Bordāna un Ragauša tikšanās krogā notikusi nevis nezināmā pagātnē, bet šopiektdien, ministrs klusē par apspriesto
PIETIEK01.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna un Skultes gāzes termināļa būvniecībā un „jaunā OIK” ieinteresētā ASV uzņēmēja Pētera Ragauša tikšanās krogā pie alus glāzes notikusi nevis nezināmā pagātnē, bet šopiektdien, turklāt ministrs vismaz pagaidām nav vēlējies sniegt atbildes par stundām ilgušās tikšanās laikā apspriesto.
Pietiek piektdienas vakarā publicēja vienu no portāla rīcībā nonākušajiem fotoattēliem, kurā redzams, kā krogā pie viena galda draudzīgi sēž Bordāns, Ragaušs un Bordāna partijas biedrs, Saeimas deputāts Gatis Eglītis, kurš publiski ir zināms kā viens no pretrunīgi vērtētā Skultes termināļa projekta bīdītājiem.
Pēc attēla publicēšanas vairākas personas, kas zināmas kā Bordāna vadītās Jaunās konservatīvās partijas atbalstītāji, gan izteica aizdomas, ka fotogrāfijā esot redzams „nepareizs” tajā redzamo cilvēku kāju skaits, gan izteica pieņēmumu, ka fotogrāfija tapusi jau sen.
Taču tā nav, - kā liecina Pietiek rīcībā esošās ziņas, Bordāna, Ragauša un Eglīša tikšanās notikusi aizvadītajā piektdienā Rīgā, Dzirnavu ielā esošajā restorānā Zivju lete. Turklāt tā sākusies jau laikā, kad ministram it kā vajadzētu būt bijušam savā darbavietā, un turpinājusies vēl pēc pulksten 19.
Eglītis, sociālajā tīklā Twitter atsaucoties uz šo ziņu, nav noliedzis šādas tikšanās faktu, tā vietā norādot uz viņa bīdītā projekta pretiniekiem. Savukārt Bordāns pagaidām nav vēlējies sniegt atbildes ne uz vienu no šiem viņam uzdotajiem jautājumiem:
1) kādus jautājumus apspriedāt, piektdienas pievakarē tiekoties ar uzņēmēju Pēteri Ragaušu restorānā Zivju lete Rīgā, Dzirnavu ielā?
2) pēc kā iniciatīvas notika tikšanās?
3) kādu iemeslu dēļ Jūs kā pašreizējais tieslietu ministrs šādai sarunai izmantojāt nevis Tieslietu ministrijas telpas, bet restorānu?
4) kuri no apspriestajiem jautājumiem skāra Jūsu kā pašreizējā tieslietu ministra kompetenci? Ja tādu nebija, ar kādu pamatojumu Jūs šādu tikšanos rīkojāt darba laikā?
5) kāda bija Saeimas deputāta Gata Eglīša loma un vieta šajā sarunā?
6) cik tikšanās ar minēto P. Ragaušu Jums ir bijušas pēdējā gada laikā?
7) raksturojiet savu saistību ar minēto P. Ragaušu un tās izpausmes?
8) ar kādiem vēl uzņēmējiem Jums ir šāda saistība?
9) ar kādiem vēl uzņēmējiem Jūs pēdējā gada laikā esat ticies darba laikā ārpus Tieslietu ministrijas telpām?
Tikmēr Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Ragaušs no ASV ieradies tieši tāpēc, lai pa dažādiem neformāliem kanāliem virzītu viņa biznesam ārkārtīgi nozīmīgā Skultes termināļa projektu, kura finansiāliem panākumiem nepieciešams valsts atbalsts, kura būtība jau pašlaik tiek dēvēta par „OIK
Lai gan termināļa būvniecības jautājumi ir Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas kompetencē, tieši tieslietu ministrs Bordāns ir iezīmējies kā Ragauša interešu slēpts pārstāvis.
Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (kura atlaišanu nesen pieprasīja Bordāns) padomnieks Ralfs Nemiro situāciju intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē ir skaidrojis šādi:
„Ticama ir versija par Pēteri Ragaušu kā JKP sponsoru un viņa pārstāvēto ASV gāzes kompāniju, kuras interesēs darbojas Bordāns. Latvenergo gadā patērē aptuveni 40% no visas Latvijā patērētās gāzes. Ragaušs LTV raidījumā 1:1 publiski apstiprināja, ka viņa pārstāvētā kompānija vēlas uzbūvēt sašķidrinātās gāzes termināli Skultē. Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja uzņēmējs par savu naudu Latvijā kaut ko uzbūvētu. Taču Ragaušs atklāja arī iecerētā biznesa patieso seju, sakot, ka, lai būvētu šo termināli, kompānijai nepieciešams noslēgt ar Latvenergo ilgtermiņa līgumu par garantētu gāzes iepirkšanu no viņa pārstāvētās kompānijas.
- Tāpēc Latvenergo Bordānam un viņa «pudeles biedram» tapa tik svarīgs?
- Tieši tā! Ekonomikas ministrija bija iedomājusies konkursa kārtībā izraudzīt profesionālu Latvenergo padomi. Taču atklājās, ka tādiem kā Bordāns, citiem politiskiem spēkiem un viņu sponsoriem ir svarīgi, lai padome būtu kontrolējama, lai vajadzīgais līgums par gāzes pirkšanu tiktu parakstīts. Līgums ir tikai viens punkts. Vēl viņiem vajag, lai gāzes termināļa un pārvada līdz Inčukalnam projektu valsts atzītu par stratēģisko nacionālo interešu objektu. Tad nevajadzēs ņemt vērā iedzīvotāju viedokli. Publiskā telpā parādījās arī apmelojoša informācija, ka Rebenoks ved slepenas sarunas ar Conexus par šā uzņēmuma akciju pirkšanu un pārdošanu. Tas tikai apliecina Bordāna bailes par šo projektu. Viena no versijām: Ragaušs no Conexus prasīs uzbūvēt cauruļvadu no Inčukalna līdz Skultei. (..)
- Pagaidām izskatās, ka šīs sašķidrinātās gāzes projekts nebūs privātās investīcijas, bet to apmaksās Latvijas iedzīvotāji. Vai briest jauna blēdība OIK 2?
- Tieši tā! Mēs varam prezumēt, ka tā cena gāzei būs daudz augstāka. Jā! Tas būs OIK 2! Tikai ar gāzi. Zīmīgi, ka šo projektu atbalsta bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kurš šobrīd ir premjera biroja vadītājs - Jānis Patmalnieks.”
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
