“Bezkompromisa tiesiskums” mantas konfiscēšanas lietās – vai tiešām likumdevējs gaidīs nenovēršamo Satversmes tiesas spriedumu?
Pietiek lasītājs04.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek ar aizdomām vien, lai tiesa lemtu par mantas konfiskāciju. Šādi tiesas spriedumi gluži kā svaigi cepti pīrādziņi vai vienādi kā piparkūku sirsniņas kopš 2019.gada Ziemassvētkiem, kad stājās spēkā izmaiņas Kriminālprocesa likumā, tiesās tiek cepti viens pēc otra. Turklāt pietiek ar divām tiesu instancēm, lai tiktu pie galīgā tiesas sprieduma un tas stātos spēkā. Ko tur apgrūtināt Augstāko tiesu?!
Nedod, Dievs, ja Finanšu izlūkošanas dienestam kaut kas neiepatiksies jūsu bankas konta izrakstā! Nav svarīgi, vai esat saņēmis dividendes, aizdevumu, ienākumus no akciju tirdzniecības vai jebkāda cita veida nauda ieripojusi jūsu kontā. Atliks paskatīties metodiskajos materiālos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmēm, lai, pamanot kaut vienu no tām, jūsu kontam tiktu uzlikts arests un tiesa lemtu, ka nauda konfiscējama un ieskaitāma Latvijas valsts budžetā.
Vai jelkad, jebkur, jebkādā veidā vispār ir pastrādāts kāds noziegums, nav svarīgi. Bankas kontā ir kaut kas sarežģītāks par darba algas saņemšanu un produktu iegādes maksājumiem? Nu tad jau ir aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Un pilnīgi pietiek ar aizdomām, lai konts tiktu iztukšots par labu Latvijas valsts budžetam.
Satversmes tiesā pašlaik ir sāktas vismaz 14 lietas par 2019.gada 24.decembrī un 2018.gada 20.jūnijā spēkā stājušamies grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas ļauj bez jelkādiem pierādījumiem uz aizdomu pamata konfiscēt mantu.
Ko tad īsti apstrīd konfiscētās mantas bijušie īpašnieki? Vispirmām kārtām viņi norāda uz šo likuma izmaiņu neatbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 92.panta pirmajam un otrajam teikuma. Šie panti skan šādi:
91. pants: Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
92. pants: Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.
Un apstrīdētie Kriminālprocesa likuma panti ir 124.panta 6.daļa, 125.panta 3.daļa 126.panta 3.daļa, 627.panta 4. un 5.daļa, kā arī 631.panta 3.daļa.
Šīs likuma normas ir šādas:
124.panta 6.daļa: Kriminālprocesā un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme.
125.panta 3.daļa: Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme.
126.panta 3.daļa: Ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai. Ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu.
627.panta 4.daļa: Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums. Ar materiāliem, kas minēti lēmumā par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu, nepieļaujot pierādījumos minēto personu pamattiesību apdraudējumu, nodrošinot sabiedrības interešu aizsardzību un neapdraudot tā kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, no kura izdalīti materiāli, var iepazīties lietas dalībnieki. Procesa virzītājs rakstveidā brīdina par ziņu neizpaušanu saskaņā ar šā likuma 396. pantu
627.panta 5.daļa: Procesa virzītāja lēmumu par lūguma par iepazīšanos ar lietas materiāliem noraidīšanu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā, kas izskata procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Tiesa pieņem lēmumu par sūdzības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai noraidīšanu. Lēmums nav pārsūdzams. Lai tiesa izlemtu, vai iepazīšanās ar lietas materiāliem apdraud citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses vai traucē kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, tiesa var pieprasīt krimināllietas materiālus un iepazīties ar tiem.
631.panta 3.daļa: Izskatot sūdzību vai protestu, tiesa var atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un pieņemt šā likuma 630.pantā minēto lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams.
Savukārt 630.pants nosaka:
Tiesas lēmums par noziedzīgi iegūtu mantu
(1) Izskatot materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu, tiesai jāizlemj:
1) vai manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu;
2) vai ir zināms mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs;
3) vai kādai personai ir likumīgas tiesības uz mantu;
4) rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu.
(2) Ja tiesa atzīst, ka mantas saistība ar noziedzīgu nodarījumu nav pierādīta vai mantas izcelsme nav noziedzīga, tā pieņem lēmumu izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.
(3) Ja tiesa pieņem lēmumu izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu tādā kriminālprocesā, kas izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, tā papildus šā panta pirmajā daļā minētajam izlemj arī par mantas aresta atcelšanu.
(4) Ja krimināllieta, no kuras izdalīti materiāli, nodota tiesai, tiesa pieņem lēmumu izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.
Tātad ir skaidrs, ka ar “bezkompromisa tiesiskumu” saskārušās personas sūdzas par prezumpcijas par mantas noziedzīgo izcelsmi nesamērīgumu, kas ir pretrunā ar nevainīguma prezumpcijas būtību un aizkar tiesības uz taisnīgu tiesu. Tāpat sūdzas par to, ka nav tiesību pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu par konfiskāciju, lai gan pirmās instances lēmums bija par procesa izbeigšanu, kas aizskar tiesības uz taisnīgu tiesu. Sūdzas arī par to, ka nav tiesību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, kas aizskar tiesības uz taisnīgu tiesu.
Jau 9.decembrī Satversmes tiesa apvienotā lietā izskatīs vairākus iesniegumus par liegumu iepazīties ar procesa materiāliem. Šis būs pirmais Satversmes tiesas spriedums saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas tiesas procesiem. Tad arī redzēsim, vai likuma normas, kas bez pierādījumiem ļauj konfiscēt mantu, atbilst mūsu valsts pamatlikumam.
Tiesa, dažs varētu teikt – likumdevējs varētu būt pietiekami saprātīgs, lai negaidītu attiecīgo normu atzīšanu par klaji neatbilstošām Satversmei un pats tās labotu. Skaidra lieta, no 13. Saeimas neko tādu nevarēja sagaidīt. Bet no 14., kurā galu galā esot tik daudz tautsaimnieku un praktiski domājošu cilvēku?...
Saites uz Satversmes tiesas informāciju saistībā ar „konfiskācijas lietu” birumu:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
