Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Ja krieviem ļauj izvēlēties vadoni, viņi atrod pašu melīgāko, nekrietnāko un nežēlīgāko, pēc tam visi kopā laupa, izvaro, nogalina un beigās vainu par nodarīto uzkrauj savam elkam, kuru baznīca pēc kāda laika ieceļ svētajos.” Mihails Saltikovs-Ščedrins.

Pirms dažām dienām sociālajos tīklos parādījās Stokholmā dzīvojošas ukrainietes video, kurā viņu rupji apsaukāja krieviski runājoša dāma – ņirgājās par Ukrainas valsts simboliem un tautību, neaizmirsa piesaukt fašismu un apsolīja filmētājai lielas nepatikšanas.

Bet notika bumeranga efekts: agresīvās krievietes darba devējam pietika uzmest acis ierakstam, lai Jevgenija Karlsone (viņas identitāti atklāja “Facebook” lietotāji) būtu brīvlaista. Jau nākamajā rītā pēc naidīgo izpausmju publicēšanas. Ne tev paskaidrojumu pieprasīšanas, ne brīdinājumu vai pārrunu. Kā saka, punkts un paragrāfs!

Skandināvi ar naida runu iztirzāšanu neapgrūtinās – “orators” dabū samaksu, vēl stāvēdams pie kases, turklāt konkrētajai personai nu vilka pase visam atlikušajam mūžam.

Tikmēr Latvijā kāds krieviski runājošs Andrejs staigā apkārt bez bažām, pie padomju varas represēto piemiņai Torņakalnā uzstādītās zīmes izpaudies nepārprotamā viedoklī, ka “vajadzēja izsūtīt vairāk, jo tagad atkal daži pamodušies”, šo paudumu nofilmēdams un izplatīdams. Bet par ko viņam un šī kunga domubiedriem uztraukties?

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Kustība Par”) drīz pēc stāšanās amatā gan paziņoja, ka stingri apkaros naida runas, taču darbības mēnešos jau likusi saprast: latviskuma aizsardzība neietilpst viņas plānos. Pats augstākais gandarījums, ko par savas tautības publisku gānīšanu latvietis var saņemt, ir sīka huligānisma pants agresīvajam brēcējam. Arī Ukrainas bēgļiem pēc transportlīdzekļu apskādēšanas vai atklāta uzbrukuma ļoti bieži jāpiedzīvo otrreizējs pazemojums, cenšoties panākt, lai policija notikušajā saskatītu ļaunu nodomu.

Šādiem gadījumiem vairojoties, sāk šķist: policijas ierindnieki – negribu sacīt, ka saņēmuši norādes ignorēt agresīvas nacionālā naida izpausmes, tas būtu briesmīgi! – zina ministres attieksmi, kuru viņa izklāstījusi sociālajos tīklos.

“Manas vērtības ir indivīda brīvības un liberāli demokrātiska valsts. Tikai kopā ar like-minded* partneriem mēs varam, spītējot vairākuma konservatīvismam, panākt indivīda brīvību paplašināšanos Latvijā,” - lūk, šo mums vajadzētu iemācīties no galvas, lai nemocītos ar jautājumiem, kāpēc nepiedodami bremzējas žoga būve pie robežas.

Bijusi Golubevas kundzei teikšana, kuras viņai, par laimi, vēl nav, iekšlietu ministre personīgi pasniegtu sālsmaizi ikvienam, kurš izteicis vēlmi apmesties Latvijā. Taču “konservatīvais vairākums” to nevēlas, un ministre dara “indivīda” labā, ko nu tomēr spēj.

Viņas vērtību doktrīnas gaismā lielas nepatikšanos acīmredzot negaida arī “Bolt” taksistu, kurš nakts vidū aiz matiem izmeta no mašīnas klienti, kas nevēlējās klausīties Krievijas himnu. Par notikušo policija gan ierosinājusi resorisko pārbaudi. Bet iemeslam minētās “krievu dziesmas” vieš pamatotas bažas, ka spilgtajā nacionālā naida izpausmes epizodē taksistu attaisnos, jo “indivīds” taču drīkst baudīt savai gaumei atbilstošus skaņdarbus…

Policijas amatpersonas, par naida noziegumiem izsakoties, pinas pretrunās. Apgalvojums, ka naidīgu izpausmju neesot daudz, neiet kopā ar citu – kārtības sargi ik dienas pārbaudot simtiem incidentu, kas beidzas ar dažāda veida protokoliem.

Nu, runāsim taču skaidru valodu: Krievijas iebrukums Ukrainā uzpildījis “krievu pasaules” ienākšanu Latvijā gaidošos ar naida enerģiju, un agresijas apsveicēji uzvedas arvien skaļāk un barbariskāk.

Latvijas Krievu savienības (LKS) nesenajā akcijā pret izglītību latviešu valodā gan iztika bez vardarbības, taču saukļi “Mūsu izšķirošā kauja!”, “Nepieļausim!” un tiem līdzīgie daiļrunīgi apstiprina, ka izglītības reformas virzienā spertie minstīgie pussolīši tikai audzējuši brangus muskuļus gan LKS, gan tās pagaidām klusējošajiem draugiem.

Uz šīs izglītības reformas pieteikumu atskatoties, vienīgais labi redzamais – neizlēmība, kam aizkadrā saklausāmas bažas, vai mazākumtautību skolu audzēkņu runāšana latviski nesakaitinās Krieviju. Tie reveransi un iztapšana austrumu kaimiņa impēriskajām ambīcijām bremzējusi gan radoši veselīgas nacionālās pašapziņas izaugsmi, gan šķēlusi latvisko sabiedrību, kuras liela daļa jau sen pieprasa padomju okupācijas pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu. Lai kādi būtu pieminekļa sakarā ar Krieviju slēgtie līgumi, iebrukums Ukrainā svītro visus agresoram dotos solījumus.

Nesen notikusī akcija “Krievu balss pret karu” apstiprināja, ka nedrīkst visus cittautiešus ierindot “5. kolonnā”. Agresiju neatbalstošo krievu noteikti ir daudz vairāk, nekā sanāca pie Brīvības pieminekļa. Taču, godīgi runājot, radās dīvaina sajūta, organizatoru vidū redzot juristi Jeļenu Lukjanovu, kura vēl pārskatāmā pagātnē bija gan Krievijas komunistu līdera Genādija Zjuganova sabiedrotā, gan neatzītās Piedņestras republikas konstitūcijas autore. Bez šaubām, cilvēki mainās. Var jau būt…

Bet vēl dīvaināk bija sociālajos tīklos lasīt biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” vadītājas un Valmieras augstskolas docētājas Ineses Vaivares secinājumu, ka pulcēties pretkara akcijā ir “liela drosme apstākļos, kad krieviski runāt drīkst tikai savā virtuvē”. Grūti saprast, kādā burbulī dzīvo Triju Zvaigžņu ordeni pērn saņēmusī dažādu NVO aktīviste. Ja starp daudzajām aktivitātēm viņai atrastos brīdis paklausīties, kādā valodā runā galvaspilsētas ielās un daudzos veikalos… Nu, labi. Var piezvanīt jebkuram lielāka pakalpojuma sniedzējam. Pirms savienojuma atskanēs aicinājums izvēlēties sarunas valodu: taustiņš 1 – latviski, taustiņš 2 – krieviski. Lai gan šī ir Latvijas valsts.

* Līdzīgi domājošie (angl.)

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...