attaisnotu savus bijušos un esošos partijas darboņus, Bordāns, izskatās, ir gatavs ne tikai aizmirst, ko māca Juridiskās fakultātes pirmo kursu studentiem, bet viņam arī vienalga, ka sakarā ar šādiem izteikumiem Latvijai var nākties maksāt kompensācijas.
Šajā ziņā jāpiekrīt advokātei Jeļenai Kvjatkovskai, kura ir paudusi: tiesu varai Latvijā ir jābūt neatkarīgai un tā nedrīkst tikt izmantota politiskā kapitāla vairošanai, kā tas diemžēl ir vērojams patlaban – pēc tam, kad Vidzemes rajona tiesa attaisnoja O. Osinovski un U. Magoni. Ir nepieņemami, ka bijušais KNAB darbinieks, tagadējais Saeimas deputāts J. Jurašs savu toreiz pavirši veikto darbu joprojām mēģina nomaskēt ar runām par "ietekmīgu vīru" interesēm, paziņojumā presei norādījusi J. Kvjatkovska.6
Es nezinu, vai U. Magonis ir vainīgs vai ne. Tas jānosaka tiesai atbilstoši tiem pierādījumiem, kuri ir tās rīcībā. Ja pierādījumu pietiek, jānotiesā, ja ne – tad jāprasa atbildība no tiem, kuri savulaik kaut ko nav izdarījuši.
Un nevajag tagad izmantot savus amatus un ietekmi, lai daži apslēptu savas pagātnes “āža” kājas, savukārt citi – runātu par bezkompromisa tiesiskumu, bet pēc darbībām vairāk atgādinātu nekaunīgu patvaļu. Ja šāds ir J. Bordāna un JKP tiesiskums, tad tādu labāk nevajag. Cerams, ka šajā jomā būs ko pateikt K. Kariņam. Ja tieslietu ministrs sāk runāt ko ļoti beztiesisku – vai viņam ir jābūt šādā amatā?
1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/bordans-sasutis-par-spriedumu-magona-un-osinovska-lieta-apsauba-tiesnesa-profesionalitati.d?id=52868075
2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/knab-magoni-tur-aizdomas-par-pusmiljona-eiro-kukula-pienemsanu.a140967/
3 https://www.apollo.lv/5927708/strike-saistiba-ar-magona-lietu-darbojusies-gluzi-ka-mezabralis-masa
4 https://hudoc.echr.coe.int/eng/#{%22itemid%22:[%22001-86086%22]}
5 https://likumi.lv/ta/id/62847-par-tiesu-varu
6 https://www.delfi.lv/news/national/politics/tiesu-sistemai-jabut-brivai-no-politiska-spiediena-pauz-osinovska-advokate.d?id=52868093
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
