Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ventspils mēra Aivara Lemberga iekļaušana ASV sankciju sarakstā, kurā liela loma acīmredzot bijusi tieslietu ministra Jāņa Bordāna aktivitātēm, paradoksālā kārtā var izrādīties pēdējais trieciens ministra pārstāvētās Jaunās konservatīvās partijas neformālā atbalstītāja Rūdolfa Meronim „arestētās mantas apsaimniekošanas biznesam”.

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas pret Lembergu ir attiecinātas arī uz četrām struktūrām, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē, proti, pret Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Taču tas nav viss. Lai gan oficiālajā paziņojumā tas nav skaidri norādīts, Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apliecinājusi, ka ASV noteiktās sankcijas attiecas arī uzņēmumiem, kuros Lembergs minēts kā patiesais labuma guvējs.

Kā rāda Lursoft datu bāze, Lembergam patiesā labuma guvēja statuss pašlaik ir uzņēmumos Kālija parks, PMT Balticum, Inter-Rīga, Ventspils tirdzniecības osta un Ventbunkers.

Nevienu no šiem uzņēmumiem Lembergs sakarā ar savu kriminālapsūdzētā statusu gan nekontrolē, vēl vairāk – uzņēmumus Kālija parks, Ventspils tirdzniecības osta un Ventbunkers pašlaik „apsaimnieko” par arestētās mantas glabātāju ar prokuratūras un tiesas lēmumiem apstiprinātais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kam tie pārvērtušies par personisko ienākumu avotu.

Līdz ar to, noorganizējot oligarham Lembergam nonākšanu ASV sankciju sarakstā, Bordāns netīšām ir iegāzis arī savu atbalstītāju Meroni, - kamēr Lembergs skaitīsies šo uzņēmumu patiesais labuma guvējs, šo uzņēmumu darbība ir nopietni apdraudēta.

Vēl vairāk – visu trīs uzņēmumu darbība ir tieši saistīta ar Ventspils ostu, un, tā kā reizē ar Lembergu sankciju sarakstā ir iekļauta arī Ventspils brīvostas pārvalde, ir gandrīz skaidrs, ka līdz tās izņemšanai no sankciju saraksta nevienu kuģi pēc 8. janvāra nesagaidīs arī Meroni „apsaimniekotie” uzņēmumi.

Tas reāli var nozīmēt „apsaimniekoto” uzņēmumu bankrotu, jo jau pašlaik to darbības rezultāti ir diezgan biedējoši. Ja 2016. gadā mazuta un dīzeļdegvielas pārkrāvējs šis pats Ventbunkers vēl valstij nodokļos nomaksāja 2,4 miljonus eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ventbunkerā strādājošajiem pārsniedza 1,6 miljonus eiro, tad 2017. gadā nodokļu kopējais apjoms nokrities zem 1,8 miljoniem, bet sociālās iemaksas — zem pusotra miljona.

Pagājušajā gadā, kā rāda Lursoft dati, nodokļos nomaksāts jau zem pusotra miljona, kamēr sociālās iemaksas kritušās atbilstošā tempā, noslīdot jau zem 1,4 miljoniem eiro. No savas kādreizējās aptuveni 10 miljonu tonnu pārkraušanas jaudas gadā Ventbunkers pēdējos gados pārkrāvis aptuveni divos miljonus tonnu.

AS Ventspils tirdzniecības osta (VTO) no kādreizējiem 240 strādniekiem darbā palikuši vien pāris desmiti personu, kas atspoguļojas sociālajās iemaksās — starp 100 un 200 tūkstošiem gadā, kamēr iedzīvotāju ienākuma nodoklis noslīdējis zem 100 tūkstošiem aizvadītajā gadā.

Tomēr tas viss nobāl pret statistikas ailīti “Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā”: te rezultāti jau daudzus gadus ir mērāmi negatīvos miljonos — 2016. gadā VTO nodokļu maksājumi bijuši mīnus 1,6 miljoni, kas nākamajā gadā pieauguši līdz 1,8 miljoniem zem nulles, lai 2018. gadā atkal būtu 1,2 miljoni mīnusā.

Bēdu ieleja novērojama arī AS Kālija parks datos – šis specializētais minerālmēslu pārkraušanas termināls, kas savulaik skaitījās modernākais Baltijas jūras krastā un nodarbināja pie 140 cilvēkiem, tagad ar dažu cilvēku štatu pārkrauj zem pusmiljona tonnu gadā, kaut arī projektētā jauda aizsniedzas līdz 7,5 miljoniem tonnu gadā.

Nodokļu nomaksā tas atspoguļojas šādi: sociālās iemaksas aptuveni 50 tūkstoši gadā, kamēr ikkatru gadu kopējais Kālija parka devums valsts budžetā saskaņā ar Lursoft redzamo statistiku ir negatīvs aptuveni pusmiljona eiro apmērā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...