Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau otro dienu nevēlas sniegt jebkādus skaidrojumus saistībā ar faktiem, ko par viņa iepriekšējo komercdarbību savācis Saeimas deputāts Aldis Gobzems un kuri liek domāt, ka tagadējais ministrs iepriekš gan „piemirsis” deklarēt savus amatus uzņēmumos, gan arī pildījis viltus īpašnieka funkcijas kādā alkohola vairumtirdzniecības uzņēmumā. Pietiek šodien nedaudz saīsinātā formā publicē Gobzema atklātos faktus un saistībā ar Bordāna darbību uzdotos jautājumus, uz kuriem tāpat nav atbilžu.
„Paturpināšu tēmu par “godīgo” tieslietu ministru Jāni Bordānu. Kas viņš ir? Godīgs cīnītājs pret oligarhiem, pret maksātnespējas mafiju un par visu labo vai arī alkohola tirdzniecības magnāts vai tikai vienkārši peška bagātu un ļooooti bagātu onkuļu rokās?
Tātad. “Allied Domecq" 2000.gadā ieguva tiesības izplatīt "Stoļičnaja" degvīnu. 2002.gadā Krievijas alkohola tirgotājs un miljardieris Jurijs Šeflers norādīja, ka degvīna "Stoļičnaja" ražošana tiks pārcelta uz "Latvijas balzama" rūpnīcu Rīgā. Nav noslēpums, ka Jurijs Šeflers ir „Latvijas balzama” saimnieks.
Līdz 2002.gadam "Allied Domecq" izplatīšanas ekskluzīvās tiesības piederēja „Mono-M” (Mihails Uļmans). 2002.gada 28.augustā Latvijā tiek atvērta lielākā pasaules alkohola tirgotāja “Allied Domecq” pārstāvniecību "Allied Domecq Spirits & Wine Latvia", Jānis Bordāns ir šīs kompānijas valdes loceklis.
2005.gada 12.augustā tiek reģistrēts vēl viens alkohola vairumtirdzniecības uzņēmumu “Dylan distribution”, Bordāns ir šī uzņēmuma īpašnieks (tātad alkohola magnāts vai tomēr fake īpašnieks bagātu onkuļu vajadzībām?).
Uzņēmums 2005.gada 1.decembrī reģistrē komercķīlu Nordea bankā. Pēc aizdevuma noformēšanas „Nordea bankā” Jānis Bordāns pamet valdes locekļa amatu. Bet ar to viss nebeidzas.
“Dylan distribution” ir likvidēts maksātnespējas procesa ietvaros. Tātad nevarēja samaksāt parādus. Administrators šim uzņēmumam bija Romans Žeglovs - pilnīgi nejauši tas pats, ar ko Jānis Bordāns kopā “attīstīja” “Pilsētas ganības”, kur nekas netika uzcelts un miljonu kredīts netika atdots (skatīt informāciju zemāk) un ar ko kopā bija Nīderlandes kompānijā “Pilsetas Investments B.V.”.
Pilnīgi nejauši Romans Žeglovs ir Mono-M un Mihaila Uļmana jurists. Un pilnīgi nejauši Jānis Bordāns, kas cīnās par godīgumu un pret shēmām maksātnespējas procesos, nekad nav publiski kliedzis, ka viņa īpašumā bijušajā “Dylan distribution” par administratoru maksātnespējas procesā pilnīgi nejauši kļuva Jāņa Bordāna biznesa partneris Romans Žeglovs.
Un stāsts, kā būvēja Skanstes staciju un kur palika aizņemtie septiņi miljoni. Jo stacijas taču nav, un kredītu atdot ar’ neatdeva.
Tātad. Kompānija SIA “Pilsētas ganības”, kuras juridiskā adrese ir Ģertrūdes iela 7, Rīgā, bija plānojusi vērienīgu projektu Rīgas vajadzībām Skanstes ielas rajonā, Pulkveža Brieža ielā 28 (pēc adreses maiņas – Sporta iela 21, Rīga) - būvēt centrālo dzelzceļa staciju pasažieriem, kā arī autoostu.
