Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izpētot uzņēmumu pašu iesniegtos datus, redzams: ar Šveices advokātu Rūdolfu Meroni saistītajam Austrijas ofšoram un tā vietējam meitasuzņēmumam nav pietiekamu oficiālo līdzekļu, lai nopirktu iekāroto A/S Radio SWH kontrolpaketi, turklāt to saimnieciskais stāvoklis nav tāds, lai saņemtu bankas kredītu šī darījuma veikšanai.

Valdības patlaban nobremzētais (un nekavējoties Administratīvajā tiesā pārsūdzētais) darījums, kurā saskaņā ar mediju ziņoto ar «arestētās mantas glabātāju» R. Meroni saistītas personas par 2,2 miljoniem eiro grib pārņemt vismaz 80% no A/S Radio SWH akcijām, izskatās teju vai neiespējams no godīga biznesa viedokļa — tādu slēdzienu liek izdarīt pieejamo biznesa datu analīze.

A/S Radio SWH koncerna kontrolpakete nodrošinātu apraidi visā Latvijā ne tikai SWH programmā, bet arī krievvalodīgajā SWH+ kanālā, SWH Gold, Spin FM un SWH Rock programmās. Aizliegumu pārsūdzot tiesā, pircēji cenšas apstrīdēt valdības rīcību un panākt, lai viņiem tomēr atļautu pārņemt Radio SWH.

Shēmā parādās turku bokseris

Radio SWH akcijas iegūt gribošās firmas Baltic News Network GmbH vienīgais direktors ir turku uzņēmējs un kādreiz pazīstamais bokseris Alī Javucs Kuščus (Ali Yavuz Kuscu), līdz ar to var izteikt prognozi, ka pastāv iespējamība — viņš varētu kļūt arī par Radio SWH direktoru.

Saistībā ar R. Meroni interesēm daudzkārt parādās Austrijā reģistrētais konglomerāts Perlogis, kura oficiālā īpašniece ir Urzula Harranda (viņa atzīmēta kā patiesā labuma guvēja gan A/S Ventbunkers, gan 10 citos Ventspils uzņēmumos).

Savukārt A. J. Kuščus vienlaikus ir menedžeris Urzulas Harrandas dzīvesbiedra Franca Harranda vadītā uzņēmumā Perlogis Real Estate, un šie austrieši parādījušies arī Ventspils uzņēmumu vadībā. Turklāt LTV ir demonstrējusi ar 2015. gadu datētu e-pastu saraksti, no kuras izriet, ka tieši pats R. Meroni personiski sniedz specifiskas norādes par Baltic News Network darbību.

Tikmēr Austrijas firmai Baltic News Network GmbH aktīvi, kā rāda 2017. gada bilance, kuru sagatavojis un iesniedzis pats A. J. Kuščus, bijuši tikai ap 114 tūkstošiem eiro — tātad šai firmai nevarētu būt pietiekamu oficiālu līdzekļu, lai iegādātos Radio SWH akcijas vairāk nekā divu miljonu vērtībā.

Tāpat par milzu biznesa vērienu neliecina Austrijas firmas meitasuzņēmums Latvijā — bēdīgi slavenā firma Media Support, kura iepriekš apmaksājusi Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa firmas Suņu būda rēķinus par 5000 eiro mēnesī, bet valstij nodokļos pēdējo triju gadu periodā nomaksājusi ne vairāk kā 100 tūkstošus gadā, no kuriem iedzīvotāju ienākuma nodoklis svārstījies ap 20 tūkstošiem, bet sociālās iemaksas — starp 30 un 40 tūkstošiem gadā.

Tātad arī šai firmai, ja vērtējam tās biznesa apjomus, rezervēs neslēpjas 2,2 miljoni eiro, lai nopirktu Radio SWH akcijas. 2017. gadā Media Support apgrozīja 400 tūkstošus, nopelnot 30 tūkstošus eiro. Bilancē uzrādīti 40 tūkstoši kā iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa. Tātad par šo summu var nopirkt nepilnus 20% no Radio SWH akcijām, nevis 80 procentus.

BNN loma

Latvijā jau gadus desmit darbojas maziņš «interneta resurss» BNN.lv, kurš pieder SIA Media Support un kurš ne reizi vien kalpojis kā R. Meroni grupējuma izteikumu izplatīšanas instruments. Starp visām Latvijā lasītajām un apmeklētajām interneta vietnēm BNN.lv ir tikai 6368. vietā (Alexa rangs).

