Biedē ar alternatīviem koalīciju modeļiem

Iesaki rakstu:

Pirmdien politikas kuluāros izplatījās informācija, ka, valdības sarunām nonākot strupceļā, nav neiespējama koalīcija arī ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedalīšanos. Avoti šādām runām bija gan Vienotībā, gan ZRP, gan Saskaņas centrā (SC), radot iespaidu, ka šādas baumas izplatītas tīši, lai nervozētu sarunu partnerus, viņus spiežot izdarīt izšķiršanos par labu valdībai ar SC.

Vienā no variantiem tiek modelēts, ka ZZS varētu formāli atteikties no sadarbības ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, saraujot saikni ar viņa vadīto reģionālo partiju Latvijai un Ventspilij, no kuras deleģētajiem kandidātiem ZZS Saeimas frakcijā ievēlēti Dana Reizniece-Ozola un Jānis Vucāns. Gan Latvijai un Ventspilij pārstāvis Guntis Blumbergs, gan ZZS līderis Augusts Brigmanis šādu iespēju Pietiek noliedza, neapstiprinot arī, ka notiktu kādas sarunas ar SC vai Vienotību par alternatīviem koalīcijas modeļiem. „Tās visas ir tukšas runas. Mēs esam nobrieduši darbam opozīcijā, bet, protams, esam gatavi atbalstīt Vienotību, jo viņi jau būtu gatavi ar mums strādāt, tikai Zatlers ir iecirties,” teica Brigmanis.

Ja pirms gada atsevišķi Vienotības līderi jau vēlēšanu naktī mudināja koalīcijā aicināt arī SC, tagad šis atbalsts ir gājis mazumā, un neoficiāli tas tiek skaidrots arī ar tādiem taktiskiem apsvērumiem kā amatu sadale nākamajā valdībā. Ja koalīcijā būtu SC, tas ar savu 31 deputātu Saeimā pretendētu uz 5 ministrijām. Turklāt SC nepretendē uz premjera amatu un reprezentatīvo Saeimas spīkera krēslu, ko kāro gan ZRP, gan Vienotība – to gan vēlas Valdis Zatlers, gan labprāt labvēlīgā situācijā saglabātu arī Solvita Āboltiņa. Tradicionāli Saeimas priekšsēdētāja krēsls ir pat divu ministru portfeļu vērtē. Pirms gada tieši ar kuluāru vienošanos, ka ZZS saņems Satiksmes ministriju, tika skaidrota Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas iesēšanās Saeimas spīkeres vietā. Tagad SC neslēpj, ka vēlas satiksmes ministra portfeli.

Pašlaik izskan arī, ka 73 balsu koalīcijā, kurs SC būtu trešais partneris, Vienotība tomēr nepiekristu Valda Dombrovska virzīšanai premjera amatā, jo tad uz premjera partijas pleciem simboliski gultos atbildība par šādas valdības darbību. Tāpat tiek prognozēts, ka Vienotības Domē, kurā pārstāvēti reģionu cilvēki un kuras galavārdu par to vai citu koalīcijas modeli uzklausīs partija, neizdotos gūt vairākuma atbalstu valdībai kopā ar SC. Neoficiāli izskan versijas, ka viens no veidiem panākt lūzumu attieksmē pret SC aicināšanu valdībā gan ZRP, gan Vienotības biedru vidū varētu būt, ja Saskaņa sarautu saites ar Latvijas Sociālistisko partiju, ko vada Alfrēds Rubiks. 

Ja valdības koalīcijā kā trešais partneris tiktu iesaistīta Nacionālā apvienība, tā ar saviem 14 deputātiem Saeimā visticamāk varētu pretendēt uz krietni mazāku skaitu ministru portfeļu nekā SC. Tiek piesaukti trīs ministru portfeļi: aizsardzība Kārlim Krēsliņam un tieslietas Gaidim Bērziņam, kā arī izglītība Vinetai Poriņai. Uz Izglītības un zinātnes ministriju kā sev ideoloģiski svarīgu jau ir pieteikusies arī ZRP, ministra amatam nosaucot uz radikālām reformām gatavo Robertu Ķīli, par ko noprotams, ka potenciālajiem koalīcijas partneriem varētu būt iebildumi. Nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks Pietiek norādā, ka „Ķīlis nodarbosies ar eksperimentiem”, bet Nacionālā apvienība esot gatava ar koalīcijas partneriem vienoties, ka nevirzīs visus savus programmatiskos uzstādījumus, piemēram, par tūlītēju pāreju uz apmācību latviešu valodā, ja vien būtu kopīga izpratne, kādā laika posmā tas pakāpeniski īstenojams. Nacionālā apvienība izglītības ministra amatā redzētu savu kandidāti Vinetu Poriņu, un noprotams, ka tai nav pieņemamas ZRP piedāvātās reformas - tāpat kā Vienotībā pārstāvētajiem augstskolu mācībspēkiem.

Kuluāros izskan, ka šauri partijisku interešu dēļ Nacionālā apvienība nemaz nevēlas iesaistīties valdībā kopā ar ZRP un Vienotību. Kuluāros tiek lēsts, ka Nacionālā apvienība sevi šādā gadījumā uzskatītu par ieguvēju ilgtermiņā, jo latviešu vēlētājs pēc trim gadiem 12. Saeimas vēlēšanās varētu sodīt ZRP un Vienotību par SC aicināšanu koalīcijā, tādējādi latviskais elektorāts varētu tikt pārdalīts par labu nacionāļiem. Nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks Pietiek noliedz, ka partija vadītos pēc šādiem apsvērumiem, jo tas būtu „spēlēt pēc veciem noteikumiem”, bet kopš Visu Latvijai saplūšanas ar TB/LNNK tā vairs nenotiekot.

Katrai partijai ir arī savi taktiskie apsvērumi, kādēļ valdība ar SC tām būtu politiski izdevīga pie nosacījuma, ja atbildību par šo lēmumu uzņemtos kāds cits politiskais spēks. Daļēji tieši ar pirms gada deklarēto atbalstu SC, nevis Nacionālās apvienības aicināšanai valdībā partijas iekšienē tiek skaidrots tas, ka Vienotības vēlētāji nupat masveidā izsvītroja Aigara Štokenberga vārdu, liedzot viņam vietu jaunajā Saeimā. Tādēļ līdzīgi kā Nacionālā apvienība uz elektorāta pārdali šādi cer arī Vienotība, ja izdotos nodemonstrēt, ka ar SC aicināšanu koalīcijā atbildīga ir ZRP.

Seko mums