Bordāns: es kā premjera biedrs un pārējie JKP ministri neko nemākam, lai armija mums palīdz
Jaunā konservatīvā partija22.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdības rīcībspēju un konsekvenci ierobežo gaidāmās vēlēšanas, tā rezultātā Krīzes Vadības padomei ir grūtības pieņemt lēmumus, kuriem vajadzētu kalpot Latvijas pilsoņu ilgtermiņa interesēm.
Krīzes Vadības padomē Jauno konservatīvo valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns ierosināja COVID-19 krīzes vadību nodot ekspertiem no bruņotajiem spēkiem:
“Kritušo var būt vairāk nekā karā. Neizlēmībai un reitingu narkomānijai vairs nav vietas. Lai uzvarētu jebkuru karu, mums ir gan jābūt gataviem zaudējumiem, gan jātic saviem mērķiem. Šobrīd nav ne viena, ne otra. Mums ir jāuztver krīze kā kara situācija. Un jāļauj to risināt apmācītiem un uzticamiem profesionāļiem, kurus neietekmē reitingi, un, kuri vadījuši reālas militārās operācijas. Šādi cilvēki spēs nodrošināt kārtību un skaidros sabiedrībai pieņemtos lēmumus.”
“COVID-19 pandēmija ir radījusi šķelšanos mūsu sabiedrībā, kādu es vēl nekad savā dzīvē neesmu piedzīvojis. Taču COVID daudzām ģimenēm ne tikai ir atnesis ciešanas, zaudējumus, sāpes un šaubas. Pandēmija ir skaidri parādījusi, kas ir kas valdībā. Kas pieņem atbildīgus lēmumus, un kuram galvenais ir tikt pārvēlētam.
Krīzes vadība ir jānodod krīzes vadības ekspertiem no bruņotajiem spēkiem, jo gan mūsu cilvēki, gan arī mēs paši viņiem uzticamies. Un krīzes risinājuma atslēga būs spēja atjaunot sabiedrības uzticību. Portugālē šis pierādījis savu efektivitāti. Mums no Portugāles ir ko pamācīties.
Mēs saprotam krīzē cietušo ģimeņu un mūsu varonīgo mediķu sāpes un darām, cik iespējams, lai samazinātu šīs situācijas postošo ietekmi.
Un atgādinām, ka no šīs krīzes elementāri varēja izvairīties, vasarā nenoraidot Tieslietu ministrijas piedāvāto likumprojektu par pienākumu vakcinēties atsevišķām sabiedrības grupām. Šī likuma nepieņemšana bija lēmums, kura pamatā bija vadošo partiju bailes zaudēt reitingus, nevis vēlēšanās padarīt mūsu dzīvi drošāku.”
Jaunie konservatīvie turpinās uzstāt uz to, ka mūsu prioritāte ir atbildīgo Latvijas pilsoņu aizsardzība – gan medicīniski, gan ekonomiski.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
