Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Jums kādu laiku atpakaļ bija interesants raksts par Latvenergo padomes locekļiem un to reputāciju. Rakstā bija minēts arī cilvēks ar diskutablu reputāciju Mārtiņš Bičevskis, kas ir padomes priekšsēdētājs arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Taču VNĪ padomē ir vēl kāds mazāk populārs cilvēks ar it kā neapšaubāmu reputāciju un kompetenci - Ansis Grasmanis. Interesanta šī persona kļūst Swedbankas naudas atmazgāšanas skandāla kontekstā. Paskatieties viņa CV - Swedbankas valdes loceklis, kas atbildīgs par finansēm no 2010. līdz 2016. gadam. 2016. gadā FKTK banku sodīja par naudas atmazgāšanu ar 1,4 mlj EUR sodu, un Grasmanim nācās banku pamest. Pašlaik šis cilvēks darbojās kādā no Ukrainas bankām un vienlaikus sēž nozīmīga valsts uzņēmuma padomē!” – šādu vēstuli Pietiek šajās dienās saņēma no kāda lasītāja. Šodien publicējam VNĪ oficiālo informāciju, kā arī VNĪ vadības un paša Anša Grasmaņa skaidrojumus.

VNĪ oficiālā informācija

Ansis Grasmanis ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi" padomes loceklis kopš 2017. gada 2. maija.

A. Grasmanis vairāk nekā piecpadsmit gadus strādājis vadošos amatos gan Latvijā, gan starptautiskos uzņēmumos ārpus tās robežām. Papildus tiešās atbildības jomām bijis arī padomes loceklis daudzu uzņēmumu padomēs, tostarp Rīgas Fondu biržas padomes priekšsēdētājs. Kā Finanšu pārvaldes vadītājs pārraudzījis Swedbank Latvia piederošo un izīrēto īpašumu apsaimniekošanu un uzņēmuma iepirkumu daļu. Vairākus gadus strādājis Londonā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā kā auditors un Pricewaterhouse Coopers Londonas birojā par vecāko grāmatvedi un konsultantu.

A. Grasmanis ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātē matemātikas specialitātē, sertificēta grāmatveža (FCCA) un finanšu resursu vadības (FCT) kvalifikācijas.

VNĪ vadības skaidrojums

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk- VNĪ) padomes loceklis Ansis Grasmanis amatā ir iecelts konkursa kārtībā.  Finanšu ministrija 2017.gada 23.janvārī izsludināja atklātu konkursu VNĪ padomes locekļu atlasei. Vairāk informācijas par konkursu šeit: http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/nozares_zinas/vni/54919-

Kopumā komisijā tika saņemti 18 pieteikumi uz padomes locekļu amata vietām. Visi pretendenti iesniedza apliecinājumu par atbilstību prasībām padomes locekļa amatam un par nevainojamu reputāciju. Nominācijas komisija 2017. gada 25. aprīļa sēdē nolēma ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim apstiprināt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” padomes locekļa amatā kandidātu (A.Grasmani), kurš ieguva komisijas augstāko novērtējumu.

Atbilstoši 2017. gada 2. maijā akcionāru sapulcē pieņemtajam lēmumam, A. Grasmanis tika ievēlēts VNĪ padomes locekļa amatā. VNĪ padome, kuras sastāvā darbojas A. Grasmanis, īstenojusi uzņēmuma jaunās valdes atlasi un apstiprināšanu, vadījusi vērienīgu pārmaiņu īstenošanu uzņēmuma efektīvai, ilglaicīgai un sekmīgai valsts nekustamo īpašumu pārvaldībai.

Anša Grasmaņa skaidrojums

Manā vairāk kā 10 gadu profesionālā darba pieredzē Swedbank esmu atbildējis par samērā plašu jautājumu loku.

2006.gadā pievienojos Swedbank komandai un līdz 2009. gada vasarai biju Risku vadības daļas vadītājs, ieviešot jaunu riska kapitāla programmu, kā arī pārraugot riska vadības nodaļas.

No 2009. gada līdz 2010. gada vidum vadīju Kredītvadības pārvaldi, atbildot par bankas kredītanalīzi un kredīkomitejas darbu, kā arī par bankas kredītprocesiem un to izmaiņām saskaņā ar Swedbank grupas iekšējām pārmaiņām.

No 2010. gada vadīju Finanšu pārvaldi, atbildot par Analīzes un plānošanas daļu, kā arī pārraugot Makroekonomikas, Juridisko, Saimniecības, Darbības ekselences daļas.

Esmu ņēmis dalību vai vadījis daudzus pārmaiņu procesos, kas veicināja Swedbank attīstību mainīgā ārējā vidē - gan makroekonomikas, gan konkurences, gan banku regulācijas izmaiņu dēļ.

Esmu bijis valdes/padomes loceklis vairākos Swedbank meitasuzņēmumos, piemēram, Swedbank īpašumi, Atklātais pensiju fonds, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, līzinga uzņēmumi,  kā arī vadīju bankai nozīmīgus stratēģiskus biznesa iegādes projektus.

Esmu pārstāvējis Swedbank Latvijas ārvalstu investoru padomē, atbildējis par ilgstpējas jautājumiem.

Ceru, ka būšu atbildējis!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...