Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

LR Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam dienesta automašīnā doties uz tirgu ir tiesības arī laikā, kas pašā Augstākajā tiesā tiek uzskatīts par darba laiku, - šāda satura atbildi Pietiek saņēmis no paša Bičkoviča, kuram bija uzdota virkne jautājumu saistībā ar viņa neseno Vidzemes tirgus apmeklējumu ar dienesta auto un neveiklajiem skaidrojumiem par šo braucienu. Ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem Bičkovičs gan neatbildēja, liekot Pietiek pārstāvim vērsties administratīvajā rajona tiesā.

Pēc tam, kad oktobra sākumā Bičkovičs ar savu dienesta auto Rīgas Vidzemes tirgū tika fiksēts brīdī, kad Augstākajā tiesā tikai beidzas darba laiks, viņš un Augstākās tiesas komunikācijas nodaļa skaidrojumos sapinās tik pamatīgi, ka lika Pietiek viņam uzdot virkni konkrētu jautājumu:

„1) pulksten cikos Jūs pametāt savu darba vietu šā gada 7. oktobrī?

2) pulksten cikos Jūs iebraucāt Rīgas Vidzemes tirgus teritorijā?

3) vai Jūs uzskatāt, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir tiesības personisku vēlmju dēļ pamest darba vietu pirms darba laika beigām?

4) kā Jūs skaidrojat to, ka Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece vispirms norādīja, ka Jūs esot ieradies Vidzemes tirgus teritorijā ap pulksten 16.30, bet pēc tam apgalvoja, ka šādu apgalvojumu neesot izteikusi un Jūs tirgus teritorijā esot ieradies pēc darba laika beigām?

5) kura no šīm atbildēm (vai abas) bija nepatiesa?

6) vai abas šīs atbildes bija saskaņotas ar Jums?

7) vai Jūs uzskatāt, ka LR Augstākās tiesas priekšsēdētājam pienākas melot arī šādās nenozīmīgās lietās?”

Taču oficiālajā atbildē uz šo iesniegumu Bičkovičs nav sniedzis atbildi ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem. Tā vietā viņš min tikai to, ka Augstākajā tiesā gan noteikts konkrēts darba laiks (no 8.30 līdz – atkarībā no nedēļas dienas – 16.00-18.00), taču kā tiesnesim likums viņam nenosakot ne dienas, ne nedēļas darba laika ilgumu.

Līdz ar to, kā atbildē paziņojis Bičkovičs, viņam kā „tiesnesim, kuram nav normēts darba laiks, atrašanās ārpus tiesas ēkas ir iespējama jebkurā laikā”. „Informēju, ka tiesnešu darbu reglamentē likums Par tiesu varu, kas nosaka, ka tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Likums Par tiesu varu nenosaka ne dienas, ne nedēļas darba laika ilgumu tiesnesim,” vēl piebilst Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Ņemot vērā, ka augstā amatpersona pretēji Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normām nav sniegusi atbildes uz tai uzdotajiem jautājumiem, Pietiek pārstāvis jau šonedēļ vērsīsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Ņemot vērā Pietiek pieredzi, gaidāms, ka pēc apmēram diviem gadiem tiesa varētu izlemt, vai Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir pienākums sabiedrībai sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.

Kā jau ziņots, kad Pietiek Augstākās tiesas komunikācijas nodaļai sākotnēji nosūtīja pirmos jautājumus saistībā ar augstās amatpersonas tirgus apmeklējumu, šajos jautājumos vēl netika atklāts, ka portāla rīcībā ir fotogrāfijas, no kurām redzams – kaut gan oficiāli Augstākās tiesas darba laiks piektdien beidzās 16.00 pēcpusdienā, Bičkovičs ar savu dienesta Audi A6 tirgū ieradies jau 16.01.

Nezinot par šo fotogrāfiju eksistenci, Augstākās tiesas komunikācijas nodaļa ar Bičkoviču saskaņotās atbildēs pirmdien paziņoja, ka „Jūsu lasītāja sniegtā informācija un pieņemtie minējumi neatbilst patiesībai. Augstākās tiesas priekšsēdētājs 7.oktobrī darba laikā Vidzemes tirgu nav apmeklējis. Iespējams, Jūs interesē informācija par priekšsēdētāja iegriešanos tirgū ceļā no darba uz mājām piektdien, 7.oktobrī pusstundu pēc Augstākās tiesas darba laika beigām, t.i. plkst.16.30”. Par to, ka Bičkovičam nebūtu saistošs Augstākās tiesas darba laiks, vēl nebija ne runas.

