Bondars: ja reiz valdība nepilda likumu, tātad likums ir nepareizs un ir jāgroza
PIETIEK14.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja reiz valdība nepilda likumu, tātad likums ir nepareizs un ir jāgroza, - šāda absurda satura vēstuli, kas raksturo apvienības Attīstībai/Par un visas valdošās koalīcijas patieso attieksmi pret likumu varu, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens saņēmis no Saeimas Finanšu un budžeta (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē gan J. Ikstena iesniegumu, gan uz to saņemto M. Bondara atbildi.
Latvijas Universitātes profesora Jāņa Ikstena iesniegums
Augstskolu likuma 77.pants paredz, ka "augstskolas finansē to dibinātāji. Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un to izlietošanas kontroli:.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 994, kas pieņemti 2006.gada 12.decembrī, 7.punkts nosaka: "Augstskolu un koledžu finansējumu no valsts pamatbudžeta veido studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošs studiju bāzes finansējums, kas sastāv no līdzekļiem komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai (tai skaitā datu sniegšanai Studējošo un absolventu reģistram), inventāra un iekārtu iegādei un personāla algām, kā arī finansējums zinātniskajai darbībai."
Pēdējā gada laikā apkures tarifi ir pieauguši par aptuveni 45 procentiem, elektroenerģijas cena - par aptuveni 40 procentiem, bet vidējā alga valstī - par aptuveni 10 procentiem.
Savukārt 2022.gada valsts budžeta projektā nav paredzēts finansējuma palielinājums augstākās izglītības studiju programmu īstenošanai.
Lūdzu sniegt skaidrojumu, kā Saeima labos Ministru kabineta pieļauto kļūdu, kas norāda uz nepieciešamās rūpības un gādības par valsts dibinātajām augstskolu darbību trūkumu, un nodrošinās Augstskolu likuma 77.panta prasību ievērošanu 2022.gadā.
Atbildē lūdzu izvairīties no nekompetences vadīta pārpratuma un nesaistīt šo skaidrojumu ar izmaiņām zinātnes bāzes finansējumā, kas tiek aprēķināts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.1316, kas pieņemti 2013.gada 12.novembrī.
Atbilde J. Ikstena kungam
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir saņemts Jūsu 2.11.2021. iesniegums, kuru Saeimas sekretāra biedre ir nodevusi komisijai atbildes sniegšanai.
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, uzskatu, ka nepieciešams veikt izmaiņas Augstskolu likumā. Tādējādi tiktu novērsts fakts, ka netiek ievērots likums, ņemot vērā, ka Augstskolu likuma 77. pants esošajā redakcijā ticis iestrādāts kā Saeimas labas gribas apliecinājums, taču nav sasaistīts ar valsts kopējo ekonomisko situāciju. Vienlaikus uzskatu, ka nepieciešams izstrādāt jaunu, mūsdienām atbilstošu augstākās izglītības finansēšanas modeli.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
