Bondars “šokēts” par to, ko visa sabiedrība un VID zina jau divus gadus
Imants Liepiņš01.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Informācija par “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētām naudas plūsmām slepenai politiķu finansēšanai, par kuru “šokētais” Saeimas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars sola rakstīt iesniegumu KNAB, patiesībā ir apstiprinājusies jau aizpagājušogad.
Vietnē www.prokuratura.info publicētajā apjomīgajā sarakstē starp Rūdolfa Meroni saistīto personu grupu un tās piesedzējiem valsts iestādēs lielu uzmanību šonedēļ izraisīja viens no e-pastiem, kurā (angļu valodā) tika apspriesta naudas maksāšana M. Bondara tābrīža pārstāvētajam politiskajam spēkam — Latvijas Reģionu apvienībai, ar kuru viņš jau ilgi sarāvis visas saiknes.
2015. gada 9. martā, uz beigām ejot Valsts prezidenta Andra Bērziņa pilnvaru laikam, tobrīd Saeimā pārstāvētā LRA gatavojās izvirzīt savu kandidātu. Saistībā ar to AS Ventbunkers, AS Kālija Parks, AS Ventspils Tirdzniecības osta un vēl daudzu citu kompāniju padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni saņēmis e-pastu, kurā angliski aprakstīts:
“Tikšanās laikā ar Daini (visticamākais, domāts LRA priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Dainis Liepiņš) mēs noslēdzām vienošanos: 1. Uzturēt stratēģisku partnerību starp radio[raidījumu] Suņu būda un [firmu] Media Support, kas maksā 5000 eiro Suņubūdai mēnesī.”
Uz to saņemta lakoniska piekrišana: “OK, RM”.
Tālāk tiek ziņots: “2. Dainis vēl izteica vajadzību pēc papildu atbalsta šajā gadā 90 000 vērtībā, tas ietver visus PR pakalpojumus, presi, publicitāti viņu prezidenta kandidātam Mr. B, citas vajadzības partijai.”
Sola darbu izmeklētājiem
Tagad M. Bondars sola, ka vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), un pats publiskojis attiecīgā e-pasta ekrānšāviņu: “Ja publiski izplatītie e-pasti nav viltojums, tad tā ir "šokējoša informācija", kas būtu jāvērtē KNAB!” M. Bondars stingri uzsver: viņam nekas neesot bijis zināms par to, ka 2015. gadā viņa vārds vai prezidenta vēlēšanu kampaņa būtu izmantota, lai piesaistītu finansējumu LRA — vai tā laika LRA Saeimas frakcijas vadītājam Dainim Liepiņam personīgi — no R. Meroni paša vai no struktūrām, kas saistītas ar R. Meroni ietekmi. (Jāpiezīmē, ka D. Liepiņš pats jau ticis notiesāts par citiem pārkāpumiem un zaudēja Saeimas deputāta mandātu pēc notiesājošā spriedumā spēkā stāšanās.)
"Publiskajā telpā nonākušie iespējamie e-pasti man ir ļoti nepatīkams pārsteigums, un es šo informāciju uztveru nopietni. Par šādām sarakstēm man pirms tam nebija nekādas informācijas. Es personīgi vērsīšos KNAB, ņemot vārā, ka šajos dokumentos varētu būt saskatāmas vairākas Politisko organizāciju finansēšanas likuma pārkāpumu pazīmes," rakstiski norāda M. Bondars, uzsverot: viņam LRA politika un darbības kļuvušas nepieņemamas, viņš no šīs partijas izstājies, vēlāk ticis ievēlēts Rīgas domē un Saeimā no pavisam citiem sarakstiem.
Informācija patiesībā bijusi zināma jau sen
Taču patiesībā šī informācija, par kuru M. Bondars ir tik “šokēts”, pilnībā apstiprinājusies jau pirms diviem gadiem: VID konstatēja, ka Ventbunkers tiešām maksājis uzņēmumam, kurš ir D. Liepiņa kontrolē. Savukārt visplašākā sabiedrība par to uzzināja no žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas “Ietekmētājs”, kas iznāca vēl pirms 13. Saeimas vēlēšanām.
Tajā A. Pūpols dokumentē saiknes starp “arestētās mantas glabātāju” un politiķiem, galaiznākumā nonākot pie secinājuma, ka R. Meroni ir atzīstams par oligarhu — piepildās visas klasiskās pazīmes: kontrole pār milzu biznesiem, ietekme uz medijiem un slepena “vajadzīgo” politiķu finansēšana.
