Biedrības “Zero Waste Latvija” un “Zaļā brīvība” aicina apturēt katlumājas būvniecības ieceri Krustpils ielā
Biedrības “Zero Waste Latvija” un “Zaļā brīvība”01.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Biedrības “Zero Waste Latvija” un “Zaļā brīvība” izsaka iebildumus pret jaunas katlumājas būvniecību Rīgā, blīvi apdzīvotā vietā Dārzciema apkaimē, īpaši, ja tiek izmantots no atkritumiem iegūts kurināmais (NAIK). Aicinām uzņēmējus, Rīgas Domi un valsts institūcijas fokusēties uz ilgtspējīgiem centralizētās siltumapgādes risinājumiem un atkritumu problēmu risināt, veicinot aprites ekonomiku, nevis atkritumu sadedzināšanu.
Publiskajā būvniecības ieceres apspriešanā par katlumāju Krustpils ielā savākts ap 6000 balsu, no kurām lielākā daļa iebilst pret šo ieceri. Iedzīvotāju bažām ir pamats, un tās ir līdzīgas kā citu pārējo iecerēto atkritumu reģenerācijas iekārtu būvniecības gadījumā.
2024. gada jūnijā Saeimā tika skatīta iedzīvotāju “Mana balss” iniciatīva “Par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām", kurā iedzīvotāji lūdz noteikt minimālu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām līdz tuvākajām apdzīvotajām vietām.
Saeima atbildīgajām iestādēm uzdeva sagatavot precīzus datus par dedzināšanai paredzēto atkritumu apjomu, reģenerācijas ietekmi uz klimata mērķiem, sabiedrības veselību un vajadzību pēc saražotās enerģijas. Tāpat Saeimā plānots skatīt, vai pašreizējais regulējums efektīvi pasargātu iedzīvotājus no potenciāli radītā piesārņojuma un nodrošinātu Satversmē nostiprinātās tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē.
Attiecībā uz plānoto katlumāju Krustpils ielā ir jāuzdod šie paši jautājumi. Pirms Saeima ir izskatījusi jautājumu par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām, aicinām uz laiku apstādināt būvniecības ieceri, lai tiktu gūta pārliecība par kaitīgas ietekmes neesamību.
Ir vajadzīgs pielietot Eiropas Savienības piesardzības principu un neapstiprināt katlu mājas būvniecību pirms pilnvērtīga izvērtējuma uz vides kvalitāti un sociālo labklājību, neskatoties uz plānotās iekārtas relatīvi mazo jaudu.
Vai importēsim atkritumus?
Informācija par to, cik daudz dedzināšanai piemērotu atkritumu Latvijā tiek radīti un cik tādi būs nākotnē, ņemot vērā ES pārstrādes un atkritumu samazināšans mērķus, šobrīd nav viennozīmīga. Ļoti iespējams, ka pieejamais NAIK daudzums, īstenojot šībrīža dedzinātavu ieceres, Latvijas teritorijā būs nepietiekams. Tas rezultētos situācijā, kurā pastāv būtisks risks atkritumu importam un ar to saistītiem vides un sociālajiem riskiem.
Vairākās Eiropas valstīs jau šobrīd vērojama atkritumu reģenerācijas staciju pārmērīga kapacitāte, kas noved pie situācijas, ka valstī tiek ievesti atkritumi tieši dedzināšanas nolūkam.
2024. gada jūnijā, skatot atkritumu dedzināšanas jautājumu Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā, tika identificēts uzticamu datu trūkums par iespējamiem nešķirotajiem pārstrādei nederīgajiem atkritumu apjomiem un par to morfoloģisko sastāvu, kurus plānots dedzināt iecerētajās rūpnīcās, identificējot iespējamos draudus pārāk lielu atkritumu reģenerācijas jaudu plānošanā.
Atbildīgajām iestādēm tika uzdots sagatavot precīzus datus par dedzināšanai paredzēto atkritumu apjomu, reģenerācijas ietekmi uz klimata mērķiem un vajadzību pēc saražotās enerģijas.
Vēlamies atgādināt, ka atkritumu dedzināšanu, arī koģenerācijas stacijās, nevar uzskatīt par ilgtspējīgu vai par pārstrādes risinājumu.
Vai Rīgā vajag vēl vienu katlu māju?
Siltumenerģijas ieguvei plānots izmantot biomasu, kas veidos 90% no kurināmā materiāla. Lai gan projekta attīstītājs norāda, ka vēlas veicināt centralizētās siltumapgādes konkurētspēju Rīgā, uzskatām, ka daudz svarīgāk būtu veicināt un fokusēties uz ilgtspējīgiem centralizētās siltumapgādes risinājumiem, īpaši ņemot vērā gaisa piesārņojumu Rīgā. Saražoto siltumenerģiju paredzēts nodot AS “Rīgas siltums” siltumtīklos, kur jau šobrīd ir pietiekami daudz siltumavotu.
Tāpat iecerei būtu nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, kas nav darīts.
Nav skaidrs, kāpēc dedzināsim
Lai gan nenoliedzami nepieciešams samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, aicinām valsts institūcijas veikt nepieciešamos atkritumu apjoma mazināšanas “mājasdarbus”, uz kuriem vairākkārt norādījusi arī Eiropas komisija, aicinot Latviju pievērsties atkritumu pārstrādei, bioloģisko atkritumu dalītai vākšanai un materiālu atkalizmantošanai.
Biedrība “Zero Waste Latvija” vairakkārt vērsusies gan Saeimā, gan pašvaldībā ar aicinājumu par prioritāti izvirzīt bioloģisko atkritumu dalīto vākšanu, ņemot vērā, ka šie atkritumu veido 40% no atkritumiem.
Ņemot vērā augstākminēto, šo būvniecības ieceri neatbalstām un aicinām apturēt ieceres procesu, kamēr Saeimā nav izskatīts jautājums par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām.
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