Kompānija SIA “Pilsētas ganības” dibināta 05.05.2006, un valdes loceklis no 23.01.2007. ir... Jānis Bordāns, - interesanti, kā advokāts var būt valdes loceklis, ja nav apturējis darbību advokatūrā?
Uzņēmuma SIA “Pilsētas ganības” īpašnieks ar lielāko balsu vairākumu 60% kapitāla daļu ir Nīderlandes (ofšoru?) kompānija “Pilsetas investments B.V.”, reģistrēta 16.01.2007. Nīderlandē.
Kopš pirmās dibināšanas dienas (16.01.2007.) Jānis Bordāns ir arī Nīderlandes uzņēmuma “Pilsetas investments B.V.” likumīgi pilnvarotā persona ar faktiski neierobežotu pilnvarojuma apjomu, t.sk., slēgt aizdevuma līgumus, kas attiecināmi konkrēti kredīta saņemšanai AS „Rietumu banka”.
Vēlāk, no 05.11.2007. līdz 15.06.2010. Jānis Bordāns ir arī Nīderlandes uzņēmuma “Pilsetas investments B.V.” oficiālais direktors.
“Pilsetas investments B.V.” 18.01.2007. (2 dienas pēc kompānijas reģistrācijas Nīderlandē), kuras vārdā rīkojās Jānis Bordāns, kļūst par pilntiesīgu 60% kapitāla daļu īpašnieku SIA “Pilsētas ganības”.
Tajā pašā dienā (18.01.2007.) SIA “Pilsētas ganības” paraksta Aizdevuma un Hipotēkas līgumu ar AS “Rietumu banka”. Nīderlandes uzņēmums “Pilsetas investments B.V.”, kuru pārstāv Jānis Bordāns, „Rietumu bankā” ieķīlā SIA “Pilsētas ganības” kapitāldaļas un nekustamo īpašumu Pulkveža Brieža ielā 28 (pēc adreses maiņas – Sporta iela 21).
Saņemtā kredīta summa ir 7 400 000 EUR. Hipotēkas summa – 10 500 000 EUR. SIA “Pilsētas ganības” apgrozījums uz to brīdi bija nieka 1500,- EUR. SIA “Pilsētas ganības” šo nekustamo īpašumu bija iegādājusies tikai trīs mēnešus pirms ieķīlāšanas AS „Rietumu banka” par 512 000 EUR. Objekts uz to brīdi atradās graustu sarakstā.
Projektā bija paredzēts ieguldīt vismaz 100 000 000 EUR, bet nezināmu apstākļu dēļ 13.02.2018. tika uzsākta SIA „Pilsētas ganības nekustamā īpašuma Sporta ielā 21, Rīgā elektroniskā izsole. Piedzinējs - AS “Rietumu banka”. Izsoles sākumcena – 4 000 000 EUR plus solis 200 000 EUR. Ieguvējs – SIA KI zeme (40103161381). Nosolītā cena – 4 200 000 EUR.
SIA “KI Zeme” pircējs ir tās pašas AS “Rietumu banka” meitas uzņēmums. Taču izsolē iegūtie līdzekļi nesedz 18.01.2007. saņemtā kredīta summu, procentus un līgumsodu. Pašreiz SIA “Pilsētas ganības” no 03.04.2019. ir aktuāls maksātnespējas process.
Jautājumi ir šādi:
1) nav skaidrs, kā Jānim Bordānam un viņa pārstāvētajai kompānijai izdevās ieķīlāt īpašumu, kas atrodas graustu sarakstā, 14,5 reizes pārsniedzot tirgus vērtību?
2) Kur tika izlietots 7,4 miljonu aizdevums, ja Sporta ielā 21, Rīgā nekas nav uzbūvēts?
3) Vai augsti godātajam Jānim Bordāna k-gam 09.06.2010., stājoties amatā par Valda Dombrovska padomnieku, savā amatpersonas deklarācijā nebija jānorāda aktuālie amati? (SIA “Pilsētas ganības” valdes locekļa amats bija aktuāls līdz 07.07.2010. un Nīderlandes uzņēmuma direktora amats bija aktuāls līdz 15.06.2010.)
4) Bet varbūt Jānis Bordāns vienkārši ir nevis taisnības cīnītājs, bet kas cits?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
