Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā tieši „sabiedrības sargsuns”, nomainot „saimnieku”, līdz ar to nomaina arī savus uzskatus un pārvēršas par jaunā saimnieka „ķēdes suni”, - šīs „brīnumainās pārvērtības” uzskatāmi parāda kāds kādreizējā Latvijas radio vadītāja, tagadējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses sekretāra Jāņa Sikšņa parakstīts skaidrojums tiesai, ko šodien publicējam. Tajā Siksnis paudis kardināli pretējus uzskatus tiem, ko izplata pašlaik, pamatojot sava tagadējā algotāja lēmumu slēpt no atklātības prezidenta kancelejas darbinieku saņemto iespaidīgo papildatalgojumu.

Kā zināms, saistībā ar Sikšņa pašreizējās algotājas – Valsts prezidenta kancelejas lēmumu turpmāk neatklāt kancelejas darbinieku saņemtās treknās piemaksas, prēmijas un naudas balvas prezidenta preses sekretārs aizvadītās nedēļas beigās nāca klajā ar virkni skaidrojumu, kāpēc šāda interese par nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu esot nepamatota un neatbilstoša.

Kad aizvadītajā nedēļā kļuva zināms par šo Vējoņa kancelejas lēmumu, Siksnis prezidenta uzdevumā medijiem apgalvoja – lēmuma pamatā bijis secinājums, ka „publiskajā telpā paustā kritika” sakarā ar treknajām piemaksām un prēmijām esot bijusi „vērsta nevis uz konkrēto nodarbināto darbībām, bet likumā noteiktajā kārtībā izmaksāto atlīdzības apmēru”.

Tāpat kādreizējais „sabiedriskā radio” vadītājs kā pamatojumu tam, ka šāda informācija turpmāk tiks slēpta, minēja to, ka „tika atzīts, ka šāda regulāra publiska kancelejas nodarbināto personu atlīdzības apmēra apspriešana nesniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā”.

Saskaņā ar Sikšņa pavēstīto lēmums turpmāk slēpt no atklātības ziņas par Vējoņa kancelejas darbinieku prēmijām, piemaksām un naudas balvām esot pamatots arī ar to, ka vairāki kancelejas darbinieki vērsuši uzmanību uz situāciju, norādījuši uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūguši darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi.

Šie vēstījumi ir īpaši interesanti, ja tos salīdzināt ar tā paša Sikšņa – tikai citā amatā – pirms trim gadiem sniegtajiem paskaidrojumiem tiesai saistībā ar informācijas izplatīšanas un pieejamības, kā arī mediju tiesību un uzdevumu jautājumiem.

Šajos skaidrojumos tas pats Siksnis apliecina savu tābrīža pārliecību, ka medija galvenais uzdevums esot „veicināt atklātas diskusijas par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem un izplatīt informāciju par sabiedrību interesējošiem jautājumiem, ko saņemt ir tās tiesības”.

Saskaņā ar Sikšņa tābrīža pārliecību, kas līdz ar „saimnieka” nomaiņu nu ir mainīta uz pretēju, „informācijas izplatīšana par sabiedrību interesējošiem jautājumiem” esot ārkārtīgi būtiska, jo citādi „masu informācijas līdzeklis nevarētu efektīvi izpildīt savu tik svarīgo „sabiedrības sargsuņa” lomu”.

Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kā Siksnis skaidro savu deklarēto „principu” un „pārliecību” nomaiņu un vai, stājoties jaunā darbā, viņš būtu gatavs tos nomainīt vēlreiz. 

Foto no la.lv

Dokumenti

FotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...