Iesaki rakstu: 
Bērnu tiesības Latvijā ir tikai uz papīra, kaut gan Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pant 5.daļā noteikts, ka darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.
Šī norma ir tulkojama kopsakarā ar ANO 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencijas 3. panta pirmo daļu (visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm) un 12. panta pirmo daļu (dalībvalstis nodrošina, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei).
Civilprocesa likuma 596.panta 1.daļā ir noteikts, ka piedziņu nevar vērst uz valsts sociālajiem pabalstiem.
Valdība un Saeima lepojas par Covid-19 krīzes atbalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 19.martā sāka vienreizēju 500 eiro atbalsta izmaksu par katru bērnu, ieskaitot automātiski kredītiestādes vai PNS kontā, kurā persona saņem ikmēneša attiecīgo pabalstu.
Katrā maksājuma uzdevumā ir norādīts gan maksātājs - VSAA (BUDŽETA MAKSĀJUMI) no konta LV02TREL2181453014000, gan maksājuma mērķis - vienreizējs valsts pabalsts par bērnu. Bet tas netraucē kredītiestādēm šo bērniem adresēto valsts pabalstu patvarīgi pārskaitīt zvērinātiem tiesu izpildītājiem.
Šādi tiek apzagti bērni, un to dara kredītiestādes kopā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, bet atbildīgais ministrs Jānis Bordāns, kura tiešā kontrolē ir zvērināti tiesu izpildītāji, tā vietā, lai ieviestu kārtību savā saimniecībā un pateiktu tiesu izpildītājiem kādu stingru vārdu, ka bērnus apzagt nedrīkst, apgalvo, ka situācija tiek kontrolēta, un... izplata bukletu.
Problēma bija zināma jau pirms valsts pabalsta izmaksas. Tiesu izpildītāji regulāri paņem no iedzīvotāju kontiem dažādus valsts pabalstus un atdod vien tajos gadījumos, ja apzagtais iedzīvotājs uzraksta iesniegumu. Ja iesniegums netiek uzrakstīts, tad tiesu izpildītāji mierīgi patur savu laupījumu, un uzraugošais ministrs nekādu problēmu tajā nesaskata.
Vai tieslietu ministra izteikumus var iztulkot tā, ka tiesu izpildītāji likumu var neievērot, ja apzagtie nesūdzas? Faktiski tieslietu ministrs tiesu izpildītāju darbības uzraudzību ir pārlicis no saviem pleciem uz iedzīvotāju pleciem. Bet šoreiz apzagti tiek bērni, un tieslietu ministrs pret to neibilst - lai tak tie tiesu izpildītāji ņem un patur tos bērniem domātos pabalstus, ja bērnu vecāki nav uzrakstījuši sūdzību.
Vai tiešām persona ar šādu tiesiskuma izpratni drīkst būt tieslietu ministrs?
Jautāsiet - bet ko tad nabaga Bordānam darīt, viņš taču pateica, ka vecākiem jāraksta iesniegums, citādi bērniem adresēto naudu paņems tiesu izpildītāji?
Protams, ka visi saprātīgie cilvēki, kas no Bordāna šos murgus dzirdēja, saprot, ka Bordāns ir devis tiesu izpildītājiem publisku atļauju apzagt bērnus. Jautājums – vai Bordāns pats to ir sapratis? Vai tiešām viņam kā juristam un tieslietu ministram neienāca prātā, ka arī viņam ir atbildība par bērnu tiesību ievērošanu?
Vai tiešām tas ir tik neiedomājami grūti noteikt visiem viņa pakļautībā esošajiem tiesu izpildītājiem, ka maksājumus, kas iedzīvotāju kontos ienāk no VSAA (BUDŽETA MAKSĀJUMI) konta LV02TREL2181453014000, aiztikt nedrīkst un ka tiesu izpildītāji, kas šo naudu paņems, tiks disciplināri sodīti - atlaisti, bez tiesībām jebkad nākotnē strādāt tiesu sistēmā?
Mans secinājums ir tāds, ka tiesu izpildītāji dalās ar Bordānu savā laupījumā un tāpēc Bordāns nevar tiesu izpildītājiem neko pateikt, nevar viņus kā visus normālus tiesu sistēmas darbiniekus nolikt uz algas un stingros rāmjos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