Toties BNN.lv saturā novērojamā tieksme sagrābstīt ziņas pa visādām malām, dažkārt ievietojot pavisam dīvainus materiālus, nav paslīdējusi garām interneta jokdariem, kas Facebookā izveidojuši parodiju lapu BNN — Bumbiški News Network (Bumbiški ir ciemats Latgalē, uz dienvidiem no Rēzeknes, apmēram pa vidu starp Vertukšni un Pocelujevku). Parodijas katrs pats var aplūkot te: facebook.com/BumbishkiNewsNetwork/

«Sabiedrība nodarbojas galvenokārt ar interneta portālu darbību, kā arī sniedz reklāmas pakalpojumus,» teikts 2017. gada pārskatā, kur uzrādītās izdevumu lielākās pozīcijas ir sekojošas: «Sabiedrisko attiecību un reklāmas izdevumi» — 140'501 eiro (nav paskaidrots, ko reklamējuši), «Personāla izmaksas» — 117'692 eiro, «Samaksa par darbiem un pakalpojumiem no ārienes» — 53'419 eiro, «Informācijas un materiālu izdevumi» — 20'243 eiro.

Administrācijas izmaksas ir bijušas 33'058 eiro, bet vienīgais valdes loceklis Aivars Gobiņš oficiāli samaksu par darbu nav saņēmis. Uzņēmumā strādājuši 9 darbinieki, un var aprēķināt, ka vidēji katrs darbinieks saņēmis 850 eiro mēnesī. Neviens no šiem rādītājiem neliecina, ka uzņēmumā varētu būt akumulēti miljoni.

Vairs neslēpj saikni starp grupējumu un deputātu Kaimiņu

Intara Busuļa koncertā Arēnā Rīga apmeklētāji varēja vērot, kā Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) visu koncerta laiku ložā nr. 207 draudzīgi čalo — un ik pa brīdim dodas kopā uzpīpēt — ar Rūdolfa Meroni uzticības personu Gobiņu, kurš ieņem amatus daudzos arestētajos Ventspils uzņēmumos. Abas personas, visticamāk, vieno ne tikai kopīgs kriminālprocess par partiju nelikumīgu finansēšanu, bet arī rūpes par R. Meroni interesēm Latvijā.

Jāpiezīmē, ka šādā ložā parastie koncertu un sporta spēļu apmeklētāji Arēnā Rīga nemaz nevar iekļūt, jo biļetes uz ložu sēdvietām (pretstatā, piemēram, Nacionālajam teātrim) pārdošanā parasti nemaz nenonāk. Ložu var atļauties izīrēt uz visu gadu reizē tikai ļoti bagāti uzņēmumi.

Bet iepriekš, vēl janvārī A. Kaimiņa partijas biedrs Aldis Gobzems, runājot Saeimas tribīnē pirms Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas, atstāstīja kādu gadījumu aizvadītajā vasarā, kad viņam zvanījis A. Kaimiņš un prasījis, vai viņam braukt uz Baltezeru svinēt Līgo svētkus. Vēlāk izrādījies, ka Kaimiņš tur ticies ar kādu «Gobiņa kungu, kas, kā tautā runā, ir Meroni kasieris,» stāstīja A. Gobzems.

«Vēl četri cilvēki bija klāt, kad Artuss klātesošajiem piedāvāja 100 000, jo Rūdolfs [Meroni] gatavs dot 100 000 eiro. Tika organizēts kaut kāds Oskars, lai šo naudu atmazgātu,» no Saeimas tribīnes paziņoja A. Gobzems. Vēlāk viņš devās uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kur sniedza liecības.

Iekšlietu ministrs norobežojas no Meroni

Tā kā pār KPV LV krīt šaubu ēna par sadarbību ar R. Meroni grupējumu, tad jaunais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nav kavējies sniegt publisku nosodījumu aktivitātēm, kas saistāmas ar R. Meroni: «Neesmu pazīstams ar Rūdolfu Meroni vai ar viņu saistītām personām, līdz ar to nav un nevar būt nekāda veida attiecību!»

Sandis Ģirģens, kurš pirms iecelšanas iekšlietu ministra amatā praktizēja kā zvērināts advokāts, turpina: «2018. gada 17. augustā Latvijas Republikas interesēs no politiskās partijas KPV LV puses Ģenerālprokuratūrā tika iesniegts iesniegums par kriminālprocesa ierosināšanu pret R. Meroni saistībā ar prettiesisku rīcību ar arestēto mantu, kā arī par Rūdolfa Meroni atcelšanu no arestētās mantas glabātāja statusa. Iesniegumā lūdzām uzlikt par pienākumu procesa virzītājam pieņemt lēmumu par arestētās mantas nodošanu glabāšanā kādai no konkrētās ministrijas padotībā esošām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī par arestētās mantas naudas līdzekļu ieskaitīšanu Valsts kases kontā, lai novērstu Latvijai pienākošās, valsts labā konfiscējamās mantas acīmredzamo izšķērdēšanu!»

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...