Bijušais "Swedbank" finanšu pārraugs - tagad padomes loceklis "Valsts nekustamajos īpašumos"
PIETIEK24.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Jums kādu laiku atpakaļ bija interesants raksts par Latvenergo padomes locekļiem un to reputāciju. Rakstā bija minēts arī cilvēks ar diskutablu reputāciju Mārtiņš Bičevskis, kas ir padomes priekšsēdētājs arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Taču VNĪ padomē ir vēl kāds mazāk populārs cilvēks ar it kā neapšaubāmu reputāciju un kompetenci - Ansis Grasmanis. Interesanta šī persona kļūst Swedbankas naudas atmazgāšanas skandāla kontekstā. Paskatieties viņa CV - Swedbankas valdes loceklis, kas atbildīgs par finansēm no 2010. līdz 2016. gadam. 2016. gadā FKTK banku sodīja par naudas atmazgāšanu ar 1,4 mlj EUR sodu, un Grasmanim nācās banku pamest. Pašlaik šis cilvēks darbojās kādā no Ukrainas bankām un vienlaikus sēž nozīmīga valsts uzņēmuma padomē!” – šādu vēstuli Pietiek šajās dienās saņēma no kāda lasītāja. Šodien publicējam VNĪ oficiālo informāciju, kā arī VNĪ vadības un paša Anša Grasmaņa skaidrojumus.
VNĪ oficiālā informācija
Ansis Grasmanis ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi" padomes loceklis kopš 2017. gada 2. maija.
A. Grasmanis vairāk nekā piecpadsmit gadus strādājis vadošos amatos gan Latvijā, gan starptautiskos uzņēmumos ārpus tās robežām. Papildus tiešās atbildības jomām bijis arī padomes loceklis daudzu uzņēmumu padomēs, tostarp Rīgas Fondu biržas padomes priekšsēdētājs. Kā Finanšu pārvaldes vadītājs pārraudzījis Swedbank Latvia piederošo un izīrēto īpašumu apsaimniekošanu un uzņēmuma iepirkumu daļu. Vairākus gadus strādājis Londonā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā kā auditors un Pricewaterhouse Coopers Londonas birojā par vecāko grāmatvedi un konsultantu.
A. Grasmanis ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātē matemātikas specialitātē, sertificēta grāmatveža (FCCA) un finanšu resursu vadības (FCT) kvalifikācijas.
VNĪ vadības skaidrojums
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk- VNĪ) padomes loceklis Ansis Grasmanis amatā ir iecelts konkursa kārtībā. Finanšu ministrija 2017.gada 23.janvārī izsludināja atklātu konkursu VNĪ padomes locekļu atlasei. Vairāk informācijas par konkursu šeit: http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/nozares_zinas/vni/54919-
Kopumā komisijā tika saņemti 18 pieteikumi uz padomes locekļu amata vietām. Visi pretendenti iesniedza apliecinājumu par atbilstību prasībām padomes locekļa amatam un par nevainojamu reputāciju. Nominācijas komisija 2017. gada 25. aprīļa sēdē nolēma ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim apstiprināt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” padomes locekļa amatā kandidātu (A.Grasmani), kurš ieguva komisijas augstāko novērtējumu.
Atbilstoši 2017. gada 2. maijā akcionāru sapulcē pieņemtajam lēmumam, A. Grasmanis tika ievēlēts VNĪ padomes locekļa amatā. VNĪ padome, kuras sastāvā darbojas A. Grasmanis, īstenojusi uzņēmuma jaunās valdes atlasi un apstiprināšanu, vadījusi vērienīgu pārmaiņu īstenošanu uzņēmuma efektīvai, ilglaicīgai un sekmīgai valsts nekustamo īpašumu pārvaldībai.
Anša Grasmaņa skaidrojums
Manā vairāk kā 10 gadu profesionālā darba pieredzē Swedbank esmu atbildējis par samērā plašu jautājumu loku.
2006.gadā pievienojos Swedbank komandai un līdz 2009. gada vasarai biju Risku vadības daļas vadītājs, ieviešot jaunu riska kapitāla programmu, kā arī pārraugot riska vadības nodaļas.
No 2009. gada līdz 2010. gada vidum vadīju Kredītvadības pārvaldi, atbildot par bankas kredītanalīzi un kredīkomitejas darbu, kā arī par bankas kredītprocesiem un to izmaiņām saskaņā ar Swedbank grupas iekšējām pārmaiņām.
No 2010. gada vadīju Finanšu pārvaldi, atbildot par Analīzes un plānošanas daļu, kā arī pārraugot Makroekonomikas, Juridisko, Saimniecības, Darbības ekselences daļas.
Esmu ņēmis dalību vai vadījis daudzus pārmaiņu procesos, kas veicināja Swedbank attīstību mainīgā ārējā vidē - gan makroekonomikas, gan konkurences, gan banku regulācijas izmaiņu dēļ.
Esmu bijis valdes/padomes loceklis vairākos Swedbank meitasuzņēmumos, piemēram, Swedbank īpašumi, Atklātais pensiju fonds, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, līzinga uzņēmumi, kā arī vadīju bankai nozīmīgus stratēģiskus biznesa iegādes projektus.
Esmu pārstāvējis Swedbank Latvijas ārvalstu investoru padomē, atbildējis par ilgstpējas jautājumiem.
Ceru, ka būšu atbildējis!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
