Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Jums kādu laiku atpakaļ bija interesants raksts par Latvenergo padomes locekļiem un to reputāciju. Rakstā bija minēts arī cilvēks ar diskutablu reputāciju Mārtiņš Bičevskis, kas ir padomes priekšsēdētājs arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Taču VNĪ padomē ir vēl kāds mazāk populārs cilvēks ar it kā neapšaubāmu reputāciju un kompetenci - Ansis Grasmanis. Interesanta šī persona kļūst Swedbankas naudas atmazgāšanas skandāla kontekstā. Paskatieties viņa CV - Swedbankas valdes loceklis, kas atbildīgs par finansēm no 2010. līdz 2016. gadam. 2016. gadā FKTK banku sodīja par naudas atmazgāšanu ar 1,4 mlj EUR sodu, un Grasmanim nācās banku pamest. Pašlaik šis cilvēks darbojās kādā no Ukrainas bankām un vienlaikus sēž nozīmīga valsts uzņēmuma padomē!” – šādu vēstuli Pietiek šajās dienās saņēma no kāda lasītāja. Šodien publicējam VNĪ oficiālo informāciju, kā arī VNĪ vadības un paša Anša Grasmaņa skaidrojumus.

VNĪ oficiālā informācija

Ansis Grasmanis ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi" padomes loceklis kopš 2017. gada 2. maija.

A. Grasmanis vairāk nekā piecpadsmit gadus strādājis vadošos amatos gan Latvijā, gan starptautiskos uzņēmumos ārpus tās robežām. Papildus tiešās atbildības jomām bijis arī padomes loceklis daudzu uzņēmumu padomēs, tostarp Rīgas Fondu biržas padomes priekšsēdētājs. Kā Finanšu pārvaldes vadītājs pārraudzījis Swedbank Latvia piederošo un izīrēto īpašumu apsaimniekošanu un uzņēmuma iepirkumu daļu. Vairākus gadus strādājis Londonā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā kā auditors un Pricewaterhouse Coopers Londonas birojā par vecāko grāmatvedi un konsultantu.

A. Grasmanis ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātē matemātikas specialitātē, sertificēta grāmatveža (FCCA) un finanšu resursu vadības (FCT) kvalifikācijas.

VNĪ vadības skaidrojums

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk- VNĪ) padomes loceklis Ansis Grasmanis amatā ir iecelts konkursa kārtībā.  Finanšu ministrija 2017.gada 23.janvārī izsludināja atklātu konkursu VNĪ padomes locekļu atlasei. Vairāk informācijas par konkursu šeit: http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/nozares_zinas/vni/54919-

Kopumā komisijā tika saņemti 18 pieteikumi uz padomes locekļu amata vietām. Visi pretendenti iesniedza apliecinājumu par atbilstību prasībām padomes locekļa amatam un par nevainojamu reputāciju. Nominācijas komisija 2017. gada 25. aprīļa sēdē nolēma ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim apstiprināt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” padomes locekļa amatā kandidātu (A.Grasmani), kurš ieguva komisijas augstāko novērtējumu.

Atbilstoši 2017. gada 2. maijā akcionāru sapulcē pieņemtajam lēmumam, A. Grasmanis tika ievēlēts VNĪ padomes locekļa amatā. VNĪ padome, kuras sastāvā darbojas A. Grasmanis, īstenojusi uzņēmuma jaunās valdes atlasi un apstiprināšanu, vadījusi vērienīgu pārmaiņu īstenošanu uzņēmuma efektīvai, ilglaicīgai un sekmīgai valsts nekustamo īpašumu pārvaldībai.

Anša Grasmaņa skaidrojums

Manā vairāk kā 10 gadu profesionālā darba pieredzē Swedbank esmu atbildējis par samērā plašu jautājumu loku.

2006.gadā pievienojos Swedbank komandai un līdz 2009. gada vasarai biju Risku vadības daļas vadītājs, ieviešot jaunu riska kapitāla programmu, kā arī pārraugot riska vadības nodaļas.

No 2009. gada līdz 2010. gada vidum vadīju Kredītvadības pārvaldi, atbildot par bankas kredītanalīzi un kredīkomitejas darbu, kā arī par bankas kredītprocesiem un to izmaiņām saskaņā ar Swedbank grupas iekšējām pārmaiņām.

No 2010. gada vadīju Finanšu pārvaldi, atbildot par Analīzes un plānošanas daļu, kā arī pārraugot Makroekonomikas, Juridisko, Saimniecības, Darbības ekselences daļas.

Esmu ņēmis dalību vai vadījis daudzus pārmaiņu procesos, kas veicināja Swedbank attīstību mainīgā ārējā vidē - gan makroekonomikas, gan konkurences, gan banku regulācijas izmaiņu dēļ.

Esmu bijis valdes/padomes loceklis vairākos Swedbank meitasuzņēmumos, piemēram, Swedbank īpašumi, Atklātais pensiju fonds, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, līzinga uzņēmumi,  kā arī vadīju bankai nozīmīgus stratēģiskus biznesa iegādes projektus.

Esmu pārstāvējis Swedbank Latvijas ārvalstu investoru padomē, atbildējis par ilgstpējas jautājumiem.

Ceru, ka būšu atbildējis!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...