Bordāna tukšie solījumi un Šlitkes 10 000 vēstuļu rīdziniekiem

Regīna Ločmele-Luņova, Saeimas deputāte
22.01.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Savulaik likumdevējs atkāpās no Civillikumā nostiprinātā ēkas un zemes vienotības principa un pieļāva dalītā īpašuma institūta izveidi, kā rezultātā Latvijā izveidojusies situācija, kuru paši iedzīvotāji sauc par "jauno laiku dzimtbūšanu".

Satversmes tiesa 2018. gada 12. aprīlī (lieta Nr. 2017-17-01; Piespiedu noma IV) secināja, ka apstrīdētās normas par dzīvojamo māju privatizāciju, kas noteica, ka nomas maksa nedrīkst pārsniegt 2018. gadā – 5%, 2019. gadā – 4 %, 2020. – 3% no nomas zemes gabala kadastrālās vērtības, gadījumā, ja zemes īpašnieki un dzīvokļu īpašnieki nespēj vienoties par īres apmēru, neatbilst Satversmei.

Lai neveidotos tiesiskais vakuums šajā jomā, Saeimai vajadzēja grozīt likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un noteikt nomas maksu likumā gadījumam, ja puses nespēj vienoties.

Es, Regīna Ločmele-Luņova kā 13. Saeimas deputāte laikus iesniedzu grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kuri paredzēja noteikt zemes piespiedu nomas maksu atbilstoši iepriekšējam regulējumam: 2019. gadā – 4% un no 2020. gada – 3% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.

Saeimas komisijas sēdē Tieslietu ministrija rosināja neveikt nekādas izmaiņas un faktiski atstāt šo jautājumu bez likumiska regulējuma līdz brīdim, kad tiks pieņemts un stāsies spēkā jauns likums, ar kura projektu Tieslietu ministrija sabiedrību iepazīstināja 2019. gada 21. martā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paskaidroja, ka vairumā gadījumu attiecības starp zemes īpašniekiem un dzīvokļu īpašniekiem tiek regulētas ar līgumiem un tiesu nolēmumiem un nenoregulēta atliek vien neliela daļa, kur puses konfliktu spēšot atrisināt pārrunu ceļā. Turklāt likumu ieviest tika plānots līdz 2019. gada beigām.

Neskatoties uz dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības "Tauta pret zemes baroniem" pārstāvja iebildumiem, ka šajā jautājumā nav pieļaujama tiesiska nenoteiktība, mani, Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikumi tika noraidīti ar komisijas vairākuma balsojumu.

2019. gada aprīlī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā Tieslietu ministrija prezentēja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"".

Minētajā likumprojektā Tieslietu ministrija piedāvāja pārveidot līdzšinējās piespiedu nomas attiecības par likumiskām zemes lietošanas tiesībām, kā arī paredzēt tām vienotu regulējumu visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem neatkarīgi no to izveidošanās tiesiskā pamata. Reformas rezultātā iedzīvotāji maksātu zemes īpašniekiem vienotu maksu par zemes lietošanu – 4% no zemes kadastrālās vērtības.

Minētais likumprojekts Saeimā līdz šim brīdim nav iesniegts, tas joprojām tiek saskaņots ar Finanšu ministriju un citām valsts institūcijām, likumprojekta iesniegšanas Saeimā termiņš nav zināms.

2019. gada decembrī frakcijas "Saskaņa" deputāti iesniedza deputātu jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam, pieprasot sniegt skaidrojumu, cik ilgā laika posmā un kādā termiņā tiek plānots virzīt likumprojektu uz Saeimu.

Ministrijas darba organizāciju nosaka ministrs, viņš ir ne vien politiska persona, bet galvenais sava resora priekšnieks un pārstāvis, augstākais valsts administrācijas ierēdnis, kas sava resora ietvaros rīkojas valsts vārdā, tādēļ atbildība par lēno likumprojektu izstrādi un tā sekām gulstas uz viņa pleciem.

Diemžēl nekādu konkrētu termiņu par likumprojekta par piespiedu nomas regulējuma reformu iesniegšanu izskatīšanai Saeimā tieslietu ministrs Bordāns savā atbildē deputātiem tā arī nenosauca.

Uzskatu, ka gadījumā, ja ministrija nespēs pildīt solīto un valsts ierēdņu bezdarbības rezultātā radīs būtisku kaitējumu, pasliktinot piespiedu zemes nomas attiecību subjektu stāvokli, tieši tieslietu ministram Jānim Bordānam ir jāuzņemas atbildība par šīs pasīvās uzvedības sekām.

Un sekas jau ir, un ļoti nopietnas!

Pašlaik Rīgā lielai daļai dzīvojamo māju ir nenoregulētas zemes nomas attiecības. Daudzi zemes īpašnieki tiesiskās neskaidrības dēļ atsakās noslēgt zemes nomas līgumu ar pārvaldnieku vai vēlas saņemt kā iepriekš ne mazāk par 6% no zemes kadastrālās vērtības.

2020. gada janvārī vairāki tūkstoši Rīgas iedzīvotāju (pēc mūsu informācijas, kopumā varētu būt nosūtīts aptuveni 10 000 vēstuļu) saņēma paziņojumu no kooperatīvās sabiedrības "Vaidavas V" un AS "Pilsētas zemes dienests" (abi uzņēmumi, iespējams, varētu būt saistīti ar juristu Šlitki) ar priekšlikumu noslēgt individuālo zemes nomas līgumu un samaksāt īres maksu, jo ar "Rīgas namu pārvaldnieku" šādi līgumi nav noslēgti.

Tiem iedzīvotājiem, kuri saņēmuši šāda veida paziņojumu, iesakām:

Nenoslēgt un neparakstīt individuālo līgumu par zemes nomu. Likums nosaka, ka līgumi ir jāslēdz ar visu māju, nevis individuāli ar katru dzīvokļa īpašnieku. Ja dzīvokļu īpašnieki vienojas un noslēdz vienošanos, tad ir iespējams veikt tiešo rēķinu nomaksu zemes īpašniekam.

Nemaksāt projektā norādīto summu, kamēr nav noskaidrota situācija ar nama pārvaldnieku.

Vērsties pie sava nama pārvaldnieka ar jautājumu, vai ir noslēgts zemes nomas līgums un, ja šāda līguma nav, vai tika iekasēts avansa maksājums zemes nomas nomaksai, un noskaidrojiet, kā jums rīkoties.

Var vērsties PTAC ar sūdzību, ka jums tiek piedāvāts noslēgt individuālo zemes nomas līgumu, kas ir pretrunā ar likumu un liecina par negodīgu komercdarbību no zemes īpašnieka puses.

Šobrīd strādājam pie šī jautājuma risināšanas, un tiek plānots, ka situācija noskaidrosies tuvāko divu nedēļu laikā.

Iedzīvotāji, kurus apkalpo "Rīgas namu pārvaldnieks", tuvākajā laikā saņems skaidrojumu, kā rīkoties šajā situācijā.

Norādītais kadastra vērtības pieaugums par 40% (zemes izpirkuma piedāvājumā) nav pamatots, jo šobrīd tiek izstrādāti jauni noteikumi daudzdzīvokļu māju zemes kadastra vērtības aprēķināšanai un, iespējams, tā samazināsies vai paliks nemainīga.

Seko mums