Filmā vispirms tiek atgādināts, ka publiski jau plaši tikuši apspriesti R. Meroni kontrolēto uzņēmumu maksājumi uz firmiņām, kuru īpašnieki ir tādi politiķi kā Artuss Kaimiņš un Ģirts Valdis Kristovskis, un tad turpināts: “Nu mums kļuvis zināms par vēl plašāku ietekmēšanu: [Šveices] advokāts maksājis arī Latvijas Reģionu apvienības vadītāja Daiņa Liepiņa firmām, kā arī ar kādreizējās Zatlera Reformu partijas saistītajām personām, sadarbojies ar Saskaņu. Nauda gājusi arī uz aizdomīgām SIA, kuru valdēs atrodami Krievijas pilsoņi, kuri nekad nav rādījušies Latvijā.” Formālais pamats — it kā reklāmas pakalpojumu pirkšana Ventbunkera vārdā, izvietojot reklāmu Draugiem.lv un TVNetā. VID noskaidrojis, ka tur Ventbunkera reklāma parādījusies neesot.
Filmā intervēts viens no bijušajiem Ventbunkera valdes locekļiem — Edgars Ciniņš, kurš apstiprina, ka savulaik redzējis aizdomīgus maksājumus, un piebilst, ka viņš par tiem jau liecinājis KNAB.
Bet viens no visinteresantākajiem momentiem filmā — konstatēti maksājumi no Ventbunkera uz Jelgavas rajona Ozolnieku ciema ledus halli vismaz 37 tūkstošu eiro apmērā. Nauda skaitīta it kā par Ventbunkera reklāmas izvietošanu ledus hallē, taču — tāpat kā gadījumā ar interneta portālu reklāmu — nekāda Ventbunkera reklāma Ozolniekos parādījusies nav: “Kā liecina VID izmeklēšana, D. Liepiņš pat logo neizvietoja: saņēma naudu, un viss.”
LRA līderis divas reizes braucis uz Vīni pie R. Meroni. Pirmā tikšanās neesot bijusi veiksmīga: R. Meroni pie galda vienatnē strauji izdzēris veselu pudeli un “atlūzis”. Par otro nekas netiek paskaidrots.
Līdz ar to informācija, par kuru M. Bondars tagad esot “šokēts” un par kuru rakstīšot iesniegumu KNAB, pilnībā ir jau apstiprinājusies pirms diviem gadiem. Tagad nav izslēgts, ka naudas prasīšanai no R. Meroni tiešām aizmuguriski izmantots arī M. Bondara vārds, viņam pašam par to nezinot. Toties KNAB nebūs grūti noskaidrot patiesību — atliks vienīgi izprasīt VID savāktos pierādījumus un maksājumu dokumentus.
Taisnība arī par Suņu būdu
Attiecībā uz informāciju, ka SIA Media Support maksājusi 5000 eiro mēnesī raidījumam Suņu būda, piederošam M. Bondara kādreizējam kolēģim LRA rindās, tagad politiskajam konkurentam Artusam Kaimiņam, jau divus gadus faktiski visi kaut cik vērā ņemamie mediji Latvijā cits pēc cita ziņojuši, kā A. Kaimiņa uzņēmums SIA Suņu Būda ņēmis naudu no R. Meroni kontrolē esošā Ventbunkera caur “reklāmas līgumiem”.
Tā, piemēram, de facto publiskoja vēl 2014. gadā ierakstītas telefonsarunas starp A. Kaimiņu un vienu no Ventbunkera valdes locekļiem, kurā tiek apspriests, kā R. Meroni vadīti uzņēmumi A. Kaimiņam pārskaitīs 10 tūkstošus, lai par Ventspils mēru Aivaru Lembergu tiktu gatavoti nomelnojoši raidījumi. Vienā no sarunām A. Kaimiņš lūdza pārskaitīt nevis “desmit”, par ko bija iepriekš runājuši, bet “desmit deviņsimt”, jo viņam vēl jāsamaksā 9% mikronodoklis. No citām sarunām izriet, ka nauda tiešām pārskaitīta.
2016. gadā A. Kaimiņš nenorādīja savā valsts amatpersonas deklarācijā to, ka aizņēmies 13 tūkstošus eiro, un aizņēmies viņš bija no R. Meroni uzticības personas. Ar R. Meroni tuvāko uzticības personu Aivaru Gobiņu deputāts ticis nofotografēts, viņiem abiem kopā smēķējot pie Arēnas Rīga.
Kādreizējais KPV LV partijas valdes loceklis Ilmārs “Neo” Poikāns, kurš demonstratīvi izstājās no A. Kaimiņa dibinātās partijas tieši pēc tam, kad tika konstatēta A. Kaimiņa saikne ar R. Meroni grupējumu, izmeklēšanas iestādēm rakstīja iesniegumu par to, kā raidījums Suņubūda saņēmis naudu it kā par Ventbunkera reklamēšanu, bet faktiski reklāmas tur nav bijušas atrodamas. Turklāt raidījuma darbības faktiska apturēšana un jaunu izlaidumu negatavošana netraucēja A. Kaimiņam vēl vairākus gadus no vietas deklarēt dividendes no SIA Suņu Būda.
Filmu “Ietekmētājs” pilnā garumā var noskatīties caur šejieni:
https://www.pietiek.com/raksti/ansis_pupols_meroni_atzistams_par_oligarhu
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