Pēc tam Pietiek Augstākās tiesas priekšsēdētājam atklāja, ka portāla rīcībā ir arī minētās fotogrāfijas, un, norādot, ka Bičkoviča iepriekšējās atbildes ir izrādījušās nepatiesas, aicināja sniegt „patiesas un godīgas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, kā arī atbildi uz vēl vienu jautājumu - vai Bičkoviča kungs uzskata, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam pienākas melot pat par šādām it kā sīkām un nenozīmīgām lietām, un kādu mācību viņš ir vai nav guvis no šī gadījuma”.

Taču uz šiem jautājumiem Bičkoviča preses pārstāve, vairs gan neminot konkrētus laikus, atbildēja tikai: „Vēlreiz apstiprinām, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs tirgū ieradās un atradās ārpus darba laika.” Tas, ka Bičkovičam nebūtu saistošs Augstākās tiesas darba laiks, joprojām netika pieminēts. Uz jautājumu, pulksten cikos Bičkovičs piektdienas pēcpusdienā pametis Augstākās tiesas ēku, atbilde netika sniegta, kaut jautājumā tika norādīts, ka atbildes nesniegšanas gadījumā tiks pieprasīta oficiāla informācija no Augstākās tiesas ārdurvju novērošanas kamerām.

Tā kā dienu iepriekš Bičkoviča atbildēs vēl bija skaidri minēta „priekšsēdētāja iegriešanās tirgū ceļā no darba uz mājām piektdien, 7.oktobrī pusstundu pēc Augstākās tiesas darba laika beigām, t.i. plkst. 16.30”, viņa preses pārstāvei tika uzdots precizējošs jautājums: „Vakar Bičkoviča kungs apgalvoja, ka tirgū ieradies 16.30. Vai tas pats tiek apgalvots arī šodien?”

Atbildot uz šo jautājumu, Bičkoviča pārstāve jau pilnībā ignorēja to, kas bija apgalvots iepriekšējās atbildēs: „Gan vakar, gan šodien atbildējām, ka AT priekšsēdētājs tirgū bija pēc darba laika, nefiksējot precīzu ierašanās laiku. Kā jau iepriekš minējām, tas varētu būt aptuveni pusstundu pēc darba laika beigām.”

Pēc šīs jaunās versijas izvirzīšanas Pietiek no Bičkoviča vēlējās noskaidrot, kura no viņa versijām īsti ir patiesa – pirmdienas paziņojums, kurā bija minēta "priekšsēdētāja iegriešanās tirgū ceļā no darba uz mājām piektdien, 7.oktobrī pusstundu pēc Augstākās tiesas darba laika beigām, t.i. plkst.16.30", vai otrdienas paziņojums, kurā jau tika apgalvots, ka "gan vakar, gan šodien atbildējām, ka AT priekšsēdētājs tirgū bija pēc darba laika, nefiksējot precīzu ierašanās laiku".

Uz šo jautājumu Bičkoviča pārstāve vairs nevarēja vai nevēlējās atbildēt. Tāpat Augstākās tiesas komunikācijas nodaļa neatbildēja uz uzdoto jautājumu: „Līdz ar to vēlētos precizēt - Jūs melojat pati pēc savas iniciatīvas vai Bičkoviča kunga uzdevumā?”

Kā jau ziņots, fotogrāfijas Pietiek saņēma no kāda lasītāja, kurš tām par tikšanos ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju bija pievienojis šādu aprakstu: „Viņš gan teica, ka viņam darba laiks līdz četriem un ka esot pa ceļam uz mājām iebraucis, bet pats ielicis čeku logā, kurš par stāvvietu izsists laiks - 16:01. Tikai viņš nezina, ka tas ir piefiksēts, tā ka, ja par to viņam jautājat, varat jau sākumā neminēt, ka skaidri redzams, ka 16os darbā vairs nebija gan, jo pa minūti neatlidos vis no Augstākās tiesas uz Matīsa tirgu, kaut vai būtu propelleris kā Karlsonam. Apmierināts gan nebija, burkšķēja kaut ko...”

Sākotnēji Bičkoviča pārstāve ar viņu saskaņotās atbildēs arī paziņoja, ka „Augstākajā tiesā dienesta automašīnu izmantošana privātām vajadzībām netiek pieļauta. Automašīna Audi A6, valsts numurs AA6659, cita starpā, saskaņā ar likuma Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu 5.2 panta ceturtās daļas 4.punktu, tiek izmantota arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja nogādāšanai no darba vietas uz dzīvesvietu un atpakaļ”.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